Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošais SIA "Telia Latvija" apvienošanas ceļā pievienots Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet", liecina "Tet" publicētais paziņojums kreditoriem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 14.martam, vēršoties "Tet" juridiskajā adresē Dzirnavu ielā, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Tet" pērn iegādājās "Telia Company" piederošo "Telia Latvija". "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošanās "Tet" grupai veicinās uzņēmumu konkurētspēju, un abu uzņēmumu apvienotajās zināšanās radītie risinājumi sniegs iespēju stiprināt reģionālo līderību un paplašinās pakalpojumu eksporta potenciālu.

Tāpat uzņēmumi kopīgi strādās pie stabilu un uzticamu datu pārraides risinājumu, mākoņpakalpojumu un datu centru pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības un video straumēšanas risinājumu attīstības, lai Latvijā attīstītu nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Lietuvas integrēto telekomunikāciju pakalpojumu kompānija "Telia Lietuva", kas pieder Zviedrijas "Telia Company", atlaidusi 102 darbiniekus, lai gan iepriekš bija plānots, ka darbu uzņēmumā zaudēs ap 200 cilvēku.

"Mēs reāli atlaižam par pusi mazāk cilvēku nekā iepriekš paziņots," teica "Telia Lietuva" preses pārstāvis Audrjus Stasjulaitis, piebilstot, ka sākotnēji lēsto 200 cilvēku vietā darbu zaudēs ap 100 cilvēkiem.

Kā paskaidroja kompānijas pārstāvis atlaižamo cilvēku skaits sarucis, jo ierastu darba tirgus procesu gaitā mainījies darbinieku skaits, plānoto vakanču darba slodze sadalīta citiem darbiniekiem, kā arī likvidētas dažas pozīcijas, kurām darbinieki piesaistīti ārpakalpojumā.

Stasjulaitis norādīja, ka darbinieku atlaišana notiek pēc kompānijas īpašnieka "Telia Company" lēmuma.

Viņš sacīja, ka vēl viens Zviedrijai piederošs Lietuvas uzņēmums "Telia Global Services Lithuania" par plānoto atlaišanu varētu paziņot novembra sākumā.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Baltijā Telia Company šodien 4.janvārī, parakstījuši SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu.

Darījuma noslēgšanai, kas paredz Tet kļūt par vienīgo Telia Latvija īpašnieku, vēl nepieciešams tirgus uzrauga – Konkurences padomes – atzinums. Telia Latvija iegādes darījums sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot Telia Company aizdevuma pārfinansējumu.

Telia Latvija pievienošana Tet grupas uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

“Tet un Telia Latvija augsti kvalificēto ekspertu zināšanu savienošana ļaus attīstīt esošos pakalpojumus un straujāk radīt jaunus, mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošus risinājumus, tādējādi kopīgi stiprinot arī reģionālo līderību, kas paplašinās arī pakalpojumu eksporta potenciālu. Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien pieprasītākie mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālākie video straumēšanas risinājumi – abu uzņēmumu kopīgās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un rīt,” Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia Company» vadītājs Jūhans Dennelinds paziņojis uzņēmuma padomei, ka plāno atstāt šo amatu, kurā aizvadījis sešus gadus.

Kompānija norāda, ka nekavējoties tiks uzsākti Dennelinda aizvietotāja meklējumi.

Savu vadītāja pienākumu pildīšanas laikā Dennelinds galveno uzmanību bija pievērsis «Telia» darbības izvēršanai Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā to, ka Zviedrijas valdība ir lielākā uzņēmuma akcionāre.

Tāpat šajā laikā kompānija uzsākusi aiziešanas procesu no tādiem tirgiem kā Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna. Tādējādi «Telia» piedzīvojusi stratēģijas maiņu, jo Dennelinda priekšgājēju Larsa Nīberga un Andersa Igela vadībā uzņēmums aktīvi izvērsa darbību bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Analītiķi uzskata, ka «Telia» varētu būt nepieciešams jauns vadītājs ar skaidru izmaksu optimizācijas stratēģiju, lai turpinātu uzņēmuma digitalizēšanu un reorganizāciju.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 9,078 miljardu zviedru kronu (apmēram 900 miljoni eiro) tīro peļņu pretēji 883 miljonu kronu zaudējumiem janvārī-jūnijā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā finanšu pārskatā.

Tikmēr "Telia" tirdzniecības apjoms šajā laika posmā sarucis par 1,1% - līdz 9,078 miljardiem kronu.

Savukārt kompānijas peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar janvārī-jūniju pērn samazinājusies par 0,3% līdz 14,977 miljardiem kronu.

"Telia Company" ir lielākais īpašnieks SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kur tai tieši un netieši pieder apmēram 60%.

"Telia Company" tieši pieder arī 49% "Tet" kapitāldaļu.

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Igaunijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs "Telia" no februāra līdz šā gada beigām plāno slēgt trešās paaudzes (3G) tehnoloģijas tīklu, savukārt "Tele2"saglabās 3G tīklu vismaz līdz 2025.gadam, liecina kompāniju sniegtā informācija.

"Telia" paziņojums par to, ka februārī tiks sākta 3G tīkla atslēgšana, kas pakāpeniski apriņķi pēc apriņķa turpināsies līdz novembrim, izraisījis bažas kompānijas klientu vidū par to, kuri mobilo telefonu modeļi vairs nebūs izmantojami sakariem.

Mobilo sakaru operators paskaidroja, ka lēmums ietekmēs tikai tos klientus, kuriem ir 2G/3G ierīces, kuras neatbalsta VoLTE ("Voice over Long-Term Evolution") tehnoloģiju un nav izmantojamas zvaniem 4G tīklā.

Tāpat "Telia" arī saglabās 2G tīklu, jo lielākā daļa ierīču darbojas gan 2G, gan 3G tīklā, tādēļ to izmantošanu varēs turpināt.

3G tīkla slēgšana var ietekmēt arī personas, kas izmanto USB mobilo datu uztvērējus un planšetdatorus. Kompānija sola savlaicīgi informēt klientus, kuru ierīces nedarbosies pēc 3G tīkla slēgšanas.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Datu centru un mākoņpakalpojumu sniedzējs Tet vairāk nekā divas reizes paplašina mākoņu platformu Tet Cloud un sāk piedāvāt datu izvietošanu ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā, informē uzņēmumā.

Paplašināšana saistīta gan ar stabili augošu pieprasījumu mājas un eksporta tirgos, it īpaši Ukrainā, gan ar Telia Latvija iegādāšanas darījumu, kad sešiem Tet datu centriem pievienojās arī resursi datu centrā Kopenhāgenā. Tet mākoņpakalpojumu biznesa apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

“Pieprasījums pēc datu un IT infrastruktūras glabāšanas mākoņos turpina augt gan energoresursu cenu kāpuma, gan arī nestabilas ģeopolitiskās situācijas dēļ, ko redzam gan pēc Latvijas tirgus rezultātiem, gan mūsu lielākajā eksporta tirgū Ukrainā. Pateicoties Telia Latvija iegādāšanas darījumam, kas noticis šī gada pavasarī, mēs esam pilnībā gatavi nodrošināt papildu mākoņu resursus esošajiem un jauniem klientiem, pie tam piedāvājot glabāt datus gan Latvijā, gan Dānijā,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis 105 miljonus eiro, pieaugot par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, liecina neauditētie finanšu rezultāti.

«Tet» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Lāsma Trofimova aģentūru LETA informēja, ka laikā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu, ir stiprināts pamatbizness un jaunie darbības virzieni, kā arī par 6% audzis eksporta pakalpojumu apgrozījums. Valsts budžetā nodokļos iemaksāti 25,8 miljoni eiro, kā arī sadalīta 2018.gada peļņa, izmaksājot dividendes akcionāriem – 32,5 miljonus eiro, tostarp 16,6 miljonus valstij.

«Gada otrajā ceturksnī esam paveikuši daudz - 1.aprīlī mainījām zīmolu un nosaukumu, darbus pie pakalpojumu pilnveides un iekšējās digitālās transformācijas turpinot joprojām, lai klientiem sniegtu pēc iespējas ērtākus, mūsdienīgākus un vienkāršāk lietojamus pakalpojumus. Hokeja faniem nodrošinājām iespēju vērot visas pasaules čempionāta spēles HD kvalitātē, līdzdarbojāmies «Tet» Rīgas maratonā un urbānās kultūras un eSporta festivālā «HyperTown». Esam investējuši «Helio iTV» un «Shortcut» attīstībā, lai klientiem nodrošinātu labāko skatīšanās pieredzi un labāko, daudzveidīgāko saturu, kā arī kopā ar Ukrainas televīziju veidojam Latvijā pirmo kopražojuma seriālu – «Markuss»,» stāstīja «Tet» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šā gada augustā T2T pievienojās starptautiskajam programmatūras izstrādes uzņēmumam Helmes. T2T fokusējas uz radošu un elastīgu programmatūras risinājumu izstrādi, un 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro.

Helmes mērķtiecīgi orientējas uz eksporta attīstību, un arī šī darījuma mērķis bija paātrināt uzņēmuma izaugsmi un piesaistīt jaunus talantus un stratēģiskos klientus.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki justos iedvesmoti nepārtraukti mācīties un uzlabot savas prasmes, lai viņi turpinātu savu profesionālo izaugsmi un lai viņi saņemtu labu atalgojumu par savu darbu. Helmes uzņēmums strauji aug, un plānojam, ka līdz šī gada beigām mēs jau nodarbināsim vairāk kā 1000 cilvēku,” uzsver Helmes izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar).

T2T valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Viesturs Bulāns papildina: ”Mūsu misija ir radīt cilvēcīgas IT sistēmas, kas padara ikdienu vieglu un aizraujošu. Ikdienā cilvēki izvēlas izmantot ērtas, funkcionālas un viņu vajadzībām atbilstošas lietotnes un programmas, un šo principu mēs iedzīvinām arī darba vidē: izstrādājam un ļaujam uzņēmējiem, organizācijām un viņu darbiniekiem izmantot tādus darba instrumentus, kas atvieglo, nevis apgrūtina, pienākumu veikšanu. IT sistēmām ir jāatvieglo darba procesi, kā darbiniekiem, tā biznesam, ļaujot veikt tiem svarīgos procesus maksimāli efektīvi. Lielākajai daļai mūsu klientu neder standartizētas sistēmas. Tā ir vakardiena! Strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos ieguvēji ir tie, kuri spēj pielāgoties, piemēram, Covid-19 izraisītajiem apstākļiem. IT sistēmām jābūt elastīgām, ātri pielāgojamām un transformējamām tāpat kā birojam un darba videi.”

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.