Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā saistībā ar bijušā Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona prasību pret Latvijas valsti, informē Ārlietu ministrija.
2010. gada 9.augusta pieteikumā K. Miķelsons, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, apgalvoja, ka pirmstiesas apcietinājums viņam tika piemērots prettiesiski, tas nebija pienācīgā kārtā pamatots un ka viņam un viņa aizstāvim netika dota iespēja pienācīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kas kalpoja par pamatu lūgumam par apcietinājuma piemērošanu.
Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka iesniedzējs tika aizturēts nekavējoties pēc kratīšanas beigām. Tādējādi iesniedzēja aizturēšana nebija pārsniegusi likumā noteikto maksimālo termiņu - 48 stundas. Vienlaikus tiesa nepiekrita iesniedzēja apgalvojumiem, ka faktiski viņš būtu jāuzskata par aizturēto personu jau kratīšanas laikā. Šajā sakarā tiesa atzīmēja, ka iesniedzējs kratīšanas laikā brīvi pārvietojās savā dzīvoklī, netraucēti lietoja mobilo tālruni, lai sazinātos ar personām ārpus viņa dzīvesvietas, un viņš neatradās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apsardzībā. Visbeidzot ECT norādīja, ka ne iesniedzējs, ne viņa aizstāvis neizmantoja iespēju apstrīdēt kratīšanas un aizturēšanas norises kārtību un tiesiskumu, izdarot ierakstus attiecīgajos izmeklēšanas darbību protokolos.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību par savlaicīgu pieeju izmeklēšanas lietas materiāliem, uz kuriem balstījās tiesībsargājošo iestāžu pieprasījums par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tiesa atzīmēja, ka gadījumos, kad tiek lemts jautājums par indivīda brīvības ierobežojumiem, tiesvedības procesam ir pilnībā jāatbilst pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem. Tiesa atzīmēja, ka sākotnējie izmeklēšanas lietas materiāli bija pieejami gan procesa virzītājam, gan Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesim, gan Rīgas apgabaltiesai pārsūdzības instancē. Tādējādi šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma procesuālo lēmumu pieņemšanā un pamatojuma izvēlē. Tomēr ne iesniedzējam, ne viņa aizstāvim nebija iespējas iepazīties ar šiem materiāliem daļā, kas tieši attiecās uz konkrētā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību, kas savukārt ierobežoja viņu iespējas efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus. Lai gan ECT atzina izmeklēšanas noslēpuma būtisko nozīmi izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanā tās sākumstadijā, tomēr tiesas ieskatā izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, būtu jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei.
Visbeidzot, tiesa neuzskatīja par nepieciešamu atsevišķi vērtēt iesniedzēja sūdzību par viņam piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.
Tā kā iesniedzējs nelūdza piespriest viņam kompensāciju, uzskatot, ka pārkāpuma konstatēšana viņa gadījumā pati par sevi būtu pienācīga taisnīga atlīdzība, ECT šajā lietā kompensāciju nepiesprieda.
Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.