Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Kopā ar Latvijas bezpilota lidaparātu jeb dronu ražotājiem, izpētot arī ārvalstu tirgu, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šobrīd strādā pie jaunu dronu pakalpojumu izstrādes.

«Latvijā ir vismaz septiņi dronu ražotāji. Tie izpelnījušies arī starptautisku uzmanību, jo Latvija bija viena no pirmajām, kas sāka izstrādāt šo tehnoloģiju,» norāda LMT digitālo kanālu pārdošanas vadītājs Rūdolfs Maltavnieks. «Dronu tehnoloģijās Latvijai ir spēcīgas pozīcijas, jo īpaši dronu vadības programmatūras izstrādē. Latvijā tika radīts pirmais pasaulē drons, kas seko līdzi objektam. Tāpat esam spēcīgi dronu tehnoloģijās, kas ļauj pārvadāt smagākas lietas. Pateicoties tai, Latvijā veikts arī pirmais pasaulē lēciens ar izpletni no drona. LMT jau uzrunājis vairākus partnerus, kam dronu izmantošana ļautu būtiski uzlabot darbu. Šobrīd vēl notiek izpētes darbi dažādās nozarēs, bet, visticamāk, pavisam drīz jau redzēsim dronu pakalpojumus arī darbībā. Pagaidām izplatītākais veids, kur Latvijā izmanto dronu risinājumus, ir teritorijas apsekošana, un šādiem mērķiem tos pielieto arī lauksaimniecībā.»

Iesaistītajiem viedokļi dažādi, bet politiskās gribas trūkst; paliekam iepakaļ Eiropai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti izlēma atkārtoti rakstīt Ministru kabinetam (MK) vēstuli, tikai šoreiz skarbāku, jo nebija apmierināti ar valdības sniegto atbildi uz likumdevēju 11. oktobra aicinājumu MK izstrādāt likumprojektu bezpilota gaisa kuģu aprites regulēšanai.

Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora Māra Gorodcova komisijai sniegtās informācijas, Eiropas Savienības līmenī plānots, ka vasarā stāsies spēkā pamatregula, kas noteiks principus attiecībā uz dronu uzbūvi, ražošanu un darbību, bet tai pakārtotās regulas – līdz gada beigām. Savukārt CAA i zstrādājusi grozījumus MK noteikumos Nr. 737, kas cita starpā paredz stingrākas prasības dronu lidojumiem lidlauka tuvumā; samazina dronu pilota vecumu no 18 uz 16 gadiem, izņemot lidojumus, kur risks paaugstināts; samazina apdrošināmo dronu masu no 1,5 kg uz 250 g; precizē regulējumu dronu izmantošanai pasākumu tuvumā. Tāpat tiek gatavoti grozījumi citos normatīvajos aktos, tostarp Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot pārkāpumiem samērīgākus sodus. Savukārt CAA ierosinājums izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu pretdarbību droniem, raisīja ironiskas deputātu piezīmes un norādes, ka komisija tomēr prasījusi izstrādāt vispārēju, nevis dronu notriekšanas likumu. Par to, vai nepieciešams vispārējs jumta likums un vai aktuālos jautājumus var atrisināt, grozot esošos normatīvos aktus, Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu ministriju pārstāvju domas atšķīrās.

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

Šogad pasaulē pārdos par trešdaļu vairāk dronu nekā pērn; Latvijas kompānijas cīnās ar konkurenci, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness!

Ieņēmumi no privāto un komerciālo dronu ražošanas 2017. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu kopumā pieaugs par 34% līdz 6,05 miljardiem USD, prognozē IT izpētes un konsultāciju kompānija Gartner. 2020. gadā šis rādītājs jau sasniegs 11,2 milardus USD. Saražoto dronu skaits šogad pieaugs par 39% līdz 2,99 milj. vienību. Ieņēmumu ziņā globālo dronu tirdzniecības prognozēto ieņēmumu palielinājums ir līdzīgs pērnā gada izaugsmes tempam, kad tas bija 35,5% līdz 4,51 miljardam USD. Turpretī šogad sagaidāmais kāpums saražoto vienību skaita ziņā būtiski sarucis, jo 2016. gadā pieaugums bija 60,3% līdz 2,15 milj. dronu.

Gartner analītiķi lēš, ka pieaugs personiskām vajadzībām izmantojamo dronu popularitāte, tos lietojot kā viedtelefonu paplašinājumu fotogrāfēšanai un cita veida izklaidei. Runa ir par droniem, kuru masa nepārsniedz divus kilogramus, kuri var nolidot vienu stundu vai 5000 m līdz 500 m augstumam un kuru cena nepārsniedz 5000 USD. Pērn tika pārdoti 2,04 milj. šādu dronu, bet šogad šis rādītājs pieaugs līdz 2,82 milj. vienību.

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

Nākamnedēļ Rīgā atvērs specializētu dronu veikalu "Droni.lv", kas fokusēsies tikai uz droniem un dronu tehnoloģijām, informēja SIA "Baltic Drone Group" uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju apjomu Rīgas veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Veikala mērķis ir nodrošināt labākos dronu risinājumus gan profesionāla mēroga dronu pilotiem, gan hobija līmeņa lietotājiem, ieviešot tirgū inovatīvus un kvalitatīvus produktus.

Atklāšanas dienā notiks paraugdemonstrējumi, kuros specializēti dronu eksperti demonstrēs dronu iespējas un sniegs praktiskus padomus dronu lietošanai. Apmeklētāji varēs izpētīt tehnoloģiski progresīvus dronus, piemēram, lauksaimniecības dronu "Agras T50", kas izstrādāts, lai uzlabotu lauksaimniecības uzdevumu izpildi, kā arī "DJI Dock 2" risinājumu, kas ļauj veikt automatizētus dronu lidojumus un piedāvā lielāku autonomiju dažādās operācijās.

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Latvijā izveidota dronu pilotēšanas aplikācija «Drone Pilot», kas ataino dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus dronu pilotēšanas rīkus, informē «Drone Pilot» īpašnieks un autors Kristers Jurševskis.

«Dronu popularitātei un pieejamībai augot, līdz aug arī negadījumu skaits, un nereti dronu piloti pārkāpj spēkā esošos noteikumus to pat neapzinoties,» atzīmē K. Jurševskis.

Viņš skaidro, ka Latvijā un citur pasaulē novērojama ļoti strauja bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām. Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus.

K. Jurševskis norāda, ka jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības. Mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kurā tie iesaistīti. Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē jau ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, pērnā gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē dronu izmantošanu. Noteikumi paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi atrunā attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā.