Ugunsdrošības pasākumi, kuros jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties Latvijas iedzīvotāju mājokļos nav īstenoti, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.
Aizvadītajā gadā no 10.augusta līdz 3.decembrim VUGD amatpersonas no teritoriālajām struktūrvienībām visā Latvijā veica vairāk nekā 10 400 mājokļu īpašnieku (lietotāju) aptauju un konsultācijas par ugunsdrošību.
Kopumā četru mēnešu laikā konsultēti vairāk nekā 860 iedzīvotāji Rīgā un pierīgas teritorijā, 740 Zemgalē, 1705 Kurzemē, 3020 Vidzemē un 4100 mājokļu īpašnieku Latgalē. VUGD amatpersonas ieinteresētos iedzīvotājus konsultēja par ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, lai novērstu ugunsgrēkus vai mazinātu to sekas, kā arī veica aptauju, lai gūtu ieskatu mājokļu ugunsdrošībā kopumā.
Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka no 10 400 aptaujātajiem iedzīvotājiem 89% zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, 76% aptaujāto ir veikuši sodrēju tīrīšanu no apkures ierīces un dūmvada. 96% aptaujāto ir sakopuši teritoriju ap dzīvojamo ēkām, bet 80% iedzīvotāju atklāja, ka pārzina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas.
Aptaujas rezultāti liecina par tendenci, ka ugunsdrošības pasākumi, kuru īstenošanā jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties nav īstenoti - elektroinstalācijas pārbaudes nav veiktas 71% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos, bet dūmu detektoru nav uzstādīts 83% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos.
VUGD konsultācijas veiktas, lai sekmētu ugunsdrošības uzlabošanos valstī, informējot un atgādinot, ka mājokļos būtiskākos pasākumus ugunsnelaimju nepieļaušanai vai to seku mazināšanai ir jāveic un var veikt paši iedzīvotāji. Piemēram, uzstādīt mājokļos dūmu detektorus, kas ar skaņas signālu brīdinās par mājās izveidojušos sadūmojumu. No 2020.gada janvāra katrā mājoklī ir jābūt uzstādītam dūmu detektoram un tā izmaksas ir salīdzinoši nelielas - vienkāršākos modeļus var iegādāties par aptuveni pieciem eiro.