Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSF) kredītreitingu no AAA līdz AA+.

S&P skaidro, ka finanšu instrumenta reitings samazināts tāpēc, ka savus augstos kredītreitingus zaudējušas divas no EFSF galvotājvalstīm – Francija un Austrija, vēsta BusinessWeek.

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūra S&P samazināja kredītreitingu deviņām eirozonas valstīm, tostarp tika samazināti Francijas un Austrijas augstie AAA kredītreitingi. Abas šīs valstis ir EFSF galvotājas.

S&P vēl pērn gada nogalē norādīja, ka gadījumā, ja kāds no EFSF galvotājiem, zaudēs AAA reitingu, arī Eiropas Finanšu stabilitātes instruments varētu zaudēt augsto AAA reitingu.

EFSF izveidots ar mērķi finansēt ārkārtas glābšanas programmas Grieķijā, Īrijā un Portugālē. EFSF līdzekļus daļēji gūst no eirozonas dalībvalstu garantētu obligāciju pārdošanas.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Vācijas un Francijas valdības ir samierinājušās ar domu, ka pienācis beigām laikmets, kad vadošās eirozonas valstis izbaudīja augstākos kredītreitingus. Tomēr reitinga samazinājums Parīzi var ietekmēt spēcīgāk nekā Berlīni.

Decembra sākumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pavēstīja, ka pārskatīs eirozonai piešķirtos reitingus. Savu lēmumu S&P skaidroja ar bažām par monetārās savienības ilgstošo parādu krīzi.

Ekonomisti norāda, ka finanšu tirgu reakcija gadījumā, ja AAA reitingu zaudēs Francija un Vācija nebūs katastrofāla, bet saglabāsies apmēram tādā pašā līmenī, kāda bija pēc ASV reitinga samazināšanas.

Tomēr lielākas problēmas var rasties, ja Francijas reitings tiek samazināts agrāk nekā Vācijas reitings, kā to ir pieļāvusi aģentūra Fitch. Šajā gadījumā var sabrukt vienlīdzīgi apstākļi, kas valdījuši starp abām Eiropas lielākajām ekonomikām.

Reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi Franciju par tās AAA kredītreitinga maiņu, vēsta BBC.

Moody’s norādījusi, ka tuvāko mēnešu laikā, iespējams, Francijas AAA reitings varētu tikt mainīts no «stabila» uz «negatīvu».

Pēc šādām Moody’s veiktajām izmaiņām Francijas reitingā, ja tādas tiks noteiktas, Francijas kredītreitings par vienu soli tuvāk būs pietuvojies samazinājumam.

Francijas finanšu ministrs norādīja, ka «Francija darīs visu, lai reitinga samazinājums nenotiktu un valsts «nosargātu» trīskāršo A reitingu».

Moody’s norādījis, ka Francijas parādu ir pasliktinājusi pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, un šobrīd Francija ir viena no vājākajām valstīm ar AAA kredītreitingu, turklāt Francijas valdībai pašlaik ir «mazāk telpas manevriem». Moody’s brīdinājusi arī par to, ka Francijas budžets varētu tik samazināts, ja palielināsies ieguldījums, kas Francijai būs jāsniedz, lai glābtu citas eirozonas valstis.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&) kļūdas dēļ atsevišķiem saviem klientiem izplatījusi paziņojumu par to, ka samazinājusi Francijas augsto AAA kredītreitingu.

Reitingu aģentūra izmeklējot, kas noticis un apliecināja, ka Francijai joprojām ir AAA reitings, vēsta BBC. «Dažiem S&P Global Credit Portal klientiem, tehniskas kļūdas dēļ, automātiski tika izsūtīts nepareizs paziņojums, kurā bija pausts, ka ir ticis samazināts Francijas kredītreitings,» norāda reitingu aģentūra.

Savukārt Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns (Francois Baroin) jau ir aicinājis veikt šīs kļūdas Eiropas līmeņa izmeklēšanu. S&P reitinga samazināšana būtu jāizskata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, norāda ministrs.

«Fransuā Baruāns ir aicinājis attiecīgos regulatorus – Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādi un Finanšu tirgus pārvaldi – veikt izmeklēšanu par iemesliem un iespējamām sekām, kuras var izraisīt šī kļūda,» teikts Francijas Finanšu ministrijas paziņojumā, vēsta Reuters.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s samazinājusi Francijas kredītreitingu, jo uzskata, ka valsts prezidenta Fransuā Holanda īstenotajai politikai neizdosies veicināt izaugsmi un uzlabot valsts finanses, raksta Bloomberg.

Valsts ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitings pazemināts par vienu pakāpi no AA+ līdz AA, bet reitinga perspektīva noteikta stabila. Augstāko reitingu Francija zaudēja pērnā gada janvārī.

Reitinga pazeminājums norāda uz Eiropas otras lielākās ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos finanšu krīzes un recesijas rezultātā.

Francijas prezidents nav spējis mazināt Francijas konkurētspējas kritumu ar izmaiņām darbaspēka likumos un nodokļos, jaunākajā ziņojumā norādījusi arī Eiropas Komisija.

«Reitinga pazeminājums atspoguļo mūsu uzskatu, ka Francijas valdības pašreizējā pieeja budžeta un strukturālajām reformām, kas attiecas uz nodokļiem, pakalpojumu un preču, kā arī darba tirgu, nespēj veicināt Francijas vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas,» norādījusi reitingu aģentūra. «Tāpat Francijas fiskālā elastība ir ierobežota un mēs redzam, ka valdība nespēj ievērojami samazināt kopējos tās tēriņus,» norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s atņēmusi Francijai piešķirto augsto AAA reitingu, savu lēmumu skaidrojot ar Eiropas otras lielākās ekonomikas neskaidro fiskālo perspektīvu.

Reitingu aģentūra Francijas reitingam piešķīrusi Aa1 pakāpi un, kā norāda analītiķi, tas ir trieciens valsts prezidentam Fransuā Olandam, kurš cenšas pārliecināt starptautisko sabiedrību par to, ka viņam izdosies labot stāvokli Francijas finansēs. Šā gada janvārī Francijai AAA reitingu atņēma kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P).

Moody’s arī norāda, ka Franciju sagaidošie izaicinājumi jau esot izraisījuši valsts konkurētspējas mazināšanos. Franciju apdraud elastības trūkums darba un pakalpojumu tirgos, kā arī zemais inovāciju līmenis.

Tikmēr Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī (Pierre Moscovici) Reuters atzina, ka Moody’s lēmums ir papildus motivācija valsts valdībai apņēmīgi veikt reformas un, ka valdība ir apņēmusies sasniegt savu valsts parāda samazināšanas mērķi.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) brīdinājums par iespējamu lielākās daļas eirozonas valstu, tostarp arī Vācijas un Francijas, kredītreitingu samazināšani ir bijis «tikai viedoklis, citu viedokļu vidū,» pavēstījis Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

«Šādiem viedokļiem ir nozīme, bet tā nav pārāk liela,» sacīja komisārs, kurš iepriekš nācis klajā ar plāniem regulēt reitingu aģentūru darbību Eiropas Savienībā (ES).

«Lielāka nozīme jāpievērš tam, lai reitingu aģentūras strādātu stingros, objektīvos, caurspīdīgos ietvaros, kas ir pasargāti no interešu konflikta,» norādīja komisārs.

Komisārs arī uzsvēra, ka S&P vajadzējis pagaidīt ar secinājumiem. «S&P brīdinājums parādījās trīs dienas pirms Eiropas samita, tā vietā, lai novērtētu to, kas tiks pieņemts samitā,» klāstīja komisārs, vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja - S&P paziņojums par reitingu samazināšanu nozīmē, ka tuvāko deviņdesmit dienu laikā pastāv liela iespēja savu augsto AAA reitingu zaudēt sešām eirozonas valstīm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

ASV likumdevējiem nav izdevies vienoties par budžeta izdevumu samazinājumu 85 miljardu dolāru apmērā automātiskas stāšanās spēkā atcelšanu.

Gadījumā, ja vienošanās tā arī netiks panākta, budžeta izdevumu samazinājums stāsies spēkā pusnaktī no piektdienas uz sestdienu (pēc ASV laika). Ceturtdien ASV prezidents Baraks Obama uzaicināja uz pārrunām gan demokrātu, gan arī republikāņu pārstāvjus. Sarunu laikā prezidents uzsvēra, ka automātisks budžeta izdevumu samazinājums negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku. Līdzīgu viedokli iepriekš paudis arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vēsta BBC.

Iecerētie ASV budžeta deficīta samazināšanas pasākumi sadalīti aptuveni vienādās daļās uz iekšzemes un militārajām programmām. Saskaņā ar aplēsēm, aptuveni 750 tūkstoši amerikāņu varētu zaudēt darbu pēc tam, kad spēkā stāsies minētie valsts izdevumu samazinājumi. Prognozēts, ka līdz septembrim lielākie darba vietu un finansējuma samazinājumi varētu notikt gaisa satiksmes kontroles, gaļas produktu inspekcijas, pretvēža pētījumu un militārās ražošanas jomās, vēsta Reuters.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) izplatījusi brīdinājumu, ka gadījumā, ja tiks veikts eirozonas valstu reitingu samazinājums, aģentūra varētu ķerties arī pie visas Eiropas Savienības un lielāko eirozonas banku reitingiem.

ES pašlaik ir piešķirts AAA reitings. Kredītreitingu aģentūra uzsver, ka visa bloka reitinga samazinājums neatstās ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm (kuras nav eirozonā). Reitinga samazināšana ietekmēs ES aizņemšanās izmaksas, kas sadārdzinātu finanšu palīdzības programmas grūtībās nonākušajām dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Reitingu aģentūra uzsver, ka eirozonas valstis nodrošina 62% no ES kopējiem budžeta ieņēmumiem un tāpēc, ja tiks samazināts eirozonas reitings, ES reitingam tiks atņemta viena pakāpe.

Tāpat S&P brīdinājusi arī eirozonas lielākās bankas, kā, piemēram, BNP Paribas un Deutsche Bank.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ieteicis ASV nodarboties ar savām problēmām pirms dot padomu citiem. Ministra sašutumu izsaukuši ASV prezidenta B. Obamas izteikumi, ka Eiropas Savienības (ES) parādu krīze «baida pasauli», vēsta The Telegraph.

«Vienmēr ir daudz vieglāk dot padomus citiem, nekā izlemt pašiem. Es arī esmu gatavs dot padomus ASV valdībai,» klāstīja Vācijas finanšu ministrs.

Tāpat viņš kritizēja plānus palielināt Eiropas Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, norādot, ka fonda finansējuma palielināšana no pašreizējiem 440 miljardiem eiro līdz diviem triljoniem eiro būtu neprāts.

«Es nesaprotu, kā kādam Eiropas Komisijā var ienākt prātā tik muļķīga ideja. Rezultāts varētu apdraudēt dalībvalstu AAA kredītreitingus. Tas ir bezjēdzīgi.»

Jau vēstīts, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s otrdien izplatījusi brīdinājumu, ka tā varētu pazemināt Vācijas augsto AAA reitingu. Tas notikšot, ja Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība izlems iepludināt papildus naudu Eiropas glābšanas fondā.