Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.
Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.
Atsaucoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti norāda, ka vislabvēlīgākajā attīstības variantā, ja nebūtu migrācijas un tiktu veikti sistemātiski pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, piemēram, palielinot pabalstus jaunajām ģimenēm, kritums būtu lēnāks un 2030.gadā Rīgā būtu 579 729 iedzīvotāji jeb par 12% mazāk nekā 2011.gadā.
Ja Rīgas iedzīvotāju skaits arī turpmāk samazināsies tikpat ātri kā pašlaik, 19 gadu laikā galvaspilsētā iedzīvotāju skaits būs samazinājies par 24%, bet Pierīgā - par 20%. Prognozētais vidējais iedzīvotāju skaita samazinājuma temps Rīgā būtu 6% piecos gados.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem Rīgā, tāpat kā Latvijā, ir vērojama pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās. 1990.gada sākumā Latvijā bija gandrīz 2,7 miljoni iedzīvotāju, bet 2013.gada sākumā - nedaudz vairāk kā 2 miljoni, kas nozīmē, ka kopējais valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 24,2%. Rīgā šīs negatīvās tendences vairāk nekā divdesmit gadu periodā ir vēl izteiktākas - laikā no 1990. līdz 2013.gadam iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 29,3%. Pēdējo astoņu gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits kopumā samazinājies par 9%, kas ir līdzīgi kā visā valstī kopumā.
Samazinoties iedzīvotāju skaitam, laikā no 2007. līdz 2011.gadam arī kopējais mājsaimniecību skaits Rīgā ir samazinājies par 6%, taču, sākot ar 2012.gadu, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, mājsaimniecību skaits sāk pieaugt. Šogad kopējais mājsaimniecību skaits Rīgā ir 279 600. Aptuveni 30% no kopējā mājsaimniecību skaita Rīgā sastāv no vienas personas - jauniešiem, kas pilsētā ierodas pēc skolas absolvēšanas un vēl nav nodibinājuši ģimenes, kā arī vientuļajiem pensionāriem. 3,8% mājsaimniecību sastāv no viena pieaugušā ar bērniem, vidējais bērnu skaits mājsaimniecībā ir 0,4.
Rīgas un visas Latvijas demogrāfiskās krīzes pārvarēšanā galvenie uzdevumi būtu emigrācijas cēloņu novēršana un atbalsts ģimenēm vairāku bērnu radīšanai, uzsver speciālisti.
Labāka situācija ir Pierīgā, kur no 1990.gada līdz 2013.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 2,5%. Arī Pierīgas iedzīvotāju skaita prognozes ir optimistiskākas, jo Pierīga saglabā savu pievilcību mājokļa izvēlē un ar ērto galvaspilsētas sasniedzamību. Labvēlīgākajā variantā 2030.gadā Pierīgas iedzīvotāju skaits būs samazinājies par 7%, bet negatīvākajā variantā, turpinoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits Pierīgā 2030.gadā būtu par 20,5% mazāks nekā 2011.gadā.