2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,5 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16,9 %. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.
Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 42,3 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,6 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19,0%. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī dzērienu ražošana – par 11,0 % un pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 6,3 %.
Savukārt ražošanas apjoma samazinājums bija divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas par – 1,9 %. Kritums bija arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,5 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5,9 % un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 5,8 %.
2018. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,3 %. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 2,3 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,0 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija ražošanas apjoma samazinājums par 5,5 %.
#1/3
Swedbank ekonomiste Linda Vildava
Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā auguši par 3.9% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Augusta izaugsmes temps ir straujākais pēdējā pusgada laikā, bet tomēr atpaliek no pērnā gada straujajiem izaugsmes tempiem. Starp lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cienījamus izaugsmes tempus turpina uzrādīt kokrūpniecība, bet pārtikas ražošanā apjomi samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Tāpat labi izaugsmes tempi saglabājas tādās apakšnozarēs, kuras mēdz saistīt ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.
Šī gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši par 3.1%. Lai arī augusts atnesis straujāku izaugsmi, kopumā pēdējo mēnešu dati apstrādes rūpniecības izredzes uzrādīt kaut uz pusi tik labu sniegumu kā pērn padara blāvākas. Tomēr rūpnieku noskaņojums par nākotnes pieprasījumu aizvien noturas gana optimistiskā līmenī. Novērtējums par pasūtījumiem pēc saražotā ir virs ilgtermiņa vidējā, bet gaidas par ražošanu turpmākajos mēnešos – ap ilgtermiņa vidējo. Iemesls, kādēļ, iespējams, ražošanas apjomu sabremzējums neatspoguļojas augošā ražotāju pesimismā, ir pārdošanas un peļņas iespējas. Lai gan ražošanas apjomu kāpums bremzējas, par apgrozījuma un peļņas rādītājiem lielākoties sūdzēties nevar. Apstrādes rūpniecības apgrozījums šī gada astoņos mēnešos audzis par 8.9%, un uzņēmumu dati liecina, ka peļņas maržas nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar pērno gadu. Apgrozījums aug lēnāk nekā pērn (9.8%), bet tā palēninājums ir niecīgs, salīdzinot ar apjomu sabremzējumu. Protams, ir atšķirības starp apakšnozarēm, bet kopumā situācija saglabājas laba.
Tomēr jārēķinās, ka lēnāks ražošanas apjomu kāpums agrāk vai vēlāk atspoguļosies arī vārgākos pārdošanas un peļņas rādītājos. Kapacitātes ierobežojumi liks par sevi aizvien vairāk manīt. Piemēram, darbaspēka trūkuma nozīme kā ražošanu ierobežojošam faktoram arvien pieaug. Otrā ceturkšņa nodarbinātības dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā bijis nodarbināto kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iespējams, citas nozares ar līdzīgu algu līmeni, kuras arī izjūt akūtu vajadzību pēc darbiniekiem, mēģina pārvilināt apstrādes rūpniecībā strādājošos. Tāpēc arī ražotājiem, visticamāk, nāksies pacīnīties par darbiniekiem, kas daļā gadījumu nozīmēs augstākas algas darbiniekiem (un zemākas peļņas maržas uzņēmumiem). Tas varētu arī optimismu nākotnē mazināt.
#2/3
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem šā gada augustā Latvijas rūpniecības izaugsme kļuva spēcīgāka, ražošanas izlaidei palielinoties par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Spēcīga rūpniecības izaugsme reģistrēta arī mēneša griezumā, salīdzinot ar jūliju izlaides apjomiem pieaugot par 2,3%.
Tāpat kā iepriekšējā mēnesī arī augustā rūpniecības pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu kāpums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu palielinājās par 16,9%, tādējādi sasniedzot augstāko nozares izaugsmi šā gada laikā. Turklāt labu pieaugumu 3,9% apmērā uzrādīja apstrādes rūpniecības nozare. Savukārt ieguves rūpniecībā tika fiksēts pieticīgs izlaides kāpums – tikai par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu.
Nozīmīgāko devumu apstrādes rūpniecības pieaugumā augustā nodrošināja kokrūpniecības izaugsme par 6,3%. Tas ir trešais salīdzinoši spēcīgas izaugsmes mēnesis šajā apakšnozarē, un to veicina gan ārējais pieprasījums, gan straujš apakšnozares apgrozījuma kāpums vietējā tirgū.
Izlaides pieaugumus turpina uzrādīt mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares, kuras arī sniedza būtisku devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Piemēram, elektrisko iekārtu ražošana augustā uzrādīja spēcīgāko izaugsmi starp visām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Turklāt tās kāpums par 42,3% gada griezumā bija straujākais šīs apakšnozares pieaugums kopš pērnā gada maija. Savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas izlaide augustā palielinājās par 21,6%, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi bija par 8,5% augstāki nekā pirms gada.
Straujš izlaides kāpums tika sasniegts arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, salīdzinājumā ar 2017. gada augustu pieaugumam veidojot 19%. Tikmēr par 14,4% palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana un par 11% pieauga dzērienu izlaides apjomi. Vāju pieaugumu augustā uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – vien par 0,6%.
Savukārt produkcijas izlaides kritums augustā atkal tika fiksēts pārtikas ražošanā – par 4,2% gada griezumā. Augustā saruka gan piena produktu ražošana, gan zivju pārstrāde, kā arī augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana. Pārtikas produktu ražošanā šogad būtiskākos kritumus uzrāda piena rūpniecība, ko galvenokārt nosaka piena produktu eksporta apjomu sarukums, šogad darbību pārtraucot diviem nozīmīgiem piena produktu eksportētājiem.
Izlaides sarukums augustā tika reģistrēts arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-16,5%). Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā kritums tika fiksēts otro mēnesi pēc kārtas (-5,9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā trešo mēnesi pēc kārtas (-1,9%). Pēdējās divās no augstākminētajām apakšnozarēm varētu būt sasniegts izlaides apjomu piesātinājums, jo izlaides līmenis tajās šobrīd ir salīdzinoši augsts, tādējādi būtiski pieaugumi tuvākajā laikā tajās nav sagaidāmi.
Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī kopējās nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī arī saruka, tādējādi 2018. gada pirmajā pusgadā kopā investīcijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 8,2%. Tomēr jāatzīmē, ka lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas, kokapstrādes, metālapstrādes, kā arī atsevišķās mašīnbūves nozarēs investīcijas uzrādīja pieaugumu. Piemēram, nefinanšu investīcijas pārtikas produktu ražošanā pirmajā pusgadā bija par 12,8% augstākas nekā pirms gada, kokrūpniecībā – par 11,5%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 6,3%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 31,2% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 72,7%. Investīcijas piecās augstākminētajās apakšnozarēs veidoja 61% no kopējām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada pirmajā pusgadā, un tās ir pieaugušas par 13,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tādējādi kopējo nefinanšu investīciju samazinājumu apstrādes rūpniecībā noteica spēcīgs investīciju kritums īpatsvara ziņā nelielākās apakšnozarēs, radot mazāku risku nozares izlaides un tālākas izaugsmes perspektīvām.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies, liecina jaunākie Eiropas Komisijas veikto aptauju rezultāti. To noteica ražotāju novērtējums par zemākiem produkcijas pasūtījumu apjomiem, kā arī sagaidāmā izlaides samazināšanās turpmākajos mēnešos. Šie rezultāti atspoguļo pēdējos mēnešos novēroto mēreno apstrādes rūpniecības izaugsmi, kas iespējams turpināsies arī nākamajos periodos. Tajā pašā laikā aptaujātie apstrādes rūpniecības nozares pārstāvji norāda, ka pārdošanas cenas to ražotajai produkcijai saglabāsies stabilas, kā arī novērtējums par potenciālo nodarbinātības pieaugumu uzņēmumos joprojām ir samērā augsts.
Tikmēr septembrī samazinājies ir arī kopējais Eiropas Savienības ekonomiskā sentimenta indekss, tādējādi ietekmējot ārējā pieprasījuma pieauguma potenciālu. Tomēr jāatzīmē, ka ārējā pieprasījuma normalizēšanās šogad jau bija sagaidāma, savukārt pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas šobrīd ir stabils un tāds tas varētu saglabāties arī līdz gada beigām.
#3/3
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc salīdzinoši vājiem pavasara un vasaras mēnešiem augustā Latvijas rūpniecībā atkal vērojamas pozitīvas tendences, un nozarē sasniegta straujākā izaugsme pēdējo septiņu mēnešu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā kopumā auguši par 6,5%, ko veidoja 3,9% pieaugums apstrādes un 16,9% kāpums enerģētikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Taču pat ar šo labo rezultātu rūpniecība Latvijā šogad aug ievērojami lēnāk kā pērn un šī gada pirmajos astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši vien par 2,9%. Taču tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem un augustā tendences Latvijas rūpniecībā bija ļoti līdzīgas, kā Igaunijā un Lietuvā, kur ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par attiecīgi 2,6% un +4,2%.
Augstā ļoti labs mēnesis padevies Enerģētikā. Dēļ karstās vasaras un starp savienojumu remontiem vairāk nekā 2 reizes palielinājusies elektroenerģija ražošana koģenerācijas stacijās. Tas ir arī galvenais iemesls, kādēļ enerģētikā ražošanas apjomi palielinājās par 16,9%. Tikmēr dēļ sausajiem laika apstākļiem augustā par 70 samazinājusies elektroenerģijas ražošana Latvijas hidroelektrostacijās un tādēļ rudens mēnešos enerģētikas sektorā drīzāk redzēsim ražošanas apjomu kritumu.
Savukārt apstrādes rūpniecībā augustā izaugsmi nodrošināja kokapstrāde (+6,3% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi), auto detaļu (+21,6%), elektrisko iekārtu (+42,3%), kā arī ķīmisko produktu (+19,0%) ražošana. Kokapstrādē ražošanas apjomus varētu būt veicinājis arī kokmateriālu cenu kāpums, kas pēc maniem aprēķiniem šī gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja aptuveni piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Kopš augusta kokmateriālu cenas pasaulē gan ievērojami kritušās, tādēļ rudens mēneši nozarē varētu būt mazāk dinamiski. Savukārt uz leju apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā pavilka kritumi pārtikas produktu (-4,2%), papīra (-5,8%) un tekstilizstrādājumu (-1,2%) ražošanā. Tāpat jau trešo mēnesi pēc kārtas kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-1,9%), lai gan pērn šī nozare bija viena no straujāk augošajiem apstrādes rūpniecības segmentiem.
Bez šim nozarēm augustā par 5,9% sarukusi arī nemetālisko minerālu ražošanā. Šajā nozarē ražošanas apjomi kritusies otro mēnesi pēc kārtas un, lai arī nozare ražo ne tikai būvmateriālus, tās attīstība līdz šim ir bijis labs apsteidzošais rādītājs par būvniecību. Līdz ar to tas ir signāls, ka ļoti straujā izaugsme būvniecībā tuvākajos ceturkšņos varētu ievērojami noplakt un tam būs ietekme arī uz Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmes tempu.
Pēc manām prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būt ap 3,5%, taču nozares attīstība būs ļoti atkarīga no ārējās vides un par to signāli šobrīd ir ļoti dažādi. No vienas puses pasaules ekonomika un tirdzniecība turpina pietiekam stabili augt, savukārt tirdzniecības konflikts pagaidām pamatā attīstījies tikai starp ASV un Ķīnu. Tā eskalācija Eiropas virzienā protams negatīvi ietekmētu arī mūs, taču pašreiz piemēroto tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir nebūtiska. No otras puses eirozonā apstrādes rūpniecībā jūlijā pirmo reizi kopš 2017. gada sākums fiksēts ražošanas apjomu kritums un pēdējos mēnešos jūtami pasliktinājies ražotāju noskaņojuma rādītāji Polijā, kā arī citviet Eiropā. Tādēļ būtisku straujāku ražošanas pieaugumu šobrīd nav pamata gaidīt un Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme arī nākamgad varētu būt robežās starp 3-4%.
Savukārt turpmākajos gados liela nozīme būs arī iekšējiem faktoriem. Investīcijas apstrādes rūpniecībā joprojām ir zemā līmenī, darba algu kāpums pārsniedz 10% un nozarē arvien vairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka teju 30% no ražotājiem algu kāpums jau apdraud uzņēmumu eksistenci un šī tendence ir vairāk izteikta reģionos. Tas kopā ar nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm liek domāt, ka zemu algu, zemas produktivitātes ražotājiem tuvākie gadi tiešām varētu būt izdzīvošanas jautājums it īpaši ja nozarē saglabāsies pašreizējais zemais investīciju līmenis.