Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet noslēdzis vairāku miljonu eiro vērtu projekta Panorama Plaza pārdošanas darījumu. Tas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem darījumiem nekustamo īpašumu nozarē Latvijā pēdējo 4 gadu laikā kopš ekonomiskās krīzes sākuma, pauž pats uzņēmums.

«Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto darījumu un jaunā investora vēlmi turpināt šo projektu atbilstoši tā sākotnējai iecerei, uzceļot arī abus atlikušos torņus. Līdz šim daudz darba esam ieguldījuši projekta dokumentācijas sagatavošanā, lai jaunajam īpašniekam atvieglotu celtniecības darbu uzsākšanu,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Turpmākie projekta celtniecības atsākšanas darbi gan ir jaunā klienta pārraudzībā. Līdz ar to Ektornet nevarot sniegt atbildi, kad jaunais investors atsāks celtniecību.

Noslēgtais darījums kopumā ietverot 120 dzīvokļus, autostāvvietas, pagaidām vēl nepabeigto trešo torni, kā arī zemes gabalu ar gatavu projektu ceturtajam tornim. Plānots, ka būvniecības darbi trešajam tornim tiks atsākti, tāpat arī uzsākta ceturtā torņa celtniecība.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, palielinājusies par nepilniem 4%, liecina Swedbank Grupa uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati.

Pēc nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas datiem, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmajiem trīs mēnešiem 2013.gadā, par 3% palielinājies privātmāju darījumu skaits, bet zemes gabaliem - par 4%.

Ektornet privātmāju vidējā pārdošanas summa bijusi 85 tūkstoši eiro, kas ir par 12% augstāka nekā 2013.gadā. Savukārt uzņēmuma komercīpašumu, industriālo platību un dzīvojamo namu vidējā pārdošanas summa sasniegusi 342 tūkstošus eiro – proti, par 22% lielāka nekā pirms gada. Tajā pašā laikā dzīvokļu jaunajos projektos un sērijveida namos vidējā pārdošanas summa saglabājusies aptuveni 2013.gada pēdējā ceturkšņa līmenī – 76 tūkstoši eiro un 48 tūkstoši eiro.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos 2013.gadā palielinājies par 37%, vienlaikus vidējai darījuma summai dzīvokļiem jaunajos projektos gada laikā pieaugot par 42%, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati. Darījumu skaitu kompānija gan neatklāj.

Tāpat, pēc Ektornet īpašumu pārdošanas datiem, pērn par trešdaļu audzis arī pieprasījums pēc privātmājām, taču vidējās pirkumu summas saglabājušās aptuveni 2012.gada līmenī. Tikpat liels aktivitātes pieaugums bijis arī komerctelpu un industriālo telpu segmentā, kur vidējā darījumu summa palielinājusies divas reizes.

«Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn pieprasīti bijuši dārgāki Ektornet mājokļi un komerctelpas, kā arī industriālās telpas. Šāda tendence liecina, ka iedzīvotāji sāk atļauties vairāk, jo ir optimistiskāk noskaņoti par personīgo, kā arī valsts ekonomisko situāciju,» komentē Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Uzņēmuma Ektornet nekustamo īpašumu darījumu apjoms šā gada pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 43%, salīdzinot ar 2012. gada to pašu periodu.

Pārdošana ir ievērojami pieaugusi visos nekustamā īpašuma segmentos, un Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčukstas norāda, ka tas liecina pircēju aktivitāti, pirktspēju, kā arī krīzes radītās nedrošības mazināšanos. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski palielinājusies interese un pārdošanas apjomi attiecībā uz privātmājām un apbūves zemes gabaliem, kas iepriekšējā gadā nebija izteikta, liecina Ektornet darījumu analīze.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, Ektornet ir izdevies būtiski palielināt pārdoto privātmāju un apbūves zemes gabalu skaitu. Tāpat kā 2012. gada pirmajā periodā, arī šogad lielāko īpatsvaru jeb 55% no Ektornetkopējiem pārdošanas darījumiem veido otrreizējā tirgus mājokļi. Otrais lielākais segments ir dzīvokļi jaunajos projektos - 37%. Šajā segmentā ir arī novērojams vislielākais darījumu skaita pieaugums - vairāk nekā divas reizes.

No šā gada februāra Ektornet klientiem sāk piedāvāt iespēju iegādāties mājokli īrējot.

Pakalpojums paredzēts klientiem, kuri varētu saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, taču būtu vajadzīgi vēl 10% pirmajai iemaksai.

Ektornet piedāvā klientiem iespēju jau tagad dzīvot jaunā mājoklī un ieguldīt sava nākotnes dzīvokļa vai privātmājas iegādē 55% no ikmēneša īres maksas. Maksimālais īres līguma termiņš ir 2015.gada 30.jūnijs. Ikmēneša īres maksa tiks aprēķināta saskaņā ar nepieciešamo summu aizdevuma pirmajai iemaksai 10% apmērā. To klients var aprēķināt arī Ektornet mājaslapā un jautājot pārdošanas projektu vadītājam, kurš piedāvā izvēlēto mājokli.

Dzīvokļi un privātmājas ir ar pilnu iekšējo apdari un nodoti ekspluatācija, kas nozīmē, ka pēc dokumentu nokārtošanas, klients jau uzreiz var sākt dzīvot savā jaunajā mājoklī. Līguma slēgšanas brīdī izvēlētā mājokļa pirkuma cena tiek fiksēta un paliek nemainīga līdz pat pirmās iemaksas summas sakrāšanas vai īres līguma termiņa beigām.

Šajā nedēļas nogalē, 27. un 28. oktobrī no 11.00 līdz 17.00 Ektornet mudina iepazīties ar dzīvokļiem Baložu pieprasītākajos jaunajos projektos Cālīšpurva ielā 27 un Bērzavotos.

Kā norāda uzņēmums, izdevīgās lokācijas un pieejamās cenas dēļ abos šajos projektos šogad pārdoti vairāk nekā piecdesmit dzīvokļi.

Ar dzīvokļiem iepazīties palīdzēšot Ektornet pārdošanas menedžeri, bet par finansēšanas iespējām uz vietas konsultēs Swedbank kredītspecialisti.

Bērzavotu trīsstāvu ēku kompleksu veido trīs ēkas. Pārdošanā tiek piedāvāti dzīvokļi platībās no 46 līdz 107 m2. Otrā un trešā stāva dzīvokļiem ir 9 līdz 46 m2 lielas, flīzētas terases. Visiem dzīvokļiem ir jau pabeigta pilna iekšējā apdare. Viesistaba apvienota ar virtuves zonu. Vannas istabas un tualetes telpas pilnībā aprīkotas ar santehniku un flīzētas. Katram dzīvoklim ir savi individuālie siltuma un ūdens skaitītāji.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Krīzes gados banku izveidotie nekustamā īpašuma uzņēmumi patlaban jau atrodas sava dzīves cikla beigu fāzē un divu līdz piecu gadu laikā varētu iziet no tirgus, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja uzņēmumu vadītāji.

Swedbank grupas uzņēmuma Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks informēja, ka Ektornet īpašumu portfelis 2012.gada beigās bija 185 miljoni eiro, bet 2013.gada beigās tas bija sarucis līdz 93 miljoniem eiro.

«Ņemot vērā, ka savulaik portfelis sasniedza arī 250 miljonus eiro, varu apgalvot, ka esam darbības pēdējā fāzē. Protams, matemātiski nevar tā rēķināt. Ja jau gada laikā esam portfeli samazinājuši uz pusi, tad šī gada laikā pārdosim visus īpašumus. Īpašumi ir dažādi, citi vēl ir pirkšanas procesā, citiem ir tiesvedība,» skaidroja Kovaļčuks.

2011. gada decembrī Swedbank grupas nekustamā īpašuma uzņēmums Ektornet noslēdzis līdz šim lielāko ikmēneša darījumu skaitu. Vietējā tirgū veiksmīgi izdevies pārdot 30 nekustamos īpašumus.

Pieprasītākais Ektornet īpašums Rīgā bija jaunais daudzdzīvokļu projekts Augšzemes ielā 5, Zolitūdē. Vienlaikus, aktīvi slēgti pārdošanas darījumi ar īpašumiem Rīgas tuvumā esošajās mazpilsētās.

Db.lv jau ziņoja, ka decembrī Ektornet noslēdzis arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Kaivas ielā pārdošanas darījumu; šo t.s. jauno projektu iegādājās Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums.

Ektornet tāpat ziņo, ka uzņēmuma ir izdevies noturēt savas mājas lapas popularitāti. Atsaucoties uz Google Analythics datiem, uzņēmums ziņo, ka decembrī ektornet.lv mājas lapa apciemota 21 546 reizes. 35,35% vizīšu bija atkārtotie apmeklējumi, kas skaidrojams ar to, ka potenciālie pircēju rūpīgi izdara savu izvēli pirms īpašuma iegādes.

Sākot ar 2016. gada 4. janvāri Ektornet grupas uzņēmumu vadībā līdzšinējos valdes locekļus Andri Kovaļčuku un Katrīnu Mūls (Katrin Muhls) nomainīs Swedbank Latvija valdes loceklis Ansis Grasmanis un Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, informē AS Swedbank.

Tādejādi turpmāk Ektornet grupas bilancē esošos īpašumus pārvaldīs Swedbank Latvija struktūrvienības.

Ektornet darbības laikā, kopumā tika iegādāti 4792 īpašumi par kopējo vērtību 296,7 miljoni eiro, savukārt šobrīd pārvaldībā atlikuši vairs tikai 20 īpašumi ar kopējo vērtību 25 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu Ektornet grupa 2009. gadā izveidoja Swedbank Grupa. Ektornet darbības mērķis bija iegādāties, profesionāli pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus - dzīvojamās apbūves, tirdzniecības, biroja un ražošanas telpas.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks darbu turpinās ārpus bankas, konsultāciju jomā, tostarp nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldīšanas jautājumos konsultējot arī Swedbank Latvija.

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet plāno veikt aptuveni sešu miljonu latu lielas investīcijas daudzdzīvokļu mājas projektā Pļavniekos.

Modernizācijas darbus paredzēts veikt vairākās kārtās, bet pirmie dzīvokļi tirdzniecībā tiks piedāvāti jau šī gada beigās.

Patlaban projekta modernizācijai tiek plānota pirmā būvdarbu kārta, kuru uzsāks šī gada septembrī. Pirmās kārtas laikā deviņstāvu projektā tiks modernizēti 196 dzīvokļi. Uzsākot darbus, paredzēts izbūvēt dzīvokļu starpsienas, veikt pilnas apdares darbus, pabeigt inženiertīklus dzīvokļos, autostāvvietā un koplietošanas telpās. Kopējais investīciju apjoms pirmajā kārtā vien veidos aptuveni divus miljonus latu.

«Šobrīd uzņēmums strādā kopā ar arhitektiem un būvuzraugiem, lai varētu atsākt celtniecības darbus un pabeigt daudzdzīvokļu mājas celtniecību. Plānots, ka pirmie dzīvokļi tirgū tiks piedāvāti jau šī gada nogalē,» stāsta Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Rīgas centra dzīvokļu īpašnieki 2014. gada 2. ceturksnī, cerot uz nerezidentu pieaugošo interesi par nekustamiem īpašumiem vēl pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, mākslīgi paaugstinājuši cenas. Šī iemesla dēļ piedāvājums bija piesātināts ar dzīvokļiem, kuru pārdošanas cena neatbilda to faktiskajam stāvoklim un atrašanās vietai, liecina Arco Real Estate valdes locekļa Māra Laukalēja novērojumi.

Kā norādīts Arco Real Estate Rīgas centra dzīvokļu pārskatā, 2014. gada jūlijā vidējā Rīgas centra dzīvokļu cena sasniedza 2079 EUR/m², ko ievērojami ietekmēja tieši nerezidentu darījumi. No visiem 2014.gada 2.ceturksnī notikušajiem darījumiem 57% pārsniedza 142 300 EUR slieksni, bet tikai 10% sasniedza 250 000 EUR, kas no šā gada 1.septembra kļūs par minimālo slieksni nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Rīgas centra rajons (t. s. tuvais centrs) 2014.gada 2.ceturksnī veidoja 32% no darījumu kopskaita ar Rīgas centra dzīvokļiem. Vidējās cenas šajā centra daļā bija ap 1400 EUR/m² dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī, ap 2000 EUR/m² dzīvokļiem labā stāvoklī un ap 2900 EUR/m² dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī. Augstākas cenas bija raksturīgas dzīvokļiem ar augstvērtīgu apdari, kuri atrodas Vecrīgas vai parku tuvumā. Tuvais centrs, visticamāk, būs tā centra daļa, kuru visvairāk ietekmēs izmaiņas Imigrācijas likumā, jo šai pilsētas daļai ir vislielākā darījumu skaita proporcija, kas atrodas pašreizējā un gaidāmā termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas minimālā sliekšņa robežās, uzsver M. Laukalējs.

Septembrī nekustamo īpašumu tirgus paplašināts ar jaunu dzīvojamo kompleksu - Panorama Rezidence. Pārdošanas procesu organizē Baltic Sotheby’s International Realty.

Dzīvojamais komplekss Panorama Residence, kas savu nosaukumu ieguvis īpašnieku maiņas rezultātā, atrodas Lielirbes ielā un ir lielā tirdzniecības kompleksa Panorama Plaza sastāvdaļa.

«Lai iespējami sekmīgāk realizētu mūsu īpašumā nonākušo objektu, uzskatījām par pareizāko sadarbībai piesaistīt profesionālu nekustamo īpašumu kompāniju,» norāda SIA Panorama Residence valdes loceklis Uldis Kiršteins.

«Nekustamo īpašumu tirgū nonāk Lielirbes ielas 13.nama 120 dzīvokļi platībās no 67 līdz 144 kvm. Ērtā atrašanās vieta, attīstīta infrastruktūra, jaunuzceltā nama kvalitatīvais aprīkojums un tā labiekārtotība veido arī attiecīgu īpašuma cenu - no 2100 EUR/kvm,» sacīja nekustamā īpašuma eksperte, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece un valdes locekle Ilze Mazurenko.

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet Residential Latvia (Ektornet) informē, ka ir uzsācis sešstāvu dzīvojamā nama modernizāciju Ziepniekkalnā Zaļenieku ielā 18. Projektā tiks ieguldīti 1,17 milj. EUR jeb vairāk nekā 0,8 milj. Ls.

Paredzēts pilnībā pārplānot un pārbūvēt 43 dzīvokļus, pilnībā pabeidzot to iekšējo apdari. Ēkas kopējā platība ir gandrīz 6000m2.

Projekta mērķis ir radīt racionālus dzīvokļus, kā arī modernizēt namu un tā apkārtni – renovēt fasādi, noasfaltēt piebraucamo ceļu, labiekārtot pazemes garāžu, iežogot piemājas teritoriju un bērnu spēļlaukumu. Dzīvokļu iepriekšpārdošanu Ektornet paredz sākt septembrī, kad arī tiks izziņotas to cenas, savukārt būvdarbus paredzēts pabeigt novembrī.

Kā norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, pārplānojot dzīvokļus, namā tiks veikta tipisku trekno gadu pārmērību likvidācija. Tirgū tiks piedāvāti 43 vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi, to platības būs no 48 līdz 168 m2, katram dzīvoklim ir arī balkons. Nodrošināta būs arī pazemes un virszemes autonovietne.

Neraugoties uz publiskās apspriešanas laikā paustajiem iedzīvotāju iebildumiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā akceptēta AS Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA Ektornet Land Latvia būvniecības iecere, kas paredz uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, būvēt piecstāvu ēku ar darījumu un dzīvojamo funkciju.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamo un darījumu ēku, pagrabstāvā 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā no 2. līdz 13.janvārim Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā saņemtas 32 aptaujas anketas, kurās pausts negatīvs viedoklis. Iedzīvotāji galvenokārt pauduši bažas, ka būvniecība var apdraudēt apkārtējo ēku noturību, it īpaši līdzās esošo ēku Staraja Rusas ielā 12, kas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo zem blakus ēkām ir plūstošās smiltis. «Ierosinu vērīgāk izpētīt grunts slāņus un gruntsūdeņus un precizēt, kāds bija iemesls iepriekšējās mājas nogrūšanai šajā gruntsgabalā pirms vairākiem gadiem, kad tā māja vienkārši vienā dienā nogruva. Ļoti nepatīkamas atmiņas - bail, ka šo būvdarbu rezultātā nenobrūk arī kāds Staraja Rusas 12 mājas stūris, jo māja ir veca, sienās ir daudz dziļu plaisu,» teikts vienā no anketām.

Aizvien vairāk banku īpašumu tiek izlikti pārdošanai brīvā tirgū, lielākais piedāvājums un interese vērojama mājokļu segmentā.

Banku īpašumā esošo nekustamo īpašuma vienību skaits, pēc statistikas datiem, šobrīd jau tuvojas 10 tūkstošiem. Banku nekustamā īpašuma portfeļi turpina augt joprojām, tomēr pieauguma tempi salīdzinājumā ar pāris iepriekšējiem gadiem ir mazinājušies, aktīvāka kļuvusi īpašumu realizācija.

Šogad viens no aktīvākajiem īpašumu pārdevējiem ir Swedbank grupas nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmums SIA Ektornet management Latvia (Ektornet), kas pagājušajā nedēļā noslēdzis šogad jau 400. pārdošanas darījumu, informē Ektornet vadītājs Andris Kovaļčuks. Viņš norāda, ka dominējošie no šā skaita ir darījumi ar mājokļiem. «Jau agrāk eksperimenta nolūkos, testējot tirgu, bijām atvēruši pārdošanai vairākus jaunos mājokļu projektus. Tagad šajā segmentā esam nopietni sagrupējušies - to var redzēt arī pēc piedāvājumu skaita. Sākām ar četriem projektiem, šobrīd jau piedāvājam tirgū mājokļus 15 jaunajos projektos. Rudens pusē piedāvājumu paplašināsim vēl ar trim četriem projektiem,» norāda A. Kovaļčuks.

Pērn ārvalstu investori savus ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā palielinājuši par 10,8% jeb 320 milj. Ls.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Pērn ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos portfeļa bilance (ienākošās - izņemtās) ir sasniegusi vēl nebijušu lielumu - 4,3 milj. Ls. Lielākās investīcijas bijušas uzņēmumu pamatkapitālos, kuri darbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, finanšu un enerģētikas nozarēs. Tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai arī ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, un investīcijas aizplūst no valsts.

Swedbank grupas nekustamā īpašuma kompānija Ektornet sākusi pārdot komercplatības visos nekustamā īpašuma segmentos – tiek piedāvātas biroju un veikalu telpas, kokrūpniecības un industriālie kompleksi, zeme apbūvei un lauksaimniecībai.

Īpašumu īstā vērtība parādās tikai tad, kad tajos kāds strādā, veido savu biznesu, attīstās un dod darba vietas arī citiem. Sākot komercplatību pārdošanu, atgriežam Latvijas biznesa dzīves apritē Ektornet portfelī esošos īpašumus, un tie atkal var kalpot par platformu uzņēmīgu cilvēku ideju īstenošanai, izteicās SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Plašāka informācija par objektiem tiek sniegta Ektornet mājas lapā.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis jaunu septiņstāvu biroju ēku Gunāra Astras ielā 1C, Purvciemā. Īpašumu iegādājies uzņēmums SIA Astras Biznesa Centrs.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, komentējot darījumu, saka: «Paredzams, ka 2014. gadā pieprasījums pēc biroju platībām pieaugs un biroja ēka Gunāra Astras ielā 1C būs pievilcīga daudziem potenciālajiem nomniekiem.»

Darījums, kura summa netiek atklāta, ietver 5165 m2 lielu zemes gabalu, uz kura atrodas ekspluatācijā nodota un jauna biroju ēka ar kopējo platību 11 486 m2. Ēkas izmantojamo telpu kopējā jeb lietderīgā platība ir 6840 m2. Tai ir 155 autostāvvietas, no tām 85 pazemes un 70 virszemes. Ēkā ir trīs lifti. Viena stāva vidējā platība ir apmēram 1050 m2 un tajā var izvietot gan atklāta plānojuma birojus, gan arī tos pārplānot un sadalīt. Visi ofisi ir ar pilnu apdari.

SIA Ektornet Management Latvia valdi atstājis Pēteris Grieze, kas uzņēmuma valdes locekļa amatā darbojās kopš 2009. gada 20. maija, liecina Lursoft.

P. Grieze turpina darbu SIA Salnas 21 valdes locekļa amatā, kā arī ieņem šā gada 7. oktobrī reģistrētās SIA Aktīvu pārvaldes grupa valdes locekļa amatu. Viņš ir arī nesen dibinātā uzņēmuma īpašnieks.

Patlaban SIA Ektornet Management Latvia valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Andris Kovaļčuks, bet valdes locekļu – Kristaps Škapars un Katrina Muhls no Igaunijas.

SIA Ektornet Management Latvia ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009. gadā dibinājusi Swedbank Grupa. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir zviedru Ektornet Latvia AB.

Šī gada pirmajā mēnesī nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet noslēgto pārdošanas darījumu skaits nedaudz pieaudzis.

Janvārī Ektornet ir pārdevis 32 nekustamos īpašumos. Salīdzinājumam: decembrī notikuši 30 darījumi. Līdzīgi kā decembrī, arī janvārī pieprasītākais Ektornet īpašums Rīgā bija jaunais daudzdzīvokļu projekts Augšzemes ielā 5, Zolitūdē. No reģionu pilsētām, aktīvāka nekā parasti bija Liepāja un tās apkārtne.

Ektornet Management Latvia ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009.gadā izveidoja Swedbank Grupa.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet jūlijā noslēdzis līgumus par 99 īpašumu pārdošanu - 76 mājokļi otrreizējā tirgū, 17 dzīvokļi jaunajos projektos un 6 mazie komercobjekti.

Lai arī lielākais darījumu skaits bija Rīgā, aktīvi bijuši arī pircēji Latvijas reģionos.

Saskaņā ar Google Analytics datiem laikā no 1. līdz 31. jūlijam mājas lapa ektornet.lv apmeklēta 57 635 reizes. Kopumā ektornet.lv apmeklētāji jūlijā apskatījuši 412 220 īpašumu sludinājumu lapas un vidējais apmeklējuma ilgums bijis 5:21 minūte.

Ektornet Management Latvia ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009. gadā izveidoja Swedbank grupa. Tā pamatdarbība ir iegādāties, izdevīgi pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus dzīvojamās apbūves, tirdzniecības telpu, biroja telpu un ražošanas telpu segmentos.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet Ķekavas novadā, Jaunlazdu ielā, pārdevis māju kompleksu Krustkalni, kurā ietilpst 10 četrstāvu daudzdzīvokļu mājas ar 28 dzīvokļiem katrā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks skaidro, ka mājokļu tirgū vislielākā aktivitāte novērojama tieši jauno projektu segmentā galvaspilsētā – par atsevišķiem dzīvokļiem interesējas privātpersonas, savukārt par lieliem investīciju projektiem - pašmāju un ārvalstu uzņēmēji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Krustkalniem ir jauns īpašnieks. Darījuma detaļas – darījuma summu un pircēju gan kompānija neatklāj.

Krustkalni projekta pirmās kārtas būvniecība tika pabeigta 2008.gadā. Projektā 84 dzīvokļi trīs ēkās ir pilnībā pabeigti un nodoti ekspluatācijā, savukārt pārējās septiņas mājas ir ar nepabeigtu iekšējo apdari. Māju kompleksā, kur visas ēkas atrodas blakus viena otrai, kopumā ir pieejamas 180 pazemes stāvvietas un 130 virszemes autostāvvietas. Projektā paredzēti centralizēti pieslēgumi pilsētas komunikācijām, kā arī bērnu spēļu laukums, gāzes apkure, lifti.