Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Aptuveni puse ASV pilsoņu atbalsta prezidenta Donalda Trampa impīčmentu, bet 43% pret to iebilst, liecina telekanāla CNN sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Impīčmenta atbalstītāju un pretinieku nometnes pamatā sakrīt ar atbalstu pretējiem politiskajiem spēkiem, un šis sadalījums saglabājies arī pēc impīčmenta izmeklēšanas komisijas publiskajām sēdēm, kurās liecības sniedza diplomāti, apliecinot, ka Trampa komanda vērsusi spiedienu pret Ukrainu, lai panāktu, ka tā sniedz negatīvu informāciju par Trampa politisko sāncensi bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Neatkarīgo vēlētāju vidū 47% atbalsta Trampa impīčmentu, bet 45% ir pret.

Patlaban 83% demokrātu atbalsta Trampa impīčmentu, savukārt pirms Ukrainas skandāla izraisīšanās šādu nostāju pauda 71% demokrātu, liecina uzņēmuma "FiveThirtyEight" dati, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus.

Tīmekļa platforma "YouTube" otrdien uz laiku nobloķējusi ASV prezidenta Donalda Trampa kanālu, paziņojusi interneta gigantam "Google" piederošā platforma.

"YouTube" paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā bažas par iespējamo vardarbības turpināšanos, dzēsts jaunais saturs, kas augšupielādēts Donalda Trampa kanālā, jo šis saturs ir pretrunā ar "YouTube" politiku, kas vērsta pret kūdīšanu uz vardarbību.

Trampa kanālā aizliegts augšupielādēt jaunu saturu vismaz septiņas dienas.

Kanālam ir 2,77 miljonu sekotāju.

Sociālais tīkls "Facebook" pagājušajā nedēļā uz laiku nobloķēja Trampa kontus "Facebook" un "Instagram", bet sociālā tīkla platforma "Twitter" izdzēsa Trampa kontu.

Trampam arī liegts publicēt saturu "Snapchat" un "Twitch".

ASV prezidents no sociālajiem medijiem padzīts pēc Trampa atbalstītāju uzbrukumiem Kapitolijam.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Sociālais tīkls "Twitter" neļaus eksprezidentam Donaldam Trampam atgriezties platformā, pat ja viņš vēlreiz kandidēs uz amatu, trešdien paziņoja kompānijas finanšu direktors Neds Segals.

"Kā mūsu politika strādā - kad tu esi noņemts no mūsu paltformas, tu esi noņemts no mūsu platformas, vai tu būtu komentētājs, finanšu direktors vai esošā vai bijusī valsts amatpersona," intervijā telakanālam CNBC pavēstīja Segals. "Mūsu politika ir paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka cilvēki nekūda uz vardarbību. Un ja kāds to dara, mēs viņu noņemtu no paklapojuma un mūsu politika neļauj cilvēkiem atgriezties."

Tviteris pēc Trampa atbalstītāju uzbrukuma 6.janvārī ASV Kapitolijam nobloķēja Trampa privāto kontu @realDonaldTrump.

Arī sociālais tīkls "Facebook" apturēja Trampa profilu darbību, lēmumu skaidrojot ar Trampa vēlmi "apdraudēt mierīgu un likumīgu varas nodošanu".

ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata, vēsta trīs ASV telekanāli.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka "nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus", teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts "Washington Post" aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

"Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai," vēstīja "Washington Post".

Lielajos tīmekļa sociālajos tīklos nobloķētais ASV eksprezidents Donalds Tramps savā tīmekļa vietnē saziņai ar atbalstītājiem izveidojis blogu, kas vizuāli atgādina sociālo mediju "Twitter", tomēr tajā ir tikai eksprezidenta ieraksti.

Trampa blogā tehniski dota iespēja tīmekļa lietotājiem ar dažiem klikšķiem pārpublicēt eksprezidenta ierakstus sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook", ievietojot tur citātus no Trampa bloga un saites uz eksprezidenta tīmekļa vietni.

Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi sociālās platformas atļaus īstenot šādas aktivitātes.

Trampa konti sociālajos medijos tika nobloķēti, pēc tam kad viņa atbalstītāji ASV galvaspilsētā Vašingtonā janvārī protestu gaitā ielauzās Kapitolija ēkā.

Sociālais tīkls "Facebook" trešdien plāno paziņot, vai aizliegums paliks spēkā, vai arī Tramps šajā platformā varēs atgriezties.

"Twitter" norādījis, ka Trampa atgriešanās pārskatāmā nākotnē netiek plānota.

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Mobilo sakaru operators “Tele2” vērsīsies tiesā un pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu 20 000 eiro apmērā par iepriekš plānotajām un PTAC aizliegtajām tarifu plāna izmaiņām.

"Ironiskā kārtā PTAC, ignorējot sociālekonomisko situāciju valstī, ar savu lēmumu ir izdarījis “lāča pakalpojumu” mobilo sakaru lietotājiem, liedzot viņiem iespēju izmantot bezlimita mobilo tarifa plāna pieslēgumu par īpaši izdevīgu cenu. Tieši tādēļ vēršanās tiesā šajā gadījumā vairs nav jautājums par tarifu plāniem, bet gan uzņēmuma goda un cieņas jautājums," uzskata uzņēmumā.

Ar pārsteidzīgu lēmumu PTAC izdara "lāča pakalpojumu" iedzīvotājiem 

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām...

“PTAC ir rīkojies neprofesionāli, ignorējot nozares regulējumu un koronavīrusa izraisīto apstākļu kopumu. Turklāt no patērētāju interešu skatpunkta šī situācija ir absurda, jo PTAC lēmums aizliegt mainīt tarifu plānus ir bijis uzņēmumam finansiāli izdevīgāks,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Mums arī nebija īpašu ilūziju par PTAC gala lēmumu, tādēļ jau laicīgi sākām gatavoties tiesvedības procesam Latvijā un nepieciešamības gadījumā procesa gaitā lūgsim arī Eiropas Savienības tiesas skaidrojumu, lai pierādītu, ka tarifu plānu grozījumi tika plānoti saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.”

“Tele2” uzsver, ka ir sociāli atbildīgs uzņēmums, kas koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā ir sniedzis dažāda veida atbalstu klientiem un atsevišķām sabiedrības grupām aptuveni 9 milj. eiro vērtībā. Tādēļ arī tarifu plāna grozījumi bija plānoti tādi, lai tie būtu draudzīgi klientiem pandēmijas laikā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta strauji palielinājies.

“PTAC rīcība ir nodarījusi kaitējumu uzņēmumam un tā reputācijai. PTAC šajā gadījumā visticamāk saskatīja labas publicitātes un sava tēla veidošanas iespējas, par ko liecināja arī viņu steigšus izteiktie apgalvojumi publiskajā telpā, pat nesagaidot skaidrojumu par plānotajām tarifu plānu izmaiņām. Turklāt PTAC gala lēmumu gatavoja pusgadu, kas pārkāpj jebkādus saprātīgus termiņus,” atzīst V.Vancovičs.

Jau ziņots, ka “Tele2” aprīļa beigās informēja savus klientus par izmaiņām tarifu plānos. Tarifu plāna galvenās izmaiņas bija saistītas ar iespēju klientiem lietot bezlimita mobilo internetu, jo koronavīrusa ietekmē datu patēriņš limitētajos tarifu plānos palielinājās aptuveni trīs reizes. “Tele2” pieņēma lēmumu veikt grozījumus šajos tarifu plānos, atceļot datu patēriņa jeb interneta ierobežojumu un nosakot ikmēneša maksas palielinājumu 2,5 eiro apmērā. Atšķirība no citām tarifu plānu izmaiņu reizēm, šoreiz klienti varēja arī izmantot iespēju saglabāt savu veco tarifu plānu. Šo klientiem sniegto iespēju PTAC uzskatīja par pārkāpumu un aizliedza uzņēmumam šādas tarifu plāna izmaiņas veikt.

PTAC 2020. gada 29. maijā pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu par negodīgas komercprakses izbeigšanu. Lēmumā konstatēts, ka uzņēmums pakalpojumu lielai daļai savu klientu ir pieslēdzis automātiski, nesaņemot patērētāju aktīvi sniegtu gribas izteikumu - apstiprinājumu, tādā veidā pārkāpjot būtisku patērētāju tiesību aizsardzības principu, kurš aizliedz patērētāja klusēšanu izmantot kā piekrišanu kādas preces vai pakalpojuma pasūtīšanai. PTAC secināja, ka tādējādi uzņēmums ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās patērētāja tiesības un šajā gadījumā patērētājam nav pienākuma pieņemt pakalpojumu un maksāt par to uzņēmuma noteikto maksu. Vienlaikus PTAC secināja, ka īstenotā negodīgā komercprakse būtiski ietekmē patērētāja ekonomisko rīcību, proti, ka patērētājam būs jāmaksā par to, ko viņš nav pasūtījis.

PTAC 4.decembrī pieņēma gala lēmumu piemērojot uzņēmumam soda naudu 20 000 eiro apmērā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma apjomu un iespējamo kaitējumu patērētājiem (informācija par Pakalpojumu nosūtīta plašam patērētāju lokam), raksturu (agresīva, tostarp jebkuros apstākļos agresīva, komercprakse) un ietekmi uz patērētāju tiesiskajām interesēm, kā arī lietā pieņemto lēmumu par pagaidu noregulējumu.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā plāno būtisku tarifu pieaugumu; ja tarifu projekti tiks apstiprināti, sistēmas pakalpojumu cenas Latvijā būs vienas no augstākajām reģionā.

AST Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais projekts paredz, ka nākamajā gadā elektroenerģijas pārvades tarifi Latvijā varētu pieaugt par 111%, savukārt ST tarifs vidēji palielināsies par 75%. Nozares pārstāvji SPRK iesniegtos projektus asi kritizē, norādot gan uz vairākām nepilnībām tarifu aprēķināšanas metodikā, gan uz to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vērtēs iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā...

SPRK informē, ka šobrīd abu iesniegto tarifu projektu izvērtēšana ir sākumposmā, tāpēc noteikt konkrētu tarifu ietekmi uz elektroenerģijas lietotāju rēķiniem pagaidām ir pāragri.

Rūpīgi jāizvērtē

Tarifu vērtēšanas process ietver vairākus posmus, tajā skaitā ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, kā arī papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu, skaidro Līga Kurevska, SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

“Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim elektroenerģijas izmaksu pozīcijai, atalgojuma jautājumam, inflācijas līmeņa ietekmei, kā arī citiem aspektiem, kas būtiski ietekmē tarifus. Jau šobrīd esam secinājuši, ka, pateicoties valsts atbalsta perioda laikā noteiktajai elektroenerģijas cenai – 16 centi par megavatstundu (MW) –, izmaksas abos tarifu projektos varētu samazināties. Tas atstās pozitīvu ietekmi uz kopējo izmaksu samazinājumu. AST tarifu projekta gadījumā jau ir notikusi pirmā uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā ieinteresētās puses varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Tuvākajā laikā līdzīga sanāksme tiks organizēta arī par ST tarifu projektu,” skaidro L. Kurevska, piebilstot, ka SPRK ieskatā jaunie tarifi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Gatis Ābele, Būvmateriālu ražotāju asociācijas enerģētikas padomnieks, norāda, ka SPRK abi iesniegtie projekti būtu rūpīgi jāizvērtē, domājot par to, kā maksimāli uzlabot tarifu aprēķināšanas metodiku. “Tarifiem ir jābūt taisnīgiem, tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš personāla izmaksām. Uzskatu, ka SPRK pienākums būtu noteikt, ka personāla izmaksas nedrīkst automātiski indeksēt pēc inflācijas. Šajā gadījumā ir jābūt kādam tirgus novērtējumam par to, cik lielas algas ir attaisnojamas,” spriež G. Ābele, uzsverot, ka tik straujš tarifu pieaugums būtiski ietekmēs gan vietējo uzņēmēju konkurētspēju un eksportu, gan ekonomisko situāciju un jaunu investīciju piesaisti.

Neizdarīti mājasdarbi

Ja jaunie tarifi tiks apstiprināti, Latvijā būs reģionā augstākais pārvades tarifs, kas tuvākajos gados neapšaubāmi atstās negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko situāciju, domā G. Ābele. “Salīdzinot ar citām valstīm, šo tarifu ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumi gadā par elektroenerģiju maksās līdz pat 350 tūkstošiem vairāk, un tas iespaidos šo komersantu konkurētspēju. Analizējot dažādus ekonomikas attīstības modeļus, ir skaidri redzams, ka sistēmas tarifiem ir liela ietekme uz iekšzemes kopprodukta prognozēm. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka, vai valstī ienāk mazāk vai vairāk investīciju, kā arī to, vai vietējās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi. Skaidrs, ka no enerģijas cenu pieauguma šobrīd nevar izvairīties neviens, taču sistēmas pakalpojumu izmaksas katrā no valstīm ir ļoti atšķirīgas, un tas, manuprāt, parāda, cik labi valsts pārvalda šos uzņēmumus. Ja tu esi dārgākais reģionā, iespējams, kaut kas nav izdarīts līdz galam,” secina G. Ābele, uzsverot, ka AST un ST līdz šim publiski sniegtā informācija atklājusi daudz neizdarītā.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.