Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Lai gan Jelgavas cukurfabrika darbību pārtrauca pirms trim gadiem, joprojām veikalos nopērkams Jelgavas cukurs.

Laikraksts Neatkarīgā pēc tirgotāju aptaujas secinājis, ka cukurs varētu pietikt vēl mēnesim vai pusotram.

Rimi Latvija informējis, ka patlaban tiek realizēta pēdējā piegāde, cukura pietiks mēnesim, pusotram un vairāk Jelgavas cukura nebūs. Arī Maxima Latvija visos veikalos patlaban nopērkams Jelgavas cukurs un tas varētu pietikt mēnesim.

Liepājas cukurs veikalos vairs nav nopērkams kopš 2008. gada rudens. Pēc pāris mēnešiem tirgū būs jauns zīmols Dansukker Jelgavas cukurs.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Produkts ar nosaukumu Jelgavas cukurs un norādi, ka tas ražots no Latvijā audzētām cukurbietēm, joprojām nopērkams veikalā, lai gan tā ražošanas jau vairākus gadus nenotiek, raksta Latvijas Avīze (LA).

Pirmssvētku dienās, apmeklējot Rimi lielveikalu Stacijas laukumā, varēja atkal redzēt, ka tā plauktos ir cukura paciņas ar uzrakstu Jelgavas cukurs, kas gan atšķirībā no aprīlī redzētā vairs nav apzīmēts ar zaļo karotīti, toties uzraksti – AS Jelgavas cukurfabrika; Kvalitatīvs cukurs no Latvijā audzētām cukurbietēm; Ražotājs: AS Jelgavas cukurfabrika – ir saglabāti, raksta LA.

Ierāmējumā parādīts krāšņs bijušās Jelgavas cukurfabrikas attēls, cukurs ir par santīmiem dārgāks nekā blakus tirgotais Danisco Sugar cukurs, bet daļa veikala apmeklētāju tomēr pērk Jelgavas cukuru. Tādējādi, izmantojot Jelgavas cukura kādreizējo popularitāti, tiek gūta papildu peļņa, vienlaikus apmānot pircējus, kas, atsaucoties valdības aicinājumam, kā Latvijas ražojumu vairāk pirks Jelgavas cukura vārdā pārkristīto dāņu – lietuviešu ražoto cukuru. Saistībā ar lielajiem maksājumiem par importējamo pārtiku pamatoti tiek izvirzīts jautājums par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā, kas ietaupītu ap 50 miljoniem latu gadā. Diemžēl ražošanas atjaunošana ir daudz sarežģītāka un dārgāka nekā tās sagraušana, secina avīze.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Abu lielāko tirgotāju – Rimi un Maxima – iepirkumu menedžeri jau saņēmuši informāciju no vairumtirgotājiem par cukura cenas palielināšanu, informē Latvijas Avīze.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāstījis, ka šonedēļ vairumtirgotāju piegādātās cukura cenas palielinājušās par 6%. «Cenu cukuram veikalā vēl necelsim, vairumtirgotāja noteikto cenas pieaugumu ņemsim uz sevi. Taču, ja cenas cels vēl par sešiem vai septiņiem procentiem, būs jāceļ arī cena veikalā,» viņš sacījis. Tādējādi Maxima tīklā vēl kādu laiku cukura cena saglabāšoties 55 santīmi par kilogramu.

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa laikrakstam atzinusi, ka vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas. Arī Rimi izdomājis veidu, kā pagaidām daļai preces cenu necelt, – veikalā būs nopērkams cukurs lētākā plastikāta iepakojumā. Šādi iesaiņots cukurs saglabās pašreizējo Rimi cenu – 59 santīmus par kg. Savukārt cukurs ierastajā papīra iepakojumā būšot vidēji par pieciem sešiem santīmiem dārgāks.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

«Nevarētu uzskatīt, ka Latvijā ir visdārgākā pārtika. Nav tādas vienotas Eiropas Savienības cenas, kad visās valstīs viens produkts maksātu vienotu summu. Ir produkti, kas mums ir dārgāki nekā citur, piemēram, cukurs Latvijā ir dārgākais Eiropas Savienībā, bet ir produkti, kas ir lētāki,» intervijā Latvijas Radio apgalvoja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

Cukurs ir dārgākais, jo tas jāiepērk. Cukurs uz Latviju arī jāatved. Tas maksā vairāk, skaidroja I.Gulbe.

Pēc viņas teiktā, bieži vien cenu salīdzinājumi esot diletantiski, ko var novērot ieejot veikalā. Esot jāskatās, kāda ir piena paka, ar kādu tauku saturu, kāds apstrādes veids pielietots, skaidro I. Gulbe.

I.Gulbe prognozēja, ka pārtikas produktu cenas Latvijā pieaugs, bet neesot pamata satraukumam, ka ražotāji «sacels cenas debesīs».

«Ir divi iemesli, kāpēc cenas nevar celt ļoti augstu. Pirmkārt, esam kopējā tirgū un, ja kāds ražotājs izdomā cenu uzcelt ļoti augstu, tad mums tepat ir kaimiņvalstis, kas atvedīs un pārdos lētāk. Pārtikas segmentā ir ļoti liela konkurence, tur tā nevar celt cenas bez ļoti būtiska iemesla. Otrs iemesls ir Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja. Ja cilvēkam nav naudas par ko nopirkt, tad nepirks,» tā I.Gulbe.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Mēnesī ap 30 – 40 darījumu – tāda ir «privātās biržas» darbības bilance.

Pērn paša izveidotās biržas dibinātājs Vladimirs Bičkovskis stāsta, ka galvenokārt darījumi ir nelieli – tiek pārdotas pa vienai, divām vai trim SIA Istrenka un SIA Jelgavas cukurs akcijām. Ja biržas sākotnējais mērķis bijis piesaistīt līdzekļus uzņēmumu kapitālam, tad šobrīd izveidojusies situācija, ka viens no kapitāldaļu īpašniekiem izpērk abu uzņēmumu akcijas, jo viņam kā esošam akcionāram ir priekšroka un tas apgrūtina jaunu īpašnieku piesaisti. Šobrīd vienam īpašniekam jau pieder ap 300 Jelgavas cukura kapitāldaļu un ap 150 Istrenkas kapitāldaļu. V. Bičkovskis vērtē, ka tas ir interesants gadījums, ar ko viņš kā privātbiržas veidotājs neesot rēķinājies. Tomēr kopumā svarīgākais neesot īpašnieku, bet gan darījumu skaits.

Turpmāk tirgū zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker.

Jāatgādina, ka dāņi par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas. Apvienošanās tika atļauta, nosakot saistošus noteikumus, kas paredz - maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem, lai neveidotos viena komersanta monopolsituācija. Lai notiktu apvienošanās, dāņu kompānijai mēnesi pirms cukura izplatīšanas mazumtirdzniecībā Latvijas tirgū uzsākšanas jāorganizē reklāmas kampaņas laikrakstos un lielveikalos ar mērķi informēt patērētājus par to, ka turpmāk Jelgavas cukuru ražos dāņu kompānija. Kā otrs saistošais noteikums tika noteikts kombinētās preču zīmes izplatīšana safasētos iepakojumos, uz kuras jānorāda informācija par produkta izcelsmi, lai produkta patērētājam būtu pieejama visa informācija par produkta izcelsmi un ražotāju.

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora izraudzīšanai tiks rīkots konkurss, Diena.lv atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ja Vinets Veldre (TP) pieteiksies, viņš būs spēcīgs kandidāts, uzskata ministrs.

Konkursa norises laiks vēl nav noteikts, raksta diena.lv. «Konkurss būs pēc svētkiem, lai cilvēki atpūšas. Man nav pieredzes konkursu rīkošanā, tas būs pirmais konkurss, ko izsludinu, un tā nolikumu izstrādās ierēdņi. Veldres kungs ir spēcīgs profesionālis, bet personīgi viņu nepazīstu, esmu tikai pāris reizes saticis. Ja viņš pieteiksies konkursam, [V.Veldre] būs viens no kandidātiem,» stāstīja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs prognozē, ka PVD vadītāja amatam varētu pieteikties dienesta bijušā vadītāja Mareka Samohvalova vietnieki vai Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji. «Punkts numur viens – konkursa kandidātam jābūt veterinārārsta izglītībai,» uzsvēra J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs trešdien pagājušā gada pircēju visvairāk iecienīto produktu ‒ Gada prece 2010 ‒ apbalvošanā aicināja Latvijas iedzīvotājus uzturā lietot galvenokārt Latvijā ražoto pārtiku.

Ministrs arī atzina, ka gribētos, lai pēc iespējas vairāk Latvijā ražoto produktu būtu veikalu plauktos. «Gribētos, lai lielie veikalu tīkli vairāk rastu iespējas jaunajiem kooperatīviem piedalīties tirdzniecības ķēdēs,» sacīja Dūklavs, taču norādīja, ka sarunas starp tirgotājiem un kooperatīviem notiek un daudzos gadījumos tās ir veiksmīgas.

Dūklavs novēlēja, lai balvas saņēmušie produkti turpina saņemt atzinību, kā arī lai Latvijas iedzīvotāji uzturā lietotu galvenokārt Latvijā ražoto pārtiku.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs pateicās tirgotājiem par apņemšanos izplatīt jaunus uzņēmumu produktus savos tīklos, jo pērn tirgū ir notikušas lielas svārstības. Viņš informēja, ka pērn 40% no tirgus līderiem bijuši jauni produkti, tomēr starp apbalvotajiem ierindojušies arī jau vairākus gadus pēc kārtas apbalvoti produkti.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.