Apstākļos, kad demogrāfijas rādītāji rūk, bet sabiedrības noslāņošanās aug, Latvijai iesaka nodokļu daļas palielināšanu ekonomikā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Paralēli Eiropas Komisijas (EK) nesenajam kārtējam ziņojumam par Latvijai adresēto EK ieteikumu ieviešanu pirmo reizi publicēts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskats par Latvijas ekonomiku. Latvija ir ceļā uz uzņemšanu šai pasaules progresīvāko ekonomiku klubā, un viens no tūlītējiem labumiem ir OECD dziļākā analīze par ekonomiku un biznesa vidi ietekmējošiem faktoriem, balstoties uz salīdzinoši augstākiem labās prakses standartiem. Vienkārši sakot, pateicoties OECD, mēs zināsim, cik slikti dažādās jomās mums patiesībā iet, un pareizā diagnoze ir jau liela daļa no ārstēšanas.
Komisijas un OECD atzinumi ir ļoti saskanīgi, lai gan OECD smalkāk iedziļinās, piemēram, valsts kapitāldaļu pārvaldībā un konkurētspēju ierobežojošos tirgus regulējumos. Pie ekonomiku bremzējošajiem faktoriem, kur nepieciešamas strukturālas izmaiņas, abas organizācijas uzsver nodokļu politiku, kurā aizvien ir pārlieks slogs uz darbaspēku, sevišķi zemu apmaksāto darbaspēku, kas ne vien veicina sociālo noslāņošanos (skat. Džini indeksa grafiku), bet arī attur darba devējus no jaunu darbavietu radīšanas. Sevišķi īstermiņā, kamēr Latvijā tiek radīta un attīstīta arodizglītības un arī augstākās izglītības un pētniecības sazobe ar biznesu, nodokļu sloga pārdale nodarbinātības rādītājiem būtu jo sevišķi svarīga.
To OECD savā atzinumā raksturo kā nodokļu progresivitāti, kas Latvijas medijos pagājušajā nedēļā diemžēl tika iztulkots kā «progresīvais nodoklis», radot aplamu priekšstatu par šo ieteikumu. Progresivitāte šai gadījumā nozīmē nevis turīgāko pelnītāju aplikšanu ar augstākiem nodokļiem, bet gan mazāk apmaksāto atvieglošanu no tiem, kas kopā ar precīzāk tēmētiem sociālajiem pabalstiem mazinātu nodokļu nastas plaisu starp turīgajiem un mazturīgajiem un sociālo noslāņošanos.
Atzīstot līdzšinējos panākumus šai jomā, abu institūciju ziņojumi vērš uzmanību, ka Latvijā vēl ir ievērojamas iespējas nodokļu iekasēšanas kvalitātei – esam gandrīz izmanīgākie PVN nemaksātāji Eiropā (skat. grafiku). Attiecīgi ieteikums ir šā nodokļa jau tā itin augsto likmi necelt, bet uzlabot iekasēšanu. Tas kaut nedaudz palielinātu nodokļu daļu kopējā ekonomikā, kas Latvijā gan ES, gan OECD formātā ir salīdzinoši zema.
Pašlaik nodokļu ieņēmumi veido ap 27% no Latvijas IKP, un ieteikums ir plānot šo proporciju celt apmēram līdz 33%. Apmēram tāds ir nodokļu īpatsvars Igaunijā, un ES vidēji tas ir ap 40%. Rūkošas demogrāfijas un augošas noslāņošanās apstākļos ieteikums celt nodokļu daļu ekonomikā var šķist paradoksāls, bet ieteikumi ir to darīt izsvērti un niansēti, no vienas puses atslogojot darbaspēku un mazapmaksātos, no otras – ceļot ar vidi un ekoloģiju saistītos un īpašumu nodokļus.
Plašāk lasiet rakstā Ekonomikas cerības vērstas uz nodokļiem otrdienas, 3. marta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
