Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" lūdza investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas bija jāiesniedz līdz 30.martam.

Balsojuma rezultātā "Elko grupa" ir saņēmusi investoru, kuriem kopsummā pieder 82% no emitēto obligāciju kopsummas, piekrišanu.

Tādējādi uzskatāms, ka investori ir piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, vēstīts biržai.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum. "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, teikts grupas paziņojumā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" rosina ar investoru piekrišanu veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdz ar to "Elko grupa" lūdz investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas jāiesniedz līdz 30.martam.

Paziņojumā minēts, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum.

Tāpat paziņojumā biržai teikts, ka "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas.

Šo sankciju rezultātā piegādes ķēdes darbība un preču kustība uz Krieviju ir apturēta, un vairāki pasaules IT ražotāji, kas ir pārstāvēti "Elko grupas" produktu portfelī, arī ir paziņojuši par politisku lēmumu pamest Krievijas tirgu. Klātbūtne Krievijas tirgū arī reputācijas risku dēļ pašlaik kavē uzņēmējdarbības attīstību citos tirgos, norāda "Elko grupa".

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums» balstus, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) uzsācis projekta realizācijas nākamo posmu, izbūvējot jaunu 330 kV elektrolīniju no Rīgas TEC-2 līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme Igaunijā.

Latvijā elektropārvades līnija būs 176 kilometru garumā, kopējais balstu skaits pārsniegs 500. Jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam «Rail Baltica» dzelzceļam.

«Jaunais «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» ir svarīgs solis uz Latvijas enerģētiskās neatkarības un elektroapgādes drošuma stiprināšanu, kā arī uz efektīvāku elektroenerģijas tirgu, jo ļaus palielināt pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, kas patlaban ir ierobežota pārvades jaudu trūkuma dēļ. Pēdējos trīs gados sastrēgums uz Igaunijas un Latvijas robežas ir orientējoši 30%, kā arī vidējā cenas starpība gada griezumā starp Igauniju un Latviju ir orientējoši 3 EUR/MWh. Paredzēts, ka caurlaides spēja abos virzienos palielināsies par 500/600MW», norāda AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

IT produktu un risinājumu izplatītājs "Elko grupa" saņēmis lielu atsaucību saistībā ar tā noliktavas apzagšanu, pastāstīja "Elko grupas" direktors Svens Dinsdorfs.

Viņš stāstīja, ka kopš paziņojuma un atlīdzības izsludināšanas, izplatītājs no dažādiem avotiem saņem informāciju par aizdomīgiem piedāvājumiem un neautorizētiem izplatītājiem, kā arī saņem atbalstu no citiem nozares dalībniekiem, kas ir gatavi palīdzēt izmeklēšanas procesā.

ELKO Grupa noliktava no jūnija atradīsies blakus lidostai 

ELKO Grupas noliktavas telpas no jūnija atradīsies blakus lidostai esošajā biznesa parkā...

Visa iesūtītā informācija tiek nodota apdrošinātājam un nolīgtajiem izmeklētājiem, kas tālāk to klasificēti apstrādā, piebilda Dinsdorfs.

Kā atklāja Dinsdorfs, "Elko grupa" nav bijusi vienīgā, kuras noliktava ir apzagta pēdējā laikā. "Līdzīgus, bet mazāka mēroga noziegumus piedzīvojuši arī citi tirgus dalībnieki. Kamēr zagļiem būs brīva noieta iespējas, tikmēr nekas nemainīsies; dzīvosim kropla tirgus apstākļos ar negodīgu cenu politiku," viņš uzsvēra.

"Elko grupa" direktors atzīmēja, ka izsludinātās atlīdzības mērķis ir, lai šādas situācijas atkārtošanās būtu pēc iespējas grūtāka. "Es ļoti ceru, ka šis precedents palīdzēs tirgum pašattīrīties. Mēs izjūtam tiešām lielu nozares dalībnieku atbalstu gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs," viņš apgalvoja.

Aizvadītajās brīvdienās "Elko grupas" teritorijā notikusi liela apmēra zādzība. "Elko grupa" izsludinājusi līdz 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

"Elko grupa" korporatīvā mārketinga vadītāja Māra Skudra skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, "Elko grupa" noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas. Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Tāpat ziņots, ka "Elko grupa" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,682 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 17,7 miljoni eiro.

"Elko grupa" reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,785 miljoni eiro. "Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust".

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītājs AS "Elko grupa" parakstījusi līgumu par visu meitasuzņēmumu Krievijā kapitāldaļu pārdošanu un uzsāk operacionālu un tehnisku biznesa procesu atdalīšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" ir saņēmusi visu iesaistīto pušu atļauju pārdot divus meitas uzņēmumus Krievijā - "Elko Rus" un "Tirdzniecības namu "Absolut"".

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi preču piegādes Krievijas tirgum, un arī vairāki vadošie IT ražotāji ir paziņojuši par politisku lēmumu pamest Krievijas tirgu.

Elko grupas investori piekrituši pārtraukt Krievijas struktūrvienības darbību 

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori...

Līdz ar "Elko grupas" Krievijā esošo meitasuzņēmumu īpašnieku maiņu, kas reģistrēta 25.aprīlī, ir uzsākta arī attiecīgo aktīvu nodošana un biznesa procesu nodalīšana gan operacionāli, gan sistēmiski, un šim procesam ir noteikts pārejas periods, kas tiks īstenots pa posmiem viena gada laikā.

Paziņojumā biržai teikts, ka darījuma rezultātā samazināsies ne tikai riski, kas ir saistīti ar Krievijas tirgu, bet arī "Elko grupas" bilance kļūs labāk kapitalizēta. Tāpat sagaidāms, ka uzlabosies koncerna pašu kapitāla īpatsvars un procenta seguma rādītāji, samazināsies aizņemto līdzekļu īpatsvars, tiks novērsts Krievijas rubļa valūtas risks, kā arī samazināsies kopējie pamatdarbības izdevumi, ļaujot netraucēti turpināt uzņēmējdarbības attīstību citos tirgos.

Jau vēstīts, ka "Elko grupas" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,853 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 30,4% un bija 39,429 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,901 miljons eiro. "Elko grupas" obligācijas kotē "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Pateicoties jaunu tirgu apgūšanai, produktu piedāvājuma paplašināšanai un sekmīgai darbībai esošajos tirgos, IT produktu un risinājumu izplatītājs ELKO Grupa kāpinājis darbības rādītājus.

Svarīgākie konsolidētā finanšu pārskata dati par 2017. gadu:

Apgrozījuma sadalījums pēc reģiona:

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Pēc divu gadu darbības Ziemeļvalstu reģionā ELKO Grupa augusta beigās noslēdza savu pirkumu, parakstot līgumu par atlikušo 15% Zviedrijā bāzētā izplatītāja Gandalf Distribution AB akciju iegādi.

2017. gada jūlijā ELKO Grupa iegādājās 85% uzņēmuma Gandalf Distribution AB akciju, kas ir viens no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā. Šis notikums iezīmēja pirmos ELKO Grupa paplašināšanas soļus Ziemeļvalstu tirgū. Līdz 2019. gada 30. jūnijam ELKO Grupa ieņēmumu daļa no Ziemeļvalstu reģiona sasniedza 6%.

«ELKO augstu vērtē Gandalf pieredzi un Ziemeļvalstu reģionā veiksmīgi izveidoto biznesa modeli – mēs nešaubījāmies par pirkumu un sinerģiju, ko šis darījums nesīs abiem uzņēmumiem. Šo divu gadu laikā kopīgi ir izdevies ievērojami paplašināt Gandalf produktu portfeli (pievienojot tādus zīmolus kā Intel, Ubiquity, Razer, Kingston, MSI, Microsoft un citus), nodrošinot mūsu klientiem plašāku produktu klāstu. Tas ir palīdzējis ELKO Grupa Ziemeļvalstu ieņēmumu CAGR rādītajam līdz 2019. gada 2. ceturkšņa beigām sasniegt 19%. Papildu mums ir izdevies stiprināt produktu vadības komandu, lai uzturētu augstu pakalpojumu līmeni gan mūsu pārdevējiem, gan klientiem. Šie pamati ir atspēriena punkts turpmākai Gandalf darbības izaugsmei nākamo trīs gadu laikā ne tikai Zviedrijā, bet visā Ziemeļvalstu reģionā. Līdz ar to lēmums iegādāties atlikušos 15% uzņēmuma akciju un sasniegt pilnīgu darbības integrāciju nebija grūts un bija tikai loģisks,» skaidro Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa izpilddirektors.

Aizvadītajās brīvdienās notikusi liela apmēra zādzība IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "ELKO Grupa" noliktavā Rīgā.

Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību, tomēr, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma apmērus, ELKO izsludinājis līdz pat 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

Noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, ELKO Grupa noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas Parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas.

"Prognozējam, ka Baltijas un Austrumeiropas valstu tirgos šobrīd varētu ieplūst liels daudzums noziedzīgā ceļā iegūtas preces: mobilie tālruņi, portatīvie datori, procesori, video un atmiņas kartes. Aicinām nekavējoties atsaukties visus nozarē strādājošos partnerus, ja rodas aizdomas par kādas preces izcelsmi. Pēc pieprasījuma varam sniegt nozagto preču sēriju numurus salīdzināšanai, tāpat arī jābrīdina, ka nozagtās preces tālākpārdošana ir nelikumīga un šo preču pārdevējiem vai pircējiem tā var tikt atsavināta," informē ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs "European Energy" vienojies par ilgtermiņa stratēģisko partnerību ar Norvēģijā bāzēto atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn", lai kopīgi attīstītu atkrastes vēja enerģijas projektus Baltijas valstīs, informē "European Energy" pārstāvji.

Baltijas valstīm ir ievērojams atkrastes vēja projektu potenciāls 15,4 gigavatu (GW) apmērā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā ņemot. Visās valstīs šobrīd arī ir paziņots par dažādu piejūras un jūras teritoriju atvēršanu vēja parku attīstīšanai.

"European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka atkrastes vēja enerģijas projektu apgūšana ir nozīmīgs solis "European Energy" attīstības plāniem Latvijā un Baltijas valstīs. Uzņēmums turpina sākto darbu pie uzņēmuma misijas īstenošanas - izmantot dabas sniegtos atjaunīgos resursus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām un mūsu pieredzi nozarē, lai radītu vērtību mūsu partneriem un, galvenokārt, vietējai sabiedrībai.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

IT produktu vairumtirgotāja AS «ELKO Grupa» valdes priekšsēdētājs arī turpmāk būs Egons Mednis, savukārt līdzšinējais valdes loceklis Maksims Stomakhins atstājis amatu, kuru ieņēma kopš 2017.gada oktobra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz ar otrdien, 22.janvārī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, līdzšinējie valdes locekļi - Svens Dinsdorfs, Mārtiņš Ozoliņš un Vadims Rabša - pārapstiprināti savā amatā uz jaunu pilnvaru periodu. Egons Mednis ir AS «ELKO Grupa» valdes priekšsēdētājs kopš 2000.gada, Svens Dinsdorfs AS «ELKO Grupa» valdes locekļa amatu ieņem kopš 2006.gada, Mārtiņš Ozoliņš - kopš 2016.gada, bet Vadims Rabša - kopš 2017.gada jūnija.

Visa uzņēmuma padome - padomes priekšsēdētājs Andris Putāns, padomes priekšsēdētāja vietnieks Indreks Kasela un padomes locekļi Ēriks Strods un Kaspars Viškints - pārvēlēta uz jaunu pilnvaru periodu.

AS «ELKO Grupa» dibināta 1993.gadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem IT produktu un risinājumu izplatītājiem Baltijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. AS «ELKO Grupa» koncerna akcionāri ir septiņas juridiskas personas, no kurām trīs ir ārvalstīs reģistrētas kompānijas, bet četras - Latvijā reģistrētas kompānijas.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītājs "Elko grupa" izskata iespējas iziet no Krievijas tirgus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum.

"Elko grupa" ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, un to rezultātā piegādes ķēdes darbība un preču kustība uz Krieviju ir apturēta.

Uzņēmuma pārstāvji min, ka šobrīd ar finanšu un juridisko ekspertu palīdzību tiek izstrādāti varianti, kā "Elko grupa" koncernam izstāties no Krievijā reģistrētajiem aktīviem likumā noteiktajā kārtībā un pildot visas saistības pret obligāciju turētājiem, finanšu un citiem partneriem.

"Elko grupa" pārstāvji norāda, ka izstāšanās process ir juridiski sarežģīts, un uzņēmuma iespējas detalizēti komentēt šīs aktivitātes ir ierobežotas vērstpapīru tirgu regulējošo likumu un noteikumu dēļ.