«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».
Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:
«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.
Par miljardu sociālā budžeta naudas. Sociālā budžeta miljarda pārpalikums vienmēr ir bijusi fikcija. Nekāda miljarda nav bijis, jo visus šos gadus sociālā budžeta pārpalikums tika novirzīts, lai aizlāpītu pamatbudžeta deficītu. Tā, protams, bija bezatbildīga politika.
Par taisnīgumu. Diskusija ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Kāpēc mums tie baņķieri jāglābj? Taču ne jau velti pastāv tāds jēdziens kā sistēmu veidojošas bankas. Ja tādai vienai bankai ļauj sabrukt, un tā ir sistēmu veidojoša banka, tad tas var izraisīt ļoti tālejošas sekas.
Cita lieta, vai ir jāglābj šo banku akcionāri, vai šiem akcionāriem ir jāatstāj daudzmiljonu depozīti? Tas ir cits jautājums. Iepriekšējās valdības izpildījums bija tāds, ka viņi glāba ne tikai banku, bet arī akcionārus.»
Runājot par iespējamo lata devalvāciju, V. Dombrovskis saka: «Pirmkārt, mums ir jāpadomā, ko devalvācija nozīmē. Nezinu, kāpēc ir parādījušies argumenti, ka devalvācija ir tāda kā panaceja, ka viss būs ļoti labi un jauki visiem. Jāsaprot, ka devalvācija kā risinājums būtu daudz sāpīgāks nekā sagaidāmie budžeta grozījumi. Budžeta samazinājumus mēs varam kontrolēt un noteiktas jomas varam pasargāt vairāk par citām jomām. Savukārt devalvācija skartu pilnīgi visus, un mēs redzam daudzās pasaules valstīs, ka devalvācija ļoti ātri iziet no kontroles. Līdz ar to runāt par kontrolētu devalvāciju nav pamata. Tāpat kā runāt par lata devalvāciju kā tādu vispār nav pamata. Tā ir gan valdības, gan Latvijas Bankas pozīcija.»
Neatkarīgā norāda, ka, «ja lata kursa uzturēšana ir visas Eiropas interesēs, tad Latvijas Banka var atvērt valūtas svārstību koridoru, ļaujot Eiropas Centrālajai bankai uzturēt lata kursu tādā līmenī, lai tas neizraisa domino efektu», uz ko V. Dombrovskis atbild: «Par koridora atvēršanu. Es domāju, ka pēc būtības tā būtu devalvācija. Ja mēs atvērtu koridoru, ir ļoti maza varbūtība, ka mēs pēc tam nonāktu pie tā paša līmeņa, visticamāk, ka mēs paliktu pie koridora zemāka līmeņa.».
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu: «Kam plānojat samazināt finansējumu nākamgad, ja šogad jau tiek veikti tik lieli samazinājumi?», V. Dombrovskis stāsta:
«Labā ziņa ir tā, ka visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu, jo šogad tie attieksies uz pusgadu, savukārt nākamgad tie attieksies uz veselu gadu. Otrs. Darbaspēka samazinājumi, kas tiek veikti tagad, šogad dod nelielu fiskālu efektu, jo jāmaksā atlaišanas pabalsti, bet nākamgad tie sāks dot reālu fiskālo efektu.»
Uz jautājumu: «Jūs apsverat iespēju koriģēt minimālās algas lielumu?», V. Dombrovskis atbild: «Pilnībā to izslēgt nevar, bet kā konkrētu priekšlikumu mēs to patlaban neizskatām.»
Atbildot uz jautājumu: «Cik saistoša jūsu valdībai ir četrotnes – Godmaņa, Slaktera, Krūmanes un Rimšēviča – parakstītā vēstule Starptautiskajam valūtas fondam, ka algas jāmazina ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā? Kā jūs varat panākt šā nosacījuma izpildi?», V. Dombrovskis stāsta:
«Ir divi dokumenti, kurus esam parakstījuši ar starptautiskajiem kreditoriem: viens ir vēstule SVF un otrs – Saprašanās memorands ar Eiropas Savienību. Un abi tie ir saistoši valdībai, jo kalpo par pamatu aizdevuma saņemšanai. Attiecībā uz algu samazināšanu – valdība, protams, privātajā sektorā algas tieši regulēt nevar. Par to runāt vispār nevar. Taču sabiedriskajā sektorā algas jau samazinās; pēc CSP datiem, privātajā sektorā ir bijis neliels pieaugums, bet tas tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas. Bezdarba pieaugums arī ir rādītājs, kas liecina par to, ka algām privātajā sektorā jāiet uz leju.»