"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Tehnoloģijas Garmin sporta pulkstenis Forerunner 35 ir ideāli piemērots skriešanas iesācējiem rezultātu uzlabošanai

Jau šajā nedēļas nogalē Rīgas ielas pierībinās tūkstošiem kāju pāru, dalībniekiem Lattelecom Rīgas maratonā mērojoties spēkiem četrās distancēs. Ierasts, ka šādos masu pasākumos var sastapt kā nopietni trenējušos un ar dārgiem tehnoloģiskiem palīglīdzekļiem «apbruņotus» skrējējus, tā absolūtus «svētdienas sportistus», kuri auj kājās sporta apavus tikai prieka pēc. Tomēr katram iesācējam agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad gribas sevi izaicināt un pārbaudīt spēju robežu.

Pārbaudīts līdzeklis progresa mērīšanai ir sporta pulksteņi. Un, lai arī zināmākie no tiem ir visnotaļ dārgi, pieklājīgus variantus var piemeklēt arī entuziasti. Viens no tādiem ir iesācējiem paredzētais Garmin Forerunner 35. Tas nevilina ar žilbinošu izskatu. Varētu pat teikt, ka laikrādis ar visu ārieni signalizē, ka ir visnotaļ lēta un vienkārša ierīce. Tomēr tas ir diezgan labi aprīkots.

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Divu gadu laikā pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kas nosaka, ka ārzemnieki var prasīt termiņuzturēšanās atļaujas, ja Latvijā iegādāti īpašumi par noteiktu vērtību, iegādāto nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 171,265 miljoni latu.

Kopumā ārzemnieki iegādājušies 1201 īpašumu, vidējā viena īpašuma vērtība ir 142,6 tūkstoši latu. Visvairāk ārzemnieki iecienījuši īpašumus Rīgā un Jūrmalā. Rīgā ārzemnieki iegādājušies 597 īpašumus par 79,138 miljoniem latu, bet Jūrmalā – 398 īpašumus par 69,393 miljoniem latu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Šodien to izskatīja valdība.

No 2011. gada 1. jūlija līdz šā gada jūnija beigām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 870 uzturēšanās atļauju pieteikumus (2010./2011.gadā – 331) saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Pārskata periodā pieteikumos iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) ir 2017 (iepriekš 778). Kopējais investīciju apmērs veido 125,997 miljonus latu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā iepriekš. Rīgā gada laikā iegādāti 429 īpašumi, Jūrmalā – 276, Babītes novadā – 35, Ozolnieku novadā – 23. Pa vienam īpašumam iegādāts tādās pilsētās kā Aizkraukle, Daugavpils, Kuldīga, Limbaži, Salaspils u.c.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Tūristu visvairāk apmeklētajā vietā Latvijā - Vecrīgā - suvenīru izvēle gadu no gada nemainās. Piemiņas lietu tirgotavas ar teju identisku piedāvājumu var atrast ik uz stūra, raksta laikraksts Diena.

Vairāki ārzemju viesi laikrakstam atzinuši, ka par Latvijas tradicionālajiem suvenīriem uzskata tos, ko pārdod lielākajā daļā vietu, - dzintara, māla, lina un vilnas izstrādājumus.

Pie Rātslaukuma esošā brīvdabas amatnieku tirdziņa pārdevējas stāstījušas, ka gandrīz visas preces esot roku darbs - tieši šo faktoru ārzemnieki, īpaši skandināvi, novērtējot visvairāk. Lāsma, kura tirgo dzintara rotas, atklājusi, ka visvairāk pirktā prece ir auskari. «Ārzemnieki dzintaru uzskata par tādu kā dārgakmeni, tāpēc citiem mākslas darinājumiem to grūti izkonkurēt,» novērojusi Lāsma, piebilstot, ka visbiežāk savus maciņus atver viesi no Krievijas, bet skopākie esot vācieši, itāļi un spāņi.

Lietuvas Veselības ministrija pirmdien publiskoja 27 valstu sarakstu, no kurām Lietuvā drīkst ierasties ārzemnieki.

Turklāt tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no 24 valstīm šajā sarakstā, divas nedēļas nebūs jāpavada pašizolācijā.

Pašizolācija nebūs nepieciešama tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Lietuvā drīkst ierasties arī ārzemnieki no Īrijas, Maltas un Spānijas, taču viņiem pēc ierašanās divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

No šodienas 16 Šengenas valstu pilsoņi var ieceļot Igaunijā bez karantīnas 

No šodienas Igaunijā būs atļauts ieceļot 16 Šengenas valstu pilsoņiem, vairs neizvirzot...

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka no valstīm, kurās pēdējo 14 dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir 15 līdz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemniekiem būs atļauts ierasties Lietuvā, taču pēc ierašanās viņiem 14 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ja valstī saslimušo skaits ir mazāks par 15 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemnieki no šīm valstīm drīkst ierasties Lietuvā un viņiem pašizolācija nav nepieciešama.

Šī kārtība attiecas tikai uz ārzemniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices un Lielbritānijas. Ārzemniekiem no trešajām valstīm Lietuvā ierasties joprojām aizliegts.

Valstu sarakstu Veselības ministrija atjaunos katru pirmdienu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas izmaiņas katrā valstī.

Visiem ārzemju jūrniekiem, kas izglābušies no pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē avarējušā zvejas kuģa Daļnij Vostok, noteikts administratīvais arests, trešdien paziņoja Sahalīnas apgabala Federālā migrācijas dienesta pārvaldes pārstāvis. Jūrnieki tiks saukti pie atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijā.

«Mēs izvaicājam visus ārzemniekus un saucam viņus pie administratīvās atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijas Federācijā,» sacīja pārvaldes pārstāvis.

7.aprīlī visa tralera ekipāža tika nogādāta Korsakovas ostā, Sahalīnā. Izdzīvojušo vidū ir 35 Krievijas un 26 ārvalstu pilsoņi. Visi ārzemnieki ir aizturēti kā cilvēki, kas nav izgājuši robežkontroli, un atrodas apcietinājumā.

Pēc sarunām ar diplomātiem citu valstu pilsoņiem tiks izsniegti pagaidu dokumenti, un viņi tiks deportēti.

Uzņēmumā Magellan, kuram piederēja avarējušais kuģis, nespēja paskaidrot, kāpēc uz kuģa bijuši ārzemnieki. Jūrnieku arodbiedrība apgalvo, ka ārzemju strādnieki paši maksājuši kuģa īpašniekam par tiesībām strādāt.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Brīnišķīgo un absolūti pareizo ekonomikas recepšu laiks ir beidzies, un hrestomātiskais jautājums «ko darīt?» nav tikai brīvā tirgus jaunpienācēju mutēs. Tādu sava veida demokrātiju biznesa un inovāciju konferences Riga COMM 2015 ietvaros sarunā ar DB ieskicēja tendenču pētnieks un futurologs Magnuss Lindkvists.

Pirms dažiem gadiem jūs sacījāt, ka «turat aci» uz Baltiju. Vai tā arī darījāt un vai šeit ir noticis tā, kā paredzējāt?

Ja kāds saka, ka pasaule pašlaik ir tāda, kā viņš ir paredzējis, tad viņš ir vai nu satriecoši bagāts, jo ir ar to nopelnījis, vai arī viņš ir melis.

Pirmo reizi Latvijā biju 1995. gadā, apmeklēju Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un šeit bija nulles gada sajūta – ka jūsu jaunā laika skaitīšana sākas tagad, ka ir jauns sākums, un bija zināms bads un slāpes – dodiet mums recepti! Kādai ir jābūt mūsu receptei? Laikam gan vienmēr esmu bijis drusku naivs par to, cik ātri šī recepte parādīsies un pie kā tā novedīs. Droši vien visoptimistiskākais biju pirms desmit gadiem.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Jautājums par investīciju piesaisti Latvijai nav triviāls un viegli atbildams. Pēdējo piecu gadu laikā investīcijas veido vidēji 22% no Latvijas IKP, kas ir gandrīz par 12% mazāk nekā straujās izaugsmes gados (2005-2007). Relatīvi zemais investīciju līmenis galvenokārt ir saistīts ar privāto investīciju straujo samazinājumu krīzes gados un lēno atgūšanos pēckrīzes periodā. Privāto investīciju samazinājumu būtiski ietekmēja mājsaimniecību ieguldījumi mājokļos, kas pirmskrīzes gados sasniedza gandrīz 1/4 no privātajām investīcijām.

Jāatzīmē, ka arī vairākumā Eiropas Savienības valstu privātās investīcijas pašlaik nepārsniedz pirmskrīzes līmeni, taču Latvijā privāto investīciju atpalicība ir vislielākā. Tajā pašā laikā valsts investīcijas Latvijā saglabājas augstā līmenī - gandrīz 1/5 daļa no kopējām investīcijām.

Lielāko daļu no mūsu valsts iekšzemes investīciju kopējā apjoma veido investīcijas infrastruktūras objektu un mājokļu būvniecībā. Tāpēc to samazinājums krīzes gados un lēnā atgūšanās pēckrīzes periodā rada vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo investīciju līmeni valstī. Investīcijas Latvijas infrastruktūras attīstībai pārsvarā tika finansētas no ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc to turpmāku pieaugumu lielā mērā noteiks ESF programmu finansēšanas atjaunošana, kā arī valsts budžeta fiskālās telpas robežas. Savukārt investīcijas mājokļos galvenokārt ir saistītas ar hipotekārās kreditēšanas apjomiem, kas šobrīd ir zemā līmenī, un to dinamika ir vāja.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.

«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Personāla atlases kompānijas Amrop speciālbalvu saņēmusi Swedbank, ko Uzņēmumu reputācijas topa pētījuma gaitā iedzīvotāji un uzņēmēji atzinuši par labāko darba devēju, proti, šai bankai ir laba reputācija kā darba devējam.

Uzņēmumu reputācijas topa izveides laikā viedokli par uzņēmumiem pauda gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Katra uzņēmuma reputācijas indekss tiek veidots no vairāku faktoru kopsummas: aptauju respondenti vērtē šo kompāniju reputāciju kopumā, to produktu un pakalpojumu kvalitāti, to, cik labi darba devēji ir šie uzņēmumi, kāda ir to korporatīvā komunikācija, cik sociāli atbildīgi tie ir, vai tie ir orientēti uz nākotni, cik augsts ir to eksporta potenciāls, kā arī to, cik atbildīgi pret vidi ir šie uzņēmumi.

Uzņēmumi ar augstāko reputācijas vērtējumu sadaļā «Labs darba devējs»”

1. Swedbank

2. Latvijas Mobilais telefons

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Valdības nākamā gada prognoze par valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2,8% apmērā var izrādīties pārāk augsta

Par to liek domāt pašreizējo ekonomisko izaugsmi veicinošo un bremzējošo faktoru kokteilis, un tas savukārt nozīmē, ka, «cieti» ievērojot budžeta deficīta apmērus, nākamā gada otrajā pusē var nākties domāt par tēriņu pārskatīšanu.

Tiesa gan, viss nav pilnīgi slikti, un, kā norāda ekonomisti, dažādu faktoru virknējums ekonomiskās izaugsmes apmēru var mainīt ļoti plašā diapazonā, un šajā sakarā nav izslēdzams nulles vērts pieaugums vai pat neliels kritums, tāpat kā iespējamība, ka Latvija atgriežas pie tiem izaugsmes tempiem, kādi bija pirmajos pēckrīzes gados, tādējādi labvēlīgu sakritību gadījumā nākamā gada IKP pieaugums var sasniegt arī solīdus 5%. To, kādi būs izaugsmes tempi, lielākoties noteiks ārējais fons, un to veidojošo faktoru buķete nešķiet sevišķi iedvesmojoša. Šajā sakarā Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā tēma ir notikumi, kas ir saistīti ar konfliktsituāciju Ukrainas austrumos un Krievijas rubļa vērtības kritumu. Pagaidām šie faktori ir mērāmi ar procentu desmitdaļu negatīvu ietekmi, taču vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas piekoptā politika un tai sekojošās ekonomiskās aktivitātes un vietējās valūtas vērtības mazināšanās Latvijas uzņēmējdarbībai kopumā būs vairāk nelabvēlīga nekā labvēlīga. Arī tad, ja Krievijai beigsies nauda ģeopolitiskās spriedzes uzturēšanai un no drošības viedokļa varēsim atviegloti uzelpot, tas nozīmēs, ka eksports uz kaimiņvalsti tās iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ saskarsies ar ievērojamām grūtībām. Arī autopārvadājumu nozarei tas nesola neko labu.

2008. gada krīzes scenārijs 2016. gadā neatkārtosies un rezultāti vairāk līdzināsies 1998.–1999. gada krīzes iznākumam, uzskata Nordea bankas eksperti.

Šādas prognozes galvenais iemesls ir apstāklis, ka ASV ekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga un ka Ķīna dara visu iespējamo, lai novērstu lejupslīdi vai vismaz iegūtu laiku un attālinātu recesiju līdz 2017. vai 2018. gadam, vai vēl tālāk. Tomēr globālajā ekonomikā vērojamas trīs būtiskas tendences, kas rada bažas par to, ka jauna lejupslīde varētu būt tepat aiz stūra. Šīs tendences ir globalizācijas pauze, ienākumu konverģences un politikas pauze.

Par globalizācijas pauzi liecina globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tas vērojams gan attiecībā uz tirdzniecību starp attīstītajām valstīm, gan tirdzniecību starp jaunattīstības valstīm, kā arī uz tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Tas nozīmē, ka šo parādību nav iespējams izskaidrot tikai ar zemākām naftas un patēriņa preču cenām vai spēcīgāku dolāru. Padziļināti aplūkojot šo jautājumu, redzams, ka globālā ekonomika cieš no pārprodukcijas (vai nepietiekama patēriņa). ASV patērētāji vien veicina globālo pieprasījumu, jo ASV 2015. gadā ir reģistrējusi rekordlielus tirdzniecības deficītus gan ar Ķīnu, gan eirozonu.

Cīņa ar nabadzību vai budžeta ieņēmumu veicināšana? Šāds jautājums kļūst aizvien aktuālāks saistībā ar izziņoto apņemšanos par minimālās algas palielināšanu valstī.

Ekonomiskās aktivitātes veicināšanā un nabadzības apkarošanā valstī valdībām pēdējā laikā īsti nav ar ko lepoties un tas arī nav nekāds brīnums, ja ņem vērā to, ka publiski izskanējušajās debatēs vēl priekšvēlēšanu laikā pārsvarā bija dzirdamas dažādas deklaratīvas frāzes bez konkrētiem pieturas punktiem un mērķiem. Kā viens no retajiem izņēmumiem ir apņemšanās no nākamā gada palielināt minimālo algu no 320 līdz 360 eiro, ko zināmā mērā varētu uzskatīt par darbību, kurai vismaz nosacīti vajadzētu sildīt Latvijas ekonomiku. Pēckrīzes prakse pasaulē ir pierādījusi, ka ar pārmērīgu taupību uz priekšu netikt, taču tieši ar to pēdējos gados ir nodarbojusies Latvijas valdība. Protams, var piekrist, ka radikāla izdevumu sabalansēšana ir veicinājusi Latvijas kā ekonomikas subjekta tēla uzlabošanos un ieguvumi slēpjas kaut vai lētākā iespējā pārfinansēt valsts parādus, līdz ar to mazinot spiedienu uz citām budžeta izdevumu pozīcijām. Tomēr šāda taupības taktika sevi attaisno vien gadījumā, ja vispārējie nosacījumi iedzīvotāju labklājības pieaugumam ir labvēlīgi, strauji kāpjot eksporta ieņēmumiem un saglabājoties labvēlīgiem faktoriem vietējā patēriņa attīstībā. Latvijas gadījumā netiek izpildīts pusotrs no abiem nosacījuma punktiem, jo eksports stagnē, bet patēriņa pieaugums ir iespējams vien uz iepriekšējā ekonomikas pēckrīzes atlēciena radītā algu pieauguma un šobrīd zemās inflācijas rēķina, kas agri vai vēlu sevi izsmels, bet kredītu tirgus nespēj uzņemt apgriezienus.