Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Līdz 25. decembrim latu tirgū bija atgriezušies gandrīz visi šā gada sākumā pārdotie lati, no kuriem atbrīvošanos veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju.

Latvijas Bankas dati liecina, ka arī Ziemassvētku nedēļā Latvijas Banka no Valsts kases un bankām kopumā uzpirka 45 miljonus eiro un tādējādi tirgū atgriezās vēl aptuveni 31.6 miljoni latu. Latu atgriešanās tirgū turpinās jau ceturto nedēļu pēc kārtas, kuru laikā kopumā Centrālā banka pārdevusi aptuveni 165.9 miljoni latu.

Kopumā Centrālajā bankā šā gada otrajā pusē «atgriezušies» jau 892.75 miljoni eiro, bet tirgū – aptuveni 627.4 miljoni latu. Šāds tirgū pārdoto latu apjoms jau gandrīz sasniedzis to apjomu, kādu Latvijas Banka uzpirka šā gada sākumā – ap 659 miljoni latu, pretī pārdodot 942 miljonus eiro. Tādējādi gada latu uzpirkšanas un pārdošanas bilance ir gandrīz «pa nullēm», latam pārdzīvojot «vairākus baumu viļņus».

Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga reģistrējusi savu vārdu un protesta kustību "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes, lai nepieļautu to izmantošanu komerciāliem mērķiem.

"Mans vārds un kustība #FridaysForFuture tiek nemitīgi izmantots komerciāliem nolūkiem bez jebkādas piekrišanas," sociālajā tīklā "Instagram" pavēstīja 17 gadus vecā aktīviste. "Es jums apliecinu, ka man un citiem skolu streikotājiem absolūti nav intereses preču zīmēs. Taču, diemžēl, tas ir jādara."

Viņa sūdzējās, ka "joprojām ir cilvēki, kas mēģina izlikties par mani vai nepatiesi apgalvo, ka "pārstāv" mani, lai komunicētu ar plaši pazīstamiem cilvēkiem, politiķiem, medijiem, māksliniekiem utt."

Bijuši arī gadījumi, kad veikts mārketings, pārdoti produkti un vākta nauda "manā un kustības vārdā", raksta Tūnberga. "Tāpēc es pieteicos reģistrēt manu vārdu, "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes. Tā ir rīcība, lai aizsargātu kustību un tās darbības."

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, veido 28 eiro mēnesī.

Lietuvā mītošie vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 29 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās – vidēji 37 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati.

Turklāt Latvijā vecāki sāk veidot bērnu uzkrājumus vēlāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Pērn vidējais bērna vecums, slēdzot līgumu, Igaunijā ir 4 gadi, bet Lietuvā – 5 gadi. Latvijā mītošie vecāki uzkrājumu veidošanu uzsāk brīdī, kad bērns dodas skolas gaitās – 6-7 gadu vecumā. Attiecīgi – arī vidējais līguma termiņš Latvijā ir īsāks nekā kaimiņvalstīs un vidējais uzkrātais kapitāls rezultātā ir mazāks.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem, informēja ECB pārstāvji.

Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024.gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eirozonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eirozonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei.

Pamatojoties uz eirozonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas.

Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus. "Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums. Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem," norāda ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Pēdējos gados pieņemtie politiskie lēmumi sekmējuši tīrās enerģijas izmantošanu Latvijā, nākotnē būtu nepieciešams domāt par vienotiem atbalsta mehānismiem visā Eiropā. To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par tīru enerģiju uzsvēra pieaicinātie nozares eksperti.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu, Eiropas Parlaments (EP) nākamajai desmitgadei noteicis ambiciozus mērķus, kas ietekmē arī biznesa vidi, radot uzņēmējiem ne vien jaunas iespējas, bet arī pārbaudījumus un riskus. Būtiska vieta uzņēmēju diskusijām ar likuma veidotājiem atvēlēta arī šodien notiekošajā DB konferencē Tīra enerģija visiem eiropiešiem, kas visas dienas garumā norisinās Bellevue Park Hotel.

Mērķi ambiciozi

Eiropas Savienībā (ES) būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem enerģētikas tirgus dalībniekiem, domā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. «No vienas puses, Eiropā tika radīts vienots tirgus, taču tajā pašā laikā atbalsta mehānismi un subsīdiju līmenis jaunajiem ražotājiem katrā valstī bija atšķirīgs. Ja Eiropa raudzījās uz vienotu enerģētikas tirgu kā vienotu mehānismu, loģiski būtu bijis visiem ražotājiem radīt arī vienlīdzīgus noteikumus,» atzīmē R. Irklis, uzsverot, ka jaunajā Tīras enerģijas jeb tā dēvētajā Ziemas pakotnē iekļauti vienotāki mehānismi, kā atbalstīt tīrāku un zaļāku ražošanu, kā arī veicināt energoefektivitāti. DB jau ziņoja, ka EP atbalstījis trīs tā dēvētās Ziemas pakotnes likumprojektus – par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu (AER) enerģijas izmantošanas veicināšanu un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldību. Likumprojekti paredz visā Eiropā līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no AER.

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Nepieciešams veicināt aktīvāku patērētāju iesaisti tirgū un līdzdarbību sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš atzina, ka šobrīd elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir ļoti neelastīgs, jo esošajā tirgus modelī patērētāju loma ir ierobežota. «Patērētāju iesaiste tirgū pamatā aprobežojas ar piegādātāja maiņu,» pauž AST valdes loceklis. Viņš atklāj, ka Latvijas patērētāji pārsvarā izvēlas fiksētas cenas līgumus - vien 3,3% mājsaimniecību izvēlējušās noslēgt līgumu, kura cena ir piesaistīta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržai. Tajā pašā laikā citās Eiropas valstīs situācija ir kardināli atšķirīga - Igaunijā šādi līgumi noslēgti 38% mājsaimniecību, Zviedrijā - 47%, bet Norvēģijā - 72%.

G.Junghāns Latvijas elektroenerģijas patērētāju kūtrumu skaidro ar priekšstatu, ka fiksētās cenas līgumi palīdz izvairīties no dažādiem cenu riskiem un papildu izmaksām. «Taču tas tā nav, jo Zviedrijas un Norvēģijas pieredze liecina, ka ilgtermiņā Nord Pool Spot biržai piesaistītās cenas ir zemākas,» atzīmē G.Junghāns.

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Pārstrādājot Latvijā saražoto biogāzi degvielā, jau pašlaik ir iespējams aizvietot pat 10% dīzeļdegvielas tirgus, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve Kristīne Ruģele.

Viņa atzīmē, ka šobrīd būtu nepieciešams sakārtot normatīvo aktu bāzi, kas ietekmē biometāna sertificēšanu un pārdošanu, kā arī attīstīt biometāna starpvalstu tirgu. «Pašreizējā likumdošana bremzē biogāzes pāreju no koģenerācijas uz biometāna, kuru iegūst bagātinot biogāzi, ražošanu,» atzīst K.Ruģele. Šim apgalvojumam piekrīt arī Ekodoma projektu vadītāja Anda Jēkabsone, apstiprinot, ka izmaiņas normatīvajos aktos tik tiešām ir vajadzīgas.

«Nepieciešams izstrādāt vairākus praktiski un ekonomiski pieejamus biometāna ražošanas un izmantošanas mehānismus. Tāpat vajadzētu izveidot arī vietējo plānu ar mērķi sasniegt vismaz 3% biometāna patēriņu tuvāko piecu gadu laikā,» domā K.Ruģele. Viņa atklāj, ka biometāna cena salīdzināma ar dīzeļdegvielu cenu. «Tajā pašā laikā biometāna gadījumā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ir daudz zemākas nekā, izmantojot citas atjaunojamo energoresursu degvielas, kā arī, protams, fosilās degvielas,» skaidro Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve, uzsverot, ka tas ļauj biometānam kļūt par pamatotu risinājumu Latvijas biodegvielu tirgus attīstībai.

AS «Putnu fabrika Ķekava» saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gada apbalvojumu «Uzņēmējs nākotnei 2018», ko pasniedz uzņēmumam par izcilu sadarbību pētniecībā un studiju procesā, kas sekmē jaunu produktu izstrādi, veicina nozares attīstību un inovāciju pārnesi uz ražošanu.

«Ķekava» un LLU cieši sadarbojas jau vairāk nekā 50 gadu un sadarbības formas šo gadu laikā bijušas visdažādākās – atbalsts zinātniskajai pētniecībai, prakses vietas uzņēmumā, kā arī materiālais nodrošinājums studentu praktiskajām nodarbībām. Sadarbības rezultātā uzņēmumā strādā LLU sagatavoti speciālisti dažādās jomās: inženierzinībās, pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijās, zooinženierijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir tikpat ilga kā mūsu uzņēmuma vēsture. Nozares attīstību virza zinoši savas nozares eksperti, kuri palīdz uzņēmumam augt un kļūt par nozares attīstības dzinējiem. Sinerģija ar zinātni ļāvusi būt arī jaunatklājējam, radot nebijušus produktus un jaunas garšas. Arī šobrīd, tieši pateicoties veterinārārstiem, esam sasnieguši tādu putnu labturības līmeni, kas ir ļāvis pirmajiem Baltijā svaigo gaļu marķēt ar zīmi Audzēts bez antibiotikām,» stāsta «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Ja plānojat veidot uzkrājumus savai atvasei, jārēķinās ar vairākām lietām, kuras nav atkarīgas no jūsu gribas. Šiem riskiem jābūt pamatā, izšķiroties par naudas krāšanas veidu.

Bērna dzimšana jaunajiem vecākiem nes ne tikai prieku, bet arī papildu rūpes un finansiālus izdevumus. Turklāt agrāk vai vēlāk atvase aizies prom no dzimtas mājām. Vecākiem ir vairākas iespējas, kā lēnām sakrāt mazulim starta kapitālu, lai viņš pieaudzis varētu sākt patstāvīgu dzīvi.

Latvijas komercbankās un apdrošināšanas sabiedrībās ir pieejami dažnedažādi finanšu produkti kurus kombinējot var izveidot visoptimālāko krāšanas metodi katrai konkrētai ģimenei. Turklāt tam nebūt nav jābūt gatavam produktam, kas speciāli veidots kā uzkrājums bērna nākotnei. Der atcerēties, ka ne jau skaistais nosaukums padara finanšu produktus pievilcīgus.

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas «Pensijas gatavības indekss» datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%).

Savukārt regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji – 69 eiro mēnesī. Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, savukārt Latvijā vidējās iemaksas ir viszemākās – 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.

Kamēr Latvijā nav pabeigts budžeta konsolidācijas process, nav pamata cerēt uz straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Kamēr konsolidācijas posms nav noslēdzies, tikmēr sapņot par vēl straujāku IKP izaugsmi nenākas,» sacīja Rimšēvičs un piebilda, ka ātrāku IKP izaugsmi veicinātu budžeta konsolidācijas procesa pabeigšana, kas dotu skaidru signālu, ka Latvija ir mācījusies no iepriekš pieļautajām kļūdām un ir atgriezusies ilgtermiņā uzturamu rādītāju zonā. «Tas noteikti nodrošinātu ātrāku IKP izaugsmi,» viņš teica.

Kā piemēru Latvijas Bankas prezidents minēja Igauniju, kuras ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu pieaugusi par 8%.

Vienlaikus Rimšēvičs uzsvēra, ka nav bažu par to, ka Latvijas ekonomikā varētu iestāties stagnācija. «Nekādā gadījumā man nav bažu, ka Latvija pašlaik varētu nonākt stagnācijas teritorijā,» klāstīja Rimšēvičs un piemetināja, ka centrālā banka joprojām šim gadam saglabā IKP pieauguma prognozi 3,3% apmērā.

Neņemot vērā to, ka eirozonas krīzes mocītajās valstīs atgriežas investoru uzticība, krīze vēl nav beigusies, bet gan atrodas vienā to tās «daudzajām fāzēm», trešdien norādīja Vācijas kancelre Angela Merkele.

«Kas attiecas uz krīzes attīstību, mēs šobrīd nevaram apgalvot, ka tā ir beigusies, eirozona vēl joprojām atrodas vienā no krīzes daudzajām fāzēm,» citējot Vācijas kancleres teikto Kristīgo demokrātu parlamenta grupas organizētās tikšanās laikā, raksta euobserver.com.

Vācijas ekonomika neatrodas uz nepareizā ceļa, norādīja A. Merkele, piebilstot, ka šobrīd eirozona atrodas «absolūti izšķirošā punktā».

«Kādi ir pašreizējie apstākļi un cik lielā mērā investori Eiropā, ASV un Japānā, kas iegulda naudu eirozonas valstīs, var cerēt ieguldīto naudu saņemt atpakaļ?» vaicāja Vācijas kanclere.

Šogad samazinājusies uzticamība Ford markas automobiļiem, savukārt patērētāju uzticība Eiropā ražotajam Porsche ir samazinājusies visvairāk - šīs markas automobiļi otro vietu ikgadējā Consumer Reports žurnāla aptaujā zaudējuši un šogad ierindojušies vien 27. vietā, vēsta autonews.com.

Consumer Reports aptaujā Ford šogad ieņem vien 20. vietu, kas ir par desmit vietām zemāk nekā pērn. Patērētāju uzticības samazināšanās Ford skaidrojama ar diviem faktoriem: sākotējām problēmām ar Explorer, Fiesta un Focus jaunajiem modeļiem, kā arī problēmām ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, MyFordTouch informācijas un izklaides tehnoloģijas nepilnībām. «Uzticamības samazināšanās Ford kompānijai vērtējama kā ļoti slikta, jo ir vajadzīgs ilgs laiks, lai radītu uzticamu automašīnu reputāciju, bet to visu var zaudēt viena vai divu gadu laikā,» norādīja Consumer Reports Auto testa centra direktors Deivids Čempions (David Champion). Ford runasvīrs norādīja, ka MyFordTouch sistēma ir «industrijas pioniere», bet cita tehnoloģija – PowerShift ir «viena no vislabāk izstrādātajām un visvairāk degvielu taupošajām ierīcēm».

Eiropas uzņēmēju un patērētāju uzticība ekonomikai šī gada oktobrī kārtējo reizi palielinājusies, iezīmējot jau septīto mēnesi pēc kārtas, kad sabiedrība pauž aizvien pārliecinošāku skatu attiecībā uz ekonomikas attīstību, raksta AFP.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā teikts, ka Eiropas Savienības (ES) 27 valstu bloka uzticība ekonomikai šī gada oktobrī palielinājās līdz 86 punktiem no 82.6 punktiem šogad septembrī.

Oktobrī uzticību ekonomikai galvenokārt veicināja sentimenta uzlabošanās uzņēmējdarbības sektorā, taču arī patērētāju uzticība ekonomikai sasniegusi pēdējo 16 mēnešu augstāko līmeni, teikts ziņojumā.