Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi.

Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība pirmdien, 18.septembrī tikās ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vadību un darbiniekiem, lai prezentētu izstrādāto būvprojektu VNĪ īstenotā projekta Prokuratūras iestāžu izvietošanas optimizācija Aspazijas bulvārī 7, Rīgā ietvaros, informē VNĪ.

Realizējot VNĪ projektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā telpās izvietosies 10 prokuratūras iestādes, kā arī jaunajās telpās uzsāks darbu lietvedības, tulkošanas IT un saimnieciskā nodrošinājuma struktūrvienību darbinieki.

Būvprojekts paredz senās ēkas kultūras mantojuma maksimālu saglabāšanu, restaurējot vēsturisko logu daļas, durvis interjera elementus. Arhitekta iecere - saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, apvienojot to ar modernām uzņēmuma prasībām atbilstošiem risinājumiem. Viens no projekta uzdevumiem, kā atklāja arhitekts, ir arī ēkas iekšpagalma “humanizācija” jeb mūsdienīgs labiekārtojums dažādos līmeņos.

Arhitekts un atbildīgais būvprojekta vadītājs Aldis Polis kopā ar kolēģiem tikšanās reizē atklāja, ka 1889. gadā projektētā, senā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kas sevī slēpj bagātīgu vēsturisko pieredzi. Paredzams, ka daļa no tās atklāsies tikai pārbūves gaitā, atsedzoties vēsturiskajiem uzslāņojumiem ēkas interjeros.

Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā ielā Rīgā tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma.

Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA “Smart Energy”, tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA “Livland Group”.

“Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Rīgas centrā Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī drīzumā tiks atklāta Park Inn by Radisson Residence Riga Barona viesnīca.

Pirms pusotra gada, sākot būvniecību, šajā vietā bija plānots ekskluzīvu daudzdzīvokļu projekts Astor Rezidence, taču tagad jau uzbūvētajā ēkā izveidota viesnīca, apstiprināja Astor Group pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Ekskluzīvā daudzdzīvokļu projekta Astor Rezidence vietā būs īpaša koncepta Park Inn by Radisson viesnīca, sacīja Krastiņš, piebilstot, ka plašāka informācija tiks sniegta vēlāk.

2014.gada decembrī tika sākta Astor Rezidence būvniecība. Dzīvojamās ēkas projekts ietvēra individuāli plānotus apartamentus, ēkai ir arī ietilpīga apakšzemes autostāvvieta. Projektā bija paredzēti 40 dzīvokļi, kuru izmērs tika plānots no 57 kvadrātmetriem līdz 214 kvadrātmetriem. Veikala telpu platība ēkā bija plānota 497 kvadrātmetru platībā. Ēkas projektu izstrādājis arhitekta Ulda Lukševica birojs NRJA, kas pazīstams arī ar projektiem Z-Towers, 8 Blacks un citiem.

Šī gada otrajā pusē SIA D.N.H. Pārdaugavā, Krišjāņa Valdemāra ielā, atvērs Park Inn by Radisson viesnīcu, informēja Astor Group pārstāvis Mārcis Krastiņš.

2014.gada oktobrī, kad sākās viesnīcas ēkas būvniecība, D.N.H. paziņoja, ka tajā atradīsies Hilton Garden Inn viesnīca.

Toreiz tika paziņots, ka Hilton Garden Inn starptautiskās viesnīcu ķēdes franšīzes partneris Latvijā ir vietējais uzņēmums D.N.H., kas ir daļa no Astor Group. Astor Group ir pazīstama ar viesnīcu Astor Riga Hotel, kas tika atvērta 2013.gadā pilnībā atjaunotā ēkā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10. Kompānija Astor Group ir arī ekskluzīvu dzīvokļu projekta Astor Residence Krišjāņa Barona ielā attīstītāja.

Patlaban D.N.H. nevar komentēt Hilton biznesa stratēģiju Baltijas valstīs, norādīja Krastiņš. LETA jau rakstīja, ka viesnīcas Hilton Tallinn Park, kas ir zīmola Hilton tīkla pirmā viesnīca Baltijas valstīs, atvēršana Igaunijas galvaspilsētā gaidāma 1.jūnijā.

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību laikā tiks ierobežota satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, informē Rīgas domē.

Tiks aizliegts apstāties un stāvēt:

- no 3. maija plkst. 20.00 līdz 4. maija plkst. 22.30 Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Teātra ielai, kā arī Zigfrīda Anna Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

- 4. maijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Jēkaba ielā, posmā no Klostera ielas līdz Mazajai Pils ielai;

- no 3. maija plkst. 17.00 līdz 4. maija plkst. 22.00 Kaļķu ielas abās pusēs.

Tostarp 4. maijā nepieciešamības gadījumā tiks īslaicīgi ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Aspazijas bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Raiņa bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Brīvības laukumā, pie ēkas Jēkaba ielā 9 un citās pasākumu norises vietās.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.