Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No 2016.gada 1.oktobra Tukuma novada iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties vienoto biļeti, kas paredzēta braucienam ar diviem transportlīdzekļiem – autobusu un vilcienu. Pasažieris, iegādājoties biļeti Pasažieru vilciena biļešu kasē vai pie konduktora, varēs tikt no Rīgas līdz Tukuma stacijai ar vilcienu un pēc tam, uzrādot šo pašu biļeti, pārsēsties SIA Tukuma auto apkalpotā maršruta autobusā. Šo biļeti varēs nopirkt arī autobusā, lai tiktu no apdzīvotas vietas Tukuma novadā līdz Rīgai.

Iegādājoties vienoto biļeti, pasažieris par braucienu maksās lētāk un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantot būs ērtāk, jo pasažierim, pārsēžoties no viena transportlīdzekļa otrā, būs jāuzrāda tikai viena biļete. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta arī vienotā abonementa biļete, kas pielāgota pasažieru braukšanas paradumiem un kas nodrošina vēl papildu atlaides. Tāpat pasažieri var nopirkt vienu bagāžas biļeti, kas paredzēta braucienam gan ar vilcienu, gan autobusu.

Vienoto biļeti varēs izmantot Pasažieru vilciena maršrutā Rīga–Tukums un piecos SIA Tukuma auto apkalpotajos maršrutos – Nr.3211 Jauntukums–MRS, Nr.3212 Jauntukums–Tukuma Lauktehnika, Nr.3213 Durbe–L.Dzelzceļa iela–Tukuma Lauktehnika, Nr.3214 Durbe–Tukuma Lauktehnika un Nr.3215 Jauntukums–Ozoliņi–MRS.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Rīgas dome sagatavojusi jaunu piedāvājuma klāstu Rīdzinieka kartes īpašniekiem. No šī gada 1. jūlija Rīgas dome Rīdzinieka kartes īpašniekiem plāno ieviest sabiedriskā transporta stundas biļetes, 0,60 eiro maksu par laika biļeti brīvdienās, speciālu «slīdošā» grafika biļeti, kā arī 20% atlaidi pašvaldības autostāvvietās B, C un D zonās. Par šiem jautājumiem nākamnedēļ spriedīs Rīgas domes Satiksmes un transports lietu komiteja.

Galvenais jaunums ir laika biļete. Plānots, ka no 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašnieki par 1,15 eiro varēs iegādāties nevis biļeti vienam braucienam kā tagad, bet gan vienai stundai, kā tas šobrīd notiek daudzās Eiropas pilsētās.

Tas nozīmē, ka par 1,15 eiro varēs pārsēsties neierobežotu reižu skaitu. Turklāt stundas biļete darbosies līdz pat galapunktam. Proti, pēdējo pārsēšanos var veikt, piemēram, 55. minūtē un tālāk braukt līdz galam. Tomēr līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt no jauna.

Jaunā sistēma skars arī visus šobrīd pastāvošos biļešu veidus, ko rīdzinieki var izmantot ar atlaidēm. Piemēram, biļeti par 0,60 eiro strādājošajiem pensionāriem no 1. jūlija par 0,60 eiro viņi varēs iegādāties laika biļetes. Tāpat darbosies arī atlaides, piemēram, 20 laika biļešu iegādei.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Pirmdien, 25.aprīlī, izsludināti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kas paredz atvieglojumus Rīdzinieka kartes īpašniekiem, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašnieki par 1,15 eiro varēs iegādāties nevis biļeti vienam braucienam kā tagad, bet gan vienai stundai.

Tas nozīmē, ka par 1,15 eiro varēs pārsēsties neierobežotu reižu skaitu. Turklāt stundas biļete darbosies līdz pat galapunktam. Proti, pēdējo pārsēšanos var veikt, piemēram, 55. minūtē un tālāk braukt līdz galam. Tomēr līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt no jauna.

Jaunā sistēma skars arī visus šobrīd pastāvošos biļešu veidus, ko rīdzinieki var izmantot ar atlaidēm. Piemēram, biļeti par 0,60 eiro strādājošajiem pensionāriem no 1. jūlija par 0,60 eiro viņi varēs iegādāties laika biļetes. Tāpat darbosies arī atlaides, piemēram, 20 laika biļešu iegādei.

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Rīgas sabiedriskā transporta pasažieri, kam nav Rīdzinieka kartes, varēs saņemt Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem no jūlija ieplānotās atlaides ar nosacījumu, ka viņu pārstāvētā pašvaldība noslēgusi pasūtījuma līgumu ar Rīgas pašvaldību, piekrītot kompensēt šo atlaižu starpību, šodien vienojās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, atbalstot attiecīgus grozījumus domes saistošajos noteikumos.

Ja starp pašvaldībām netiks noslēgts minētais līgums, «laika biļetes» un «slīdošā grafika biļetes» sabiedriskajā transportā, ko plāno ieviest no jūlija, Rīgā nedeklarētajiem izmaksās pat divreiz vairāk.

Pret šiem grozījumiem komitejas sēdē balsoja opozīcijas deputāti.

Minētie grozījumi paredz, ka stundas biļeti ieviesīs ne tikai Rīdzinieka kartes īpašniekiem, bet visiem pasažieriem, tikai Rīdzinieka kartes īpašniekam tā uzreiz maksās 1,15 eiro, bet pārējiem - divreiz vairāk jeb 2,30 eiro. Iecerēts, ka ar šo biļeti varēs transportos pārsēsties neierobežotu skaitu reižu, biļete darbosies līdz pat galapunktam. Līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

AS Pasažieru vilciens (PV) informē, ka no šā gada 1.novembra pasažieriem būs iespēja iegādāties apvienoto vilciena un autobusa biļeti vai abonementu.

Lai palīdzētu pasažieriem ietaupīt ceļa izdevumus līdz Aizkraukles centram, PV piedāvās pasažieriem iegādāties vilciena biļeti kopā ar autobusa biļeti. Ar apvienoto biļeti pasažieris vienā braucienā ietaupīs 0.20 EUR. Ir padomāts arī par tiem pasažierim, kuri iegādājas abonementa biļetes, un turpmāk varēs iegādāties abonementa biļeti kopā ar autobusa biļeti vairākiem abonementa biļešu veidiem: piecu dienu abonementa biļetei vienā virzienā, piecu dienu abonementa biļetei turp un atpakaļ, septiņu dienu abonementa biļetei, mēneša abonementa biļetei, mēneša darba dienu abonementa biļetei, mēneša darba dienu abonementa biļetei vienā virzienā. Iegādājoties mēneša abonementu, pasažieri var ieekonomēt līdz 35% no brauciena cenas.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Klaivs Palmers (Clive Palmer), kurš februārī Ņujorkā nāca klajā ar ambiciozu plānu uzbūvet un kuģot ar Titāniku II, pavēstījis, ka ir no Ķīnas pasūtījis vairāk nekā 100 dabīgā lieluma dinozauru robotu, kas «apdzīvos» viņa Austrālijas kūrortu, ziņo AFP.

«Mums būs pasaulē lielākā dinozauru izstāde ar 165 animatroniskiem dinozauriem,» teicis Palmers.

Austrālijas miljardierim kūrortā Palmer Coolum Resort, kas atrodas Kvīnslendā, jau ir divas šādas «radības» vārdā Jefs un Kauli.

Roboti - dažu svars pārsniegs 1,2 tonnas - kustināšot astes un krūškurvjus un mirkšķināšot acis. Sagaidāms, ka tie pie miljardiera ieradīsies līdz aprīļa beigām.

Palmers, kura bagātības pamatā ir kalnrūpniecība, nesen paziņoja, ka finansē Titānika II būvniecību, jo «man jāiztērē nauda, kas man ir, pirms es nomirstu». Pasaules jūrās un okeānos Titāniks II kuģošanu uzsākt varētu jau 2016. gada otrajā pusē.

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Jau vairāk nekā nedēļu pilnā sparā rit būvniecības darbi, lai šīs nedēļas nogalē Rīgas Sporta manēžā atklātu pasaulē lielāko un vēsturiski plašāko ceļojošo izstādi par okeāna leģendu Titāniku – Titanic The Exhibition.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija (Olympic), līdz ar to šī ir reta iespēja iepazīt dzīvi uz lielā kuģa, pirms tas nogrima okeāna dzelmē. Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties īstam aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

No šodienas, 1.jūlija, pieejamas jaunās laika biļetes vienai stundai darba dienām un brīvdienām, kā arī 5x24 stundu biļete, kuru var izmantot 15 dienu laikā. Jaunās biļetes paredzētas braucieniem tramvajos, trolejbusos un autobusos, informē RP SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Šīs biļetes ar atšķirīgiem tarifiem var iegādāties gan Rīdzinieka kartes īpašnieki, gan pasažieri, kuri izmanto e-talonus.

Rīdzinieka kartes īpašnieki vienas stundas biļeti darba dienām var iegādāties par 1.15 EUR, strādājošiem pensionāriem šī biļete maksās 0.60 EUR, bet studentiem 0.30 EUR, savukārt vienas stundas biļeti brīvdienām par 0.60 EUR. Turpretī personas, kuru lietošanā nav Rīdzinieka kartes, vienas stundas biļeti var iegādāties par 2.30 EUR un ielādēt to e-talonos. 5x24 stundu biļete visos maršrutos, kas izmantojama 15 dienu laikā, Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmaksās 15.00 EUR, bet citi interesenti to var iegādāties par 25.00 EUR un ielādēt tikai zilajos e-talonos.

Šā gada 1.jūlijā Rīdzinieka karšu lietotājiem stājās spēkā jauni biļešu veidi braukšanai sabiedriskajā transportā un atlaides B, C, D autostāvvietu zonās, tāpēc pieaugusi klientu interese noformēt Rīdzinieka kartes, informē Rīgas satiksme. Šogad no 1.jūnija līdz 13.jūlijam izsniegtas jau 8969 Rīdzinieka kartes.

Jūnijā izsniegtas 4938 Rīdzinieka kartes, bet pirmajās trīspadsmit jūlija dienās jau 4031 karte. Vidēji dienā šobrīd tiek izsniegtas 300 Rīdzinieka kartes. Salīdzinājumam – pagājušā gada jūlijā kopumā tika izsniegtas 3763 Rīdzinieka kartes.

Rīgas satiksme atgādina, ka Rīdzinieka kartes īpašnieki vienas stundas biļeti darba dienām var iegādāties par 1.15 EUR, strādājošiem pensionāriem šī biļete maksā 0.60 EUR, bet studentiem 0.30 EUR, savukārt vienas stundas biļeti brīvdienām rīdzinieki var iegādāties par 0.60 EUR. Turpretī personas, kuru lietošanā nav Rīdzinieka kartes, 1 stundas biļeti var iegādāties par 2.30 EUR un ielādēt to dzeltenajos e-talonos. 5x24 stundu biļete visos maršrutos, kas izmantojama 15 dienu laikā, Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmaksā 15.00 EUR, bet citi interesenti to var iegādāties par 25.00 EUR un ielādēt tikai zilajos e-talonos.

Rīgas domē top grozījumi saistošajos noteikumos, paredzot, ka stundu biļeti ieviesīs ne tikai Rīdzinieka kartes īpašniekiem, bet visiem pasažieriem, tikai Rīdzinieka kartes īpašniekam tā maksās 1,15 eiro, bet pārējiem - divreiz vairāk jeb 2,30 eiro, informēja Rīgas domē.

Šāda iecere vakar akceptēta Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas ārkārtas sēdē.

Iecerēts, ka ar šo biļeti varēs sabiedriskajā transportā pārsēsties neierobežotu reižu skaitu, biļete darbosies līdz pat galapunktam. Līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt.

Kā informēja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, visiem pasažieriem plānots ieviest arī «slīdošā grafika» biļeti. Šī abonementa biļete galvaspilsētā deklarētajiem izmaksās, kā iepriekš solīts, 15 eiro, bet pārējiem - 25 eiro. Šo biļeti varēs izmantot 15 dienu posmā jebkurās piecās dienās, kas var nebūt secīgas.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.