«Iespēja uzspiest uz Krieviju ir daudz lielāka, nekā tas pašlaik tiek darīts,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Lietuvas Militārās akadēmijas lektors Ļudas Zdanavičs, kurš vērtējis Krievijas ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku.
«Lielai daļai ģimenes dzīvo vai braukā par Rietumiem, viņiem te ir daudzums dažādu resursu. Saskaņā ar dažiem pētījumiem, no Krievijas pēdējo 20–25 gadu laikā ir izvesti aktīvi līdz 2,5 triljonu dolāru vērtībā. Kaut kur jau tā nauda ir nosēdusies, nekustamos īpašumus ieskaitot, un ar to ļoti maz kas ir iesākts.
Rietumos ir divējādas sajūtas. Viena ir, ka pašreizējā Krievija, kas visur bāžas, ir slikta, bet no otras puses, tāda Krievija kā 90. gados arī nav vēlama. Atceraties tā laika filmu sižetus – ka mafija Krievijā ir tikusi pie slikti apsargātajiem kodolieročiem? Šādu scenāriju arī neviens negrib – to haosu un sabrukumu. Jautājums ir, līdz kādai robežai Krievijas «pīrāga» sarukšanai ir jānotiek, lai rastos reālas pārmaiņas Krievijas politikā,» stāsta Ļ. Zdanavičs.
«Redziet, Krievijas lēmumu pieņemšanas mehānisms ir ļoti necaurskatāms, un, lai gan nevar teikt, ka tur pilnīgi viss ir zīlēšana kafijas biezumos, tomēr problemātiski tas ir. Krievijas elites «sēž» uz dažādām finanšu plūsmām, un šīs plūsmas tagad izsīkst. Elementārs piemērs – tu pirms pāris gadiem pārdevi naftu par 120 dolāriem par barelu, bet tagad vien par 33 dolāriem,» skaidro eksperts.
«Var jau stāstīt, ka Krievija nemaz tik ļoti no naftas eksporta nav atkarīga, kā to nereti dara pat liberālie ekonomisti, bet tā nav tiesa. Atkarība ir milzīga,» akcentē Ļ. Zdanavičs.
Visu interviju Attiecības ar priekšapmaksu lasiet 3. marta laikrakstā Dienas Bizness.