Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Lielākie satiksmes ierobežojumi ceļu remontu dēļ šonedēļ ir uz Vidzemes šosejas un pie Madonas, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC uzsver, ka visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona un autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kura šķērsošanai jārēķina gandrīz stunda, kā arī uz reģionālā ceļa starp Madonu un Dzelzavu, kur jārēķinās ar vairāk nekā stundu ceļā. Abos būvlaukumos ir vairāki reversās kustības posmi.

Darbi ir sākušies uz reģionālā autoceļa Valmiera- Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem. Posmā ir divi luksofori, kuru šķērsošanas laiks ir aptuveni 40 minūtes.

Citi lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kur satiksme notiek pa labās puses brauktuvi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Rīgas dome Krišjāņa Barona ielu automašīnu satiksmei plāno slēgt vasarā, nevis aprīlī vai maijā, kā bija iecerēts sākotnēji, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pēc viņas teiktā, patlaban apakšzemes komunikāciju turētāji ir uzsākuši aktīvus remontdarbus Aleksandra Čaka ielā, kas turpināsies arī tuvākos mēnešus, tādēļ automašīnu kustības slēgšana blakus ielā radītu lielākus sastrēgumus.

Līdz ar to satiksmes ierobežojumus plānots ieviest vasarā, kad lielākā daļa Rīgas skolēnu būs devusies vasaras brīvlaikā un satiksme pilsētā nebūs tik intensīva.

Vienlaikus pašvaldība vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, kādā tieši veidā satiksmes ierobežojumi tiks ieviesti.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis trīs iespējamos variantus satiksmes ierobežošanai Krišjāņa Barona ielā.

Pirmais variants paredz ierobežot autotransporta kustību pie Matīsa ielas un Stabu ielas uzstādot ceļa zīmi «Iebraukt aizliegts». Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina paustā, galvenais ieguvums būtu tāds, ka Krišjāņa Barona ielu vairs nebūtu ērti izmantot tiem autovadītājiem, kuri to izmanto kā alternatīvu Brīvības ielai vai Aleksandra Čaka ielai. Mīnuss šādām izmaiņām - ierobežojumi ir lokālās vietās, līdz ar to citus posmus autovadītāji varēs izmantot tāpat kā līdz šim.

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar ceļu Ķekava - Plakanciems, tiek ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Ierobežojumi tiek ieviesti saistībā ar Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbiem.

Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbu vietā uz apvedceļa satiksme tiek organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu ar asfalta segumu. Ātruma ierobežojums uz apbraucamā ceļa noteikts 30 kilometri stundā (km/h), bet visā būvdarbu posmā - 50 km/h.

Valsts autoceļu tīklā remontdarbi patlaban notiek 85 posmos. Būvdarbi sākti autoceļa Ventspils-Kuldīga posmā no Ķimales līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ēdole-Liedikas, tā šķērsošanai vajadzēs pusstundu.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti būvdarbi arī uz autoceļa Alūksne-Liepna, un ceļā no Liepnas līdz Malienai arī jārēķinās ar pusstundu.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Tiek uzsākti Krasta ielas seguma atjaunošanas darbi, kā rezultātā noteikti arī ievērojami satiksmes ierobežojumi, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Krasta ielas atjaunošanu par 8,1 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli īstenos SIA Binders.

Būvdarbu zonā no Ogres ielas līdz Salu tiltam, abos braukšanas virzienos tiks slēgtas malējās labās joslas un satiksme tiks nodrošināta pa divām braukšanas joslām katrā virzienā.

Satiksmes ierobežojumi tiks ieviesti arī Krasta ielas vietējās satiksmes joslās, bet tiks nodrošināta piekļuve visām ielaipiegulošajām teritorijām.

Būvdarbu zonā tiks noteikts maksimāli atļautā braukšanas ātruma ierobežojums - pamatbrauktuvē 50 kilometri stundā, bet vietējās satiksmes joslās - 30 kilometri stundā. Automašīnu novietošana Krasta ielā būs aizliegta.

Remontdarbu laikā satiksmes organizācijas izmaiņas tiks veiktas atbilstoši būvdarbu veidiem un to dislokācijai. Nepieciešamības gadījumā, atsevišķi darbi tiks veikti nakts laikā un šādās situācijās satiksme var tikt ierobežota līdz vienai braukšanas joslai katrā virzienā.

Satiksmes ministrija strādā pie tā, lai 13.maijā bez ierobežojumiem atsāktos starptautiskie pasažieru aviopārvadājumi un jūras pārvadājumi, tomēr par to vēl lems valdība, trešdien žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Savukārt sauszemes robežu atvēršana, pēc ministra sacītā, plānota 18.maijā.

"Ceru, ka ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu izdosies vienoties, lai ļautu mūsu pilsoņiem brīvi pārvietoties kaimiņvalstīs," stāstīja ministrs, piebilstot, ka pie detaļām pašreiz strādā eksperti, turklāt noris diskusijas ar Veselības ministriju, "lai viss tiktu izdarīts pareizi".

Linkaits uzvēra, ka, atsākot starptautiskos pārvadājumu, protams, būs ierobežojumi, jo vīrusa izplatība Eiropā nav novērsta.

Vienlaikus ministrs pauda nožēlu, ka nav kopēja Eiropas Savienības (ES) regulējuma par drošības pasākumiem aviopārvadājumos, tāpēc nākas improvizēt.

Viņš arī stāstīja, ka ikviena aviokompānija ir noteikusi savus drošības ierobežojumus - daļa saka, ka pasažieriem lidmašīnās būs jānāk jau ar savām maskām, savukārt Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plānojot izdalīt maskas pasažieriem.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

Pārbūves laikā satiksme pār Gaisa tiltu uz kādu laiku varētu tikt slēgta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Jau drīz varētu tikt noskaidroti būvnieki vairāku tiltu pārbūves projektiem, līdz ar to būvniecības process uz Zemitāna un Vanšu tiltiem varētu tikt sākti vēl šogad. Ķirsis norādīja, ka no Zemitāna tilta pārbūves rezultātā tikt noņemtas arī tur patlaban esošās tramvaja sliedes, jo šāds transporta veids pār šo pārvadu nav paredzēts.

Satiksmes ierobežojumi uz būvniecības laiku noteikti būs, jo bez tiem nevar iztikt. Zemitāna tiltam un Vanšu tiltam varētu tikt noteikti satiksmes ierobežojumi, saglabājot iespējas pārvietoties pāri tiltiem. Taču Gaisa tilts, kas ir ļoti šaurs, satiksmei kādu laiku varētu tikt slēgts.

"Tiltam jāmaina faktiski visa vidējā daļa, un visdrīzāk būs tā, ka tad, kad to pārbūvēs, uz vairākiem mēnešiem satiksme uz tā varētu nebūt iespējama," skaidroja politiķis, solot, ka tuvojoties noteiktajam laikam, pašvaldība nāks klajā ar satiksmes organizācijas shēmām, tostarp būvdarbu vietas apbraukšanas ieteikumiem.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Pretēji sākotnēji solītajam, Rīgas domes Satiksmes departaments pagaidām atteicies no ieceres Krišjāņa Barona ielā būtiski ierobežot privāto auto satiksmi, norādīja departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Pēc viņas teiktā, ņemot vērā būvdarbus Aleksandra Čaka ielā, kur patlaban apakšzemes komunikāciju turētāji veic remontdarbus, automašīnu kustības ierobežošana Barona ielā radītu vēl lielāku slodzi un sastrēgumus Čaka ielā.

Līdz ar to, tuvākajā laikā nav plānots lemt par satiksmes organizācijas izmaiņām Barona ielā.

Gada sākumā toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) solīja, ka privāto automašīnu satiksme Barona ielā tiks ierobežota jau no 1.maija.

Taču vēlāk departamenta pārstāvji lēma, ka iecere jāatliek uz vasaru, jo tad liela daļa iedzīvotāju un skolēnu ir vasaras brīvlaikā, kā rezultātā pilsētā ir mazāka satiksmes plūsma un šādu ieceri izmēģināt var veiksmīgāk.

Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu, saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes.

“Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro T.Linkaits.

Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.

Pie Saulkalnes par 200 miljoniem eiro plānots būvēt jaunu tiltu 

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura...

“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros,” saka ministrs.

Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.

Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.

“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” komentē T.Linkaits.

Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.