Ieklausoties Latvijas ostu pārstāvju protestos, Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome atbalstīja Latvijas Ostu asociācijas ierosinājumu noraidīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest ostu nodokli, lai samazinātu lielo ostu pārvalžu nelietderīgos tēriņus.

Ostu nodoklis nepārsniegtu 20% no dažādiem ostas ienākumiem, tostarp ostu maksām, zemes nomas, sniegtajiem ostas pakalpojumiem, norādīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta padomniece Ilona Platonova, konkrētus plānotā nodokļa ieņēmumus gan neminot. Viņa sacīja, ka jaunā nodokļa ieviešanai būtu nepieciešams veikt izmaiņas Ostu likuma 12. pants, kas attiecas uz ostu pārvalžu finanšu līdzekļiem, un 14. pantā, kas attiecas uz ostas maksu sadalījumu.

Pēc I. Platonovas teiktā šodienas Dienas Biznesā, Ekonomikas ministrija ierosina aplikt ar 20% maksājumu valsts budžetā lielo ostu maksas, kas kopumā pērn veidoja 48,49 milj. Ls, līdz ar ko budžets varētu iegūt 9,7 milj. Ls, ko Ekonomikas ministrija iesaka novirzīt autoceļu uzturēšanai.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Izmantojot demagoģiju, ir iespējams pieņemt jebkādu lēmumu – to kārtējo reizi gatavojas pierādīt valdošā koalīcija, nākamā gada valsts budžeta kontekstā skatot jautājumu par īpašo trīs lielo ostu nodevas ieviešanu.

Sāksim jau ar to, ka primāri ideja par jaunu nodevu radās brīdī, kad Finanšu ministrija lika saprast – tie, kuri grib šķiesties ar naudu, lai paši domā, kur to ņemt. DB jau ir daudz rakstījis par dažādu ministru fantāzijas lidojumu šajā jomā, taču jāteic, ka viens no lielākajiem absurdiem briest saistībā ar jau minēto ostu nodevu, it īpaši ņemot vērā vienu otru politiķu apgalvojumu. Tātad...

Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka šīs nodevas veidā iekasētā nauda tikšot novirzīta tās infrastruktūras attistībai, kas tiek izmantota, lai nogādātu kravas uz ostām, proti, runa ir par dzelzceļu un autoceļiem. Doma, protams, laba, taču izpildījums mūsu valstī šajā jomā jau daudzus gadus ir bijis izcili draņķīgs. Jāataādina, ka savulaik jau tika pateikts, ka degvielas akcīzes nodokļa veidā iekasētā nauda tiks novirzīta ceļu vajadzībām. Tā arī notika, kamēr pastāvēja speciālais budžets jeb autoceļu fonds. Kolīdz šis fonds tika likvidēts, varam tikai zīlēt, kā katru gadu tiek iztērēta minētā nodokļa veidā samaksātā nauda. Tātad – kāda ir garantija, ka no ostu nodevas veidā samaksātās naudas kaut vai viens santīms nonāks autoceļiem vai dzelzceļam? Vispār nekādas!

Uzņēmējiem bažas par paaugstinātu ostu maksu un negatīvu rezonansi ārvalstīs. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā ostu nodeva novedīs pie Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas krituma, apaļā galda diskusijā norādīja lielo ostu pārvalžu un vairākums ostās strādājošo uzņēmumu pārstāvju

Uzņēmēji izteica bažas, ka ostu pārvaldes ieņēmumu samazinājumu centīsies kompensēt uz termināļu rēķina, ceļot ostu maksas. Tas savukārt izraisīs stividoru pakalpojumu cenu kāpumu, tādēļ kravas aizplūdīs uz kaimiņvalstu ostām. Rezultātā varētu netikt īstenoti arī lieli investīciju projekti.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar jaunu piedāvājumu. Ministrs tranzītniekus pārsteidza ar ierosinājumu, ka lielajām ostām vajadzētu valstij maksāt 50% no starpības starp kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas 2012.g. veidotu 6,49 milj. Ls. Tai pašā laikā iemaksas nedrīkstētu būt mazākas kā pašvaldībām veiktās (10% no ostu maksām) jeb 1,74 milj. Ls pērn.

No kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma, – tik dažādi ir transporta nozares ekspertu vērtējumi par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajām transporta attīstības pamatnostādnēm (TAP).

Vairuma transporta nozares asociāciju pārstāvji ar TAP versiju, kas tikko izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, vēl nebija iepazinušies. Daži gan atzina, ka savus ieteikumus SM nosūtījuši, taču nezināja, vai tie ņemti vērā. Vismaz izmantotās terminoloģijas ziņā TAP ir ņemti vērā Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikumi, secināja DB, salīdzinot dokumentus.

Tas ir kārtējais papīrs, pēc kura vadīties, ciktāl to nosaka apstākļi, lielas cerības uz TAP neliek Lielo ostu asociācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns. Proti, ja kaut kas tiks izdarīts saskaņā ar TAP, tad politiķiem būs, ar ko lepoties. Turpretī to, ko neizdosies paveikt, norakstīs uz ārējiem apstākļiem.

Labrīt!

«Ir pat labi, ja laiku pa laikam kāds valdības loceklis ir spiests laiku pavadīt sastrēgumā – tas varbūt liks aizdomāties par ceļu stāvokli un ceļu remontdarbu organizēšanas problēmām valstī,» tā šorīt, ironizējot saistībā ar finanšu ministra Andra Vilka pārdomām nokļūstot sastrēgumā, DB saka būvuzņēmumu biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šodien Rīgā pulcējas eirozonas elite, lai piedalītos eiro ieviešanai veltītā konkurencē. Tajā būs gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, gan Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, ekonomikas monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

AS KVV Liepājas metalurgs spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehā darbs ir apturēts plānoti, operatīvā darba gaitā un nav nekas ārkārtējs. Darbība tiks turpināta divās maiņās jau tuvākajās dienās, norādīja Kovaļenko.

Viņš informēja, ka patlaban ukraiņu investors KVV Group ir investējis ražotnes atjaunošanā 50 miljonus eiro. Diemžēl esam spiesti pārskatīt savus optimistiskos plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, sacīja Kovaļenko.

Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnu mēnesī. Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šī jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā, skaidroja Kovaļenko.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu un tā pieturvietas. Šādu regulējumu otrdien, 22.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

«Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ir jauns, un protams, ka ir jāvērtē, kā tas darbojas praksē. Pirmo reizi to piemēroja šī parlamenta vēlēšanās, un dzīve pierāda, ka regulējumam nepārprotami ir nepieciešami uzlabojumi. Tāpēc komisija ir apņēmības pilna strādāt, lai to pilnveidotu,» pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldībām vairs nebūs tiesību noteikt vietas, kur aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana, kā arī atsevišķu preču, to grupu vai pakalpojumu reklāma.

Saeimā apstiprināts valsts budžets 2018.gadam, kas paredz kopumā 428,8 milj. eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē. No tā 29.6 milj. eiro ir papildu piešķirtie līdzekļi tieši valsts vietējo autoceļu, kā arī dzelzceļa publiskās infrastruktūras sakārtošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Autoceļu jomā tiks uzlaboti valsts galvenie un reģionālie ceļi ar asfalta segumu, lai uzlabot satiksmes drošību. Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 milj. eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums. Kopumā līdz 2020.gadam varēs uzlabot grants ceļus apmēram 1000 km apjomā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka katrs atjaunotais ceļš ir liels ieguvums tieši iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts ekonomikai kopumā. Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve. Taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Rīgas ostas uzņēmumā "Baltic Container Terminal" atklāts jauns konteinerceltnis.

Turpat 100 metrus augstais (98,5 m) un 870 tonnas smagais konteinerceltnis ar celtspēju līdz 45 tonnām un celšanas ātrumu - 1 metrs sekundē, nodrošina iespēju operatīvi un droši apkalpot konteinerkuģus ar līdz pat 15 konteineru rindām visa kuģa platumā. Tas nozīmē, ka šis celtnis atšķirībā no mazākiem spēj nokraut un uzkraut konteinerus kuģī visā nepieciešamajā platumā, izslēdzot nepieciešamību kuģi pie piestātnes kraušanas laikā pārvietot, tādējādi nodrošinot daudz ātrāku kravu apstrādes iespēju.

Savukārt celtspēja garantē apstrādi jebkuram konteineru veidam. Tas aprīkots ar "Quay Crane Automation System" – viedu risinājumu, kas ļauj paaugstināt kuģu uzkraušanas efektivitāti, kā arī nodrošināt darba drošību piestātnes zonā.