Kā ziņo Eiropas Komisija, visā ES ekonomikā sievietes joprojām saņem vidēji par 15 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Jaunā, trešdien pieņemtā ziņojumā ir izklāstīti veidi, kādā ES var novērst minētās atšķirības, kas pēdējos desmit gados tikpat kā nav mainījušās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Kopumā visai ekonomikai ir raksturīga nevienlīdzīga darba samaksa starp dzimumiem attiecībā uz vidējo samaksu par stundu, ko pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši. Tas atspoguļo darba tirgū pastāvošo diskrimināciju un nevienlīdzību, kas skar galvenokārt sievietes.
"Skolā meitenes gūst labākus rezultātus, un, salīdzinot ar vīriešiem, darba tirgū iesaistās vairāk sieviešu, kurām ir augstskolas diploms, taču darba samaksa joprojām atšķiras par 15 %. Šī ir absurda situācija, un tā ir jāmaina," teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. "Darba samaksas atšķirības ir sarežģīts jautājums, kam ir daudz iemeslu. Dažreiz ir skaidri saskatāma diskriminācija. Taču bieži vien minētās problēmas cēloņi ir slēpti: sievietes strādā vairāk darbu, par ko nesaņem samaksu, piemēram, viņas rūpējas par mājsaimniecību un aprūpē apgādājamos; vairāk ir tādu sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku, un bieži vien nozarēs, kurās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, atalgojuma skala ir zemāka. Mums tagad ir jāievieš pārmaiņas. Vienīgais ceļš uz panākumiem ir panākt to, ka vīrieši un sievietes, NVO, sociālie partneri un valdības vienoti sadarbojas, lai visos līmeņos risinātu šo problēmu.
Jautājums par nevienlīdzīgu darba samaksu starp sievietēm un vīriešiem skar ne tikai vienādu atalgojumu par vienādu darbu. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka sieviešu lietpratību vērtē, to salīdzinot ar vīriešiem. Ir tendence, ka darba vietās, kur vajadzīga līdzīga kvalifikācija vai pieredze, atalgojums ir zemāks tad, ja tajās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes. Piemēram, dažās valstīs auklēm, salīdzinot ar mehāniķiem, ir mazāka darba samaksa, lielveikalos nodarbinātu kasieru atalgojums ir zemāks nekā noliktavu strādniekiem, medmāsas saņem mazāku atalgojumu, salīdzinot ar policistiem.
Nevienlīdzīga darba samaksa atspoguļo arī līdztiesības trūkumu darba tirgū, un tas galvenokārt skar sievietes, jo īpaši saistībā ar grūtībām, savienojot darba un personisko dzīvi. Sievietes vairāk izmanto iespēju strādāt nepilnu darba laiku, un viņām biežāk ir karjeras pārtraukumi, kas negatīvi ietekmē profesionālo izaugsmi. Joprojām maz sieviešu ir nodarbinātas vadošos amatos, un, virzoties pa savas karjeras kāpnēm, viņas saskaras ar vairāk šķēršļiem un lielāku pretestību. Tā rezultātā sieviešu karjerā biežāk ir pārtraukumi, un tā ir lēnāka un īsāka, un tādējādi mazāk atalgota nekā vīriešu karjera. Statistika liecina, ka nevienlīdzīga darba samaksa ir saistāma ar vecumu, izglītību un darba stāžu - vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem darba samaksa atšķiras vairāk nekā par 30 %, bet vecuma grupā līdz 30 gadiem atšķirība ir 7%; tā ir vairāk nekā 30 % personām, kam ir augstskolas izglītība, un 13 % personām, kam ir pamatskolas izglītība, bet darba ņēmējiem, kuriem ir vairāk nekā 30 gadu darba stāžs, tā ir pat 32 %, savukārt tā ir par 10 %
zemāka (22 %) tādām personām, kas uzņēmumā ir strādājušas no viena līdz pieciem gadiem.
Lai šo jautājumu risinātu, trešdienas paziņojumā noteiktas četras rīcības jomas:
- nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu labāku piemērošanu (analizēt, kā varētu pielāgot pašreizējos tiesību aktus un vairot izpratni par tiem);
- apkarot nevienlīdzīgu darba samaksu, un šo rīcību uzskatīt par dalībvalstu nodarbinātības politikas neatņemamu sastāvdaļu (pilnībā izmantot ES finansējuma, īpaši Eiropas Sociālā fonda potenciālu);
- veicināt, ka darba devēji ievēro vienlīdzīgas darba samaksas principu, īpaši vairojot sociālo atbildību;
- atbalstīt paraugprakses apmaiņu visā ES un iesaistīt sociālos partnerus.
Likvidēt nevienlīdzīgu darba samaksu sievietēm un vīriešiem - tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kas izvirzīts dokumentā "Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006-2010". Turklāt Eirobarometra 2007. gada aptauja liecina, ka lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka vairāk sieviešu ir jānodarbina vadošos amatos (77 %) un kā Parlamenta locekles (72 %). Savukārt 68 % eiropiešu uzskata, ka ģimenes pienākumi ir viens no šķēršļiem, kas sievietei traucē iesaistīties vadošā amatā, un 47 % aptaujāto uzskata, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, kuriem ir tāda pati kvalifikācija, ir mazāk izredžu tikt paaugstinātām amatā.