Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" uzdots ekonomikas ministram noteikt sociālās distancēšanās prasības sabiedriskās ēdināšanas vietās un maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts, ka no šā gada 31. marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem. Pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi. Kases un apkalpošanas zonā jāietur divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē - viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības. Jānodrošina iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaista no Swedbank nepilnus 4 miljonus eiro piecu jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Āgenskalnā un Teikā.

Projektu Āgenskalnā ar nosaukumu “Domesnes rezidence” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 1,6 miljonu eiro finansējumu; savukārt projektu “Raunas rezidences trešās kārtas būvniecība” īstenos SIA “Reflection”, saņemot 2,3 miljonu eiro finansējumu.

“Tirgū ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Lai gan būvdarbus esam uzsākuši pavisam nesen, projektā “Domesnes Rezidence” - Āgenskalnā, rezervēto dzīvokļu skaits pārsniedz 50%. Projektā “Raunas Rezidences” rezervēto dzīvokļu skaits sasniedz 40%. “Tepat Grupa” plānojot nākamos daudzdzīvokļu ēku projektus, pievērsīs ļoti lielu uzmanību energoefektivitātei, inovācijām un labai atrašanās vietai,” komentē “Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Latvijā restorānu skaitu vēlas palielināt līdz 60-70, intervijā aģentūrai LETA sacīja Hesburger tīkla vadītājs Kari Salmela, vienlaikus atzīstot, ka par lielākajiem konkurentiem uzskata vietējos ēdināšanas uzņēmumus, nevis citas ātrās ēdināšanas ķēdes.

«Latvijā pašlaik ir 44 Hesburger restorāni, bet kopumā ķēdē ir 448 restorāni. Es domāju, ka Latvijā mūsu restorānu skaits nākotnē sasniegs 60-70. Mēs visu laiku augam, un katru gadu mums klāt nāk no viena līdz trim restorāniem. Šogad mēs atvērsim jaunu restorānu Rīgā, Brīvības gatvē, un plānojam atvērt arī Vecrīgā. Nākamā gada sākumā mēs plānojam atvērt restorānu Kauguros,» teica Salmela.

Viņš atzina, ka labas vietas jauniem restorāniem atrast nav viegli, bet tas ir izdarāms. «Kad es Latvijā ierados 2003.gadā, man daudz bija jāstāsta, kas ir Hesburger, un 95% no sarunu biedriem šaubījās, vai es spēšu samaksāt īri u.c. Taču, ja tu smagi strādā un esi aktīvs, tad vietas var atrast. Taču tas, protams, nenotiek vienā dienā. Tas ir ilgs process. Tagad cilvēki ir pārliecinājušies, ka mēs esam nopietns uzņēmums, maksājam īri un citus apsaimniekošanas izdevumus, un katru nedēļu mēs saņemam kādu piedāvājumu par vietu restorāna atvēršanai. Protams, ne vienmēr šīs vietas mūs apmierina. Piemēram, ja diezgan tuvu piedāvātajai vietai jau ir mūsu restorāns, vieta kā tāda mums nav pievilcīga vai, piemēram, telpu nomas cena ir par lielu. Tādēļ es teikšu, ka labas vietas atrast ir diezgan sarežģīti, bet tas ir izdarāms,» klāstīja Salmela.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Veidojot žurnālu Horeka, sociālajos tīklos aicinājām balsot par labākajiem reģionu restorāniem. Apkopojot balsojuma rezultātus, izveidojām reģionu restorānu TOP 15, kas atrodams žurnālā. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir pašlaik karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi.

Latvijas simtgades svinību mēnesī pavāri Valters Zirdziņš un Ingmārs Ladigs skaidro, kā attīstās modernā Latvijas virtuve. «Nevaram visu laiku gatavot kartupeļus, ķimenes un kaņepes – krustām šķērsām,» spriež Valtera restorāna saimnieks. «Varbūt, klaburčūsku sajaucot ar skābiem kāpostiem, tā arī kļūtu par latvisku garšu,» piebilst Ingmārs Ladigs.

Žurnālā meklējām atbilde, kā ēdināšanas biznesā «saost» modi. Raunas dārzs bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas par savu specialitāti izvēlējās eklērus. «Labāk būt pirmajam, nekā pēdējam,» vērtē Andrievs Jansons, Raunas dārzs īpašnieks.

Savukārt tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada tea and coffee vadītāja Gundega Silniece spriež, ka ir nianses, ko var integrēt Latvijas kultūrā, bet pilnībā zaudēt kursu, slīkstot mandeļu bezē cepumos, vienkārši nav jēgas, jo modes aktualitātēm parasti ir īss mūžs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās, informē Ekonomikas ministrijā.

Atgādinām, ka, apstiprinot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima lēmusi, ka no š.g. 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās.

Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.