Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, pagājušā gada 4. ceturksnī IKP bija par 0,5% mazāks nekā 2022.gada 4. ceturksnī (salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem).
Pēc CSP provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3,6%), kā arī samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 0,7%) un produktu nodokļu ievākumā (par 9,2%). Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,6 procentiem.
Vienlaikus atzīmējama ir arī pozitīva tendence - pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte, lai arī mērenos tempos, tomēr palielinās. Detalizēti dati par aizvadītā gada pēdējo ceturksni būs pieejami pēc mēneša.
Jau iepriekš ekonomiskās attīstības tendences rādīja, ka 2023.gadā IKP saglabāsies tuvu 2022.gada līmenim. Nelabvēlīga situācija ārējā vidē un vājais pieprasījums ietekmēja Latvijas eksporta rādītājus. Augstā inflācija negatīvi ietekmēja mājsaimniecību patēriņu un iedzīvotāju reālos ienākumus. Ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā kreditēšana kavēja straujāku investīciju kāpumu.
Paredzams, ka šogad situācija Latvijas ekonomikā uzlabosies. Starptautiskās institūcijas prognozē, ka Latvijas lielākajos eksporta tirgos 2024.gadā ekonomika augs, kas pozitīvi ietekmēs mūsu eksporta iespējas. Reālajai algai atsākot pieaugt, sagaidāms, ka palielināsies arī privātais patēriņš. Savukārt, ES fondu programmu īstenošana pozitīvi ietekmēs investīciju dinamiku.
"Šis ir izšķirošais brīdis, kad pie aizvien zemas izaugsmes fāzē esošiem ārējiem tirgiem tautsaimniecībai galveno stimulu ir jādod valstij. Tā ir mūsu atbildība maksimāli ātri nodot apritē ES fondu finansējumu, samazināt birokrātiju, novērst administratīvo slogu investīcijām un atrisināt finanšu pieejamības jautājumu uzņēmumu attīstībai. Esmu pārliecināts, ka, izpildot šos trīs nosacījumus, Latvijai ir izredzes atgriezties pie solīda IKP pieauguma jau tuvākajā laikā," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Tāpat, kā bija vērojams pēdējos gados, arī šogad nozaru griezumā, visticamāk, saglabāsies ļoti atšķirīgas tendences. Līdzīgi kā 2023.gadā, arī šogad straujākais pieaugums sagaidāms būvniecības nozarē. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēs gan ES fondi un publiskie pasūtījumi, gan inflācijas mazināšanās, kas mazāk ietekmēs īstenojamo būvniecības projektu sadārdzināšanos.
Pēc krituma 2023.gadā pakāpeniski atgūsies tirdzniecības nozare, ko pozitīvi ietekmēs ārējās tirdzniecības plūsmu palielinājums un vairumtirdzniecības nozares dinamika. Savukārt, mazumtirdzniecības nozari pozitīvi ietekmēs privātā patēriņa pieaugums.
Sagaidāms, ka pie pozitīviem izaugsmes tempiem atgriezīsies arī apstrādes rūpniecība, ko galvenokārt noteiks eksporta iespēju uzlabošanās. Grūtības saglabāsies atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Krievijas un NVS valstu tirgiem, un šajā situācijā būs jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi. Uz iekšējo tirgu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.
Būtiski nepasliktinoties norisēm ārējā vidē, paredzams, ka ekonomikas izaugsme Latvijā 2024.gadā varētu sasniegt 2 - 3 procentus.
