Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.
Fragments no intervijas
Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?
Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.
Vienlaikus pēc liela pieprasījuma pieauguma seko atslābums, tai skaitā koksnes produktu cenu korekcija. Tieši tāpēc ar zināmām bažām raugos nākotnē, lai cenu nosēšanās process notiktu vienmērīgi, bez būtiskiem satricinājumiem. Domāju, ka 2023. gads būs laiks, kad novērosim pieprasījuma un cenu samazināšanos, visticamāk, visu produktu segmentos. Pagaidām nav novērotas cenu izmaiņas bērza finierklučiem, tās saglabājas labā līmenī, savukārt skujkoku zāģbaļķu, tāpat arī mazāk vērtīgās koksnes – taras kluču, kamīnmalkas, tehnoloģiskās koksnes - segmentos korekcija vēl tikai gaidāma. Jāņem vērā, ka 2022. gadā bija rekordaugsts pieprasījums gan pēc enerģijas ražošanai piemērotiem apaļajiem kokmateriāliem, gan pēc šķeldas, kā ietekmē tirgū izveidojās augstas šo produktu cenas, kas savukārt ietekmēja visus pārējos apaļkoksnes produktus. Visticamāk, 2023. un 2024. gads būs laiks, kad koksnes tirgus pamazām atgriezīsies normālā situācijā pēc 2022. gada rekordiem.
Vai LVM nevajadzētu novērst tirgus nepilnību, mainīt stratēģiju un pašiem izveidot savu mežizstrādi, iespējams, jaunaudžu kopšanas struktūrvienību?
Mežizstrādes jaudu, arī jaunaudžu kopšanas kapacitātes trūkums nav kaut kas jauns, jo līdzīgas situācijas ir pieredzētas arī iepriekšējos gados — jau kopš 2018. gada, tomēr šis gads ir bijis īpaši sarežģīts. Nenoliedzami, būs jāmeklē kādi risinājumi. Jā, patiešām, viens no risinājumiem būtu pašiem savas attiecīgās struktūrvienības izveide, tomēr šādam solim potenciāli ir gan ieguvumi, gan arī riski un ēnas puses.
Visu rakstu lasiet 27.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!