Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.
Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.
Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.
Daukšts vērsa uzmanību uz to, ka Krievijai šobrīd nav finansiāli izdevīgi uzturēt separātistu kontrolēto Ukrainas austrumu daļu bez Kijevas palīdzības, tādēļ ir nepieciešama politiska vienošanās, piemēram, tirdzniecības jomā. Pēc eksperta domām, šobrīd ir novērojami signāli no Krievijas puses meklēt risinājumus, lai situācija uzlabotos, tomēr tie netiek pausti diplomātiskajā ceļā, bet gan ar Krievijas mediju palīdzību. «Viss ir sagājis tādā lielā kamolā,» situāciju raksturoja Daukšts.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka risinājums ES un Krievijas turpmākajās attiecībās būs «kaut kur pa vidu». Viņš akcentēja, ka 2015.gads varētu kļūt par tādu, kurā ES piemērotās sankcijas pret Krieviju varētu tikt mīkstinātas un savstarpējās attiecības padarītas konstruktīvākas, jo lielākā daļa valstu nav apmierinātas ar pašreizējo situāciju. Arī Vācija būtu gatava strādāt pie attiecību uzlabošanas ar Krieviju, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
Eksperts vērsa uzmanību uz to, ka ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni ir tā, kura vēlas attiecības ar Krieviju pilnveidot. «Par to liecina tas, ka viņa ir bijusi Maskavā un dosies turp arī pēc [ārlietu ministra Edgara] Rinkēviča vizītes,» viņš paskaidroja.
ES ir jādomā par sankciju mīkstināšanu, tomēr nevajadzētu steigties tās atcelt pavisam, jo Krievijas retorika un rīcība nav mainījusies un pagaidām nekas neliecina par to, ka kaimiņvalsts plāno to darīt, vērtē Sprūds. «Neredzu pamatu tam, lai sankcijas tiktu atceltas. Krimas aneksija joprojām ir spēkā, joprojām norisinās karadarbība, bet Krievija uzvedas tā, it kā viņi ne pie kā nebūtu vainīgi,» sacīja eksperts.
Sprūds gan pieļāva, ka tās sankcijas, kurām martā beidzas termiņš, no jaunas netiks ieviestas. Tomēr, ja ES pilnībā atceltu sankcijas pret Krieviju, tā nonāktu pretrunās, viņš uzskata. «Ir diplomātija, ir jārunā, bet labāk slikta saruna, nekā labs karš,» uzsvēra Sprūds.
Jau vēstīts, ka Mogerīni Rīgā pauda - lai gan patlaban par sankciju turpināšanu vai neturpināšanu spekulēt ir pāragri, tomēr tas būs atkarīgs no Krievijas rīcības un situācijas Ukrainā. «Ja visi Minskas vienošanās punkti būs iedzīvināti, tad mēs vairs neturpināsim sankcijas [pret Krieviju]. Tomēr, šobrīd mēs esam ļoti tālu no tā. Tādējādi tas ir atkarīgs no situācijas «uz vietas»,» sacīja Mogerīni.
Rinkēvičs norādījis, ja situācija mainītos uz labo pusi, būtu pamats runāt par Krievijai piemēroto sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu. «Ja situācija mainītos uz labo pusi, noteikti ir pamats runāt par zināmu sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu. Ja nē, tad arī šis politiskais instruments paliek spēkā,» sacīja ārlietu ministrs.