Sūdzība par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš it kā iegādājies Volvo džipu, īstenojot «legālu nodokļu apiešanas» shēmu, pirmkārt, jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagaidām personīgi ar Dz. Zaķi runājis neesot, jo laikā, kad publiskajā telpā nonāca žurnālista Lato Lapsas informācija par premjera partijas biedra rīcību, pats Ministru prezidents piedalījies Starptautiskā Valūtas fonda konferencē.

«Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta, tā kā sagaidīsim, ar ko šī sūdzības izskatīšana beigsies un attiecīgi rīkosimies,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers arī norādīja, ka Lato Lapsa «nereti ir nācis ar skaļiem paziņojumiem arī par citu partiju politiķiem, kuri pēc tam nav apstiprinājušies».

«Šķiet, latviešiem mīļākais dzīvnieks ir zaķis,» puspajokam saka koknesiete Evita Briņķe. Viņa krāsainus zaķīšus sešu gadu laikā uzšuvusi tūkstošiem, bet jaunā māksliniece darina ne tikai rotaļlietas. Viņas rokām top somiņas un apģērbu komplekti mazajām dāmām, koka rotas un somas lielām dāmām, un šie oriģinālie darinājumi iekarojuši tirgu arī ārpus Latvijas robežām, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Evita atzīst, ka sešu gadu laikā uzšuvusi tūkstošiem zaķīšu — tā pēdējos gados ir TOP prece, kuru pircēji pasūta visvairāk.

Tāpat apbrīnojama ir latviešu mīlestība pret tautiskajiem rakstiem. Evita smej: ja kāda prece «neiet», atliek vien uz tās uzšūt Austras koku. Piekrišana fantastiska! «Lai gan biju nosolījusies neaizrauties ar latviskajiem rakstiem, esmu sevi lauzusi un tagad to daru,» saka viņa.

Evita patlaban meklē piemērotas telpas savam biznesam, jo mājās jau sen kļuvis par šauru: «Visur ir auduma baķi un kastes ar visādiem knibuļiem un bumbiņām. Tāpat jūtu, ka man vajag palīgus, jo viena ar lielo pieprasījumu vairs netieku galā. Pēdējā laikā šuju no rīta līdz vakaram un arī, vēl noliekot bērnus gulēt. Nevaru sākt neko jaunu, jo jāizpilda tas, ko pasūta, līdz ar to pašai sāk kļūt neinteresanti. Rūpnieciskais darbs, un prieka nekāda! Bet man vēl ir daudz ideju, un gribas pamēģināt to un šito, bet netieku līdz radošajam darbam. Plāni ir lielāki un nopietnāki, kas vairāk par zaķīšiem. Pagaidām par tiem nestāstīšu, lai vispirms piepildās.»

http://www.db.lv/uploads/ck/images/VLZ.jpg

2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tik paziņots šodien Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta», ko premjers Valdis Dombrovskis sacīja intervijā, runājot par žurnālista Lato Lapsas iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam saistībā ar Ministru prezidenta partijas biedra Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Šogad personalizētu ceļošanas koferu uzņēmums Raibum plāno divas reizes lielāku apgrozījumu nekā pērn,sasniedzot 40 tūkstošu eiro atzīmi

«Skaidrs, ka pēc nepilniem diviem darbības gadiem joprojām esam mazā uzņēmuma kategorijā, bet attīstāmies, un ir plāns turpināt kāpt pa šāda veida trepītēm,» saka Ritvars Straume, SIA Raibum valdes priekšsēdētājs.

Nākotnē iecerēts papildināt produktu klāstu, jo Ritvars apzinās, ka koferi ir vajadzīga lieta, bet tā nav prece, ko pēc brīža pirks atkārtoti. Tāpēc, lai interese turpinātos, jāpievieno vēl citi produkti. «Tuvākās nākotnes mērķis ir iekļūt Baltijas valstu e-komercijas milzu ķēdēs. Globāli arvien vairāk cilvēki izvēlas iegādāties kaut ko, sēžot mājās dīvānā, ievadot kartes datus un saņemot pasūtījumus mājās. Arī mūsu gadījumā lielākā daļa cilvēku pasūtījumu veic patstāvīgi. Ir arī tādi pircēji, kuri vēlas pirms pasūtīšanas koferi apskatīt, taču lielākā daļa pasūta attālināti,» viņš saka.

Huawei vidējās klases viedtelefons P Smart ierodas ar prāvu ekrānu kompaktā korpusā un par pievilcīgu cenu

Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei pūrā pēdējos gados sakrājusies paprāva kaudzīte labu viedtelefonu modeļu par visnotaļ saprātīgu cenu. Šā gada sākumā tiem pievienojās vēl viena ierīce, un ķīnieši jau tās nosaukumā iekodējuši vēstījumu, ka tālrunis paredzēts gudriem pircējiem, nodēvējot to par P Smart. Tā uzkrītošākie elementi ir laika garam atbilstoši garumā izstieptais ekrāns, kas iedabūts patiešām kompaktā korpusā, un duālā aizmugurējā kamera. Līdz ar to P Smart ir kā divi zaķi ar vienu šāvienu lietotājiem, kuri negrib nēsāt līdzi «flīzi», taču vienlaikus priecājas par plašu, spilgtu ekrānu.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Šā gada novembrī Rīgas sabiedriskajā transportā konstatēti 5603 bezbiļetnieki, no kuriem 1017 tikuši sodīti pēc jaunās sodu sistēmas, kas stājās spēkā 26. novembrī.

Kā Db.lv noskaidroja Rīgas Satiksmē, tad novembra pēdējā nedēļā, kad stājās spēkā jaunā sodu sistēma, sodu saņēma 1017 bezbiļetnieki. No tiem 797 «zaķi» izvēlējās sodu samaksāt uz vietas, bet 220 bezbiļetniekiem izrakstīts rēķins. No tiem bezbiļetniekiem, kuriem ticis izrakstīts rēķins, astoņi cilvēki sodus bija samaksājuši līdz decembra sākumam.

Novembrī sabiedriskajā transportā tikušas veiktas 26 786 pārbaudes. Visbiežāk tās veiktas autobusos (11 915). Trolejbusos veiktas 9 944 pārbaudes, bet tramvajos – 4 927 pārbaudes. Bezbiļetnieku apsēstākie bijuši trolejbusi, kur konstatēti 2 101 «zaķi». Autobusos konstatēti 2 085, bet tramvajos – 1 417 bezbiļetnieki.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Pār Pierīgā esošajām rindu mājām Vējziedi, kuru nosaukums var pārliecinoši pretendēt uz publiskajā telpā šogad visvairāk pieminēto citu jaunbūvju vidū, bez iespējamās korupcijas ēnu met vēl kāda. Dienas rīcībā esoši dokumenti atklāj smalku sistēmu, kā ekspremjera, topošā Eiropas Komisijas viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jomā Valda Dombrovska (Vienotība) sievai Ārijai Dombrovskai un viņa bijušās padomnieces vīra Induļa Bukana uzņēmums SIA Land Development optimizējis nodokļus.

Visa pamatā ir divi atsevišķi līgumi, viens - par jaunbūvi, otrs - zemi, uz ko balstoties pircējiem pārdod īpašumus. Tādējādi ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiek aplikta tikai ēka, bet zemesgabals - ne, jo būvatļauja izsniegta līdz 2009. gada nogalei un atbilstoši likumam tas nav uzskatāms par apbūves zemi. Turklāt pirms pārdošanas tā piederēja privātpersonām - uz pusēm Dombrovskai un Bukanam, kas savai SIA Land Development šo zemi iznomāja.

Lai piemērojamais PVN būtu mazāks, mājokļus uzņēmums pārdevis zem pašizmaksas - ar zaudējumiem vidēji 35 procentu apmērā, savukārt zemes gabalus - ar būtisku uzcenojumu. Tādējādi tika piesmieti nodokļu iekasētāji un valsts, tajā pašā laikā zaudējumus no ēkas darījumiem biznesmeņiem kompensējusi ar uzviju pārdotā zeme. Var sacīt, ka ar vienu šāvienu nošauti nevis divi zaķi, bet gan visi trīs - uzņēmumam, pateicoties aprakstītajai saimniekošanas shēmai, piedevām visam neveidojās ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā peļņa, līdz ar to nenācās maksāt arī šo 15 procentu lielo nodokli. Sniegt komentārus Ārija Dombrovska kategoriski atteicās un nometa telefona klausuli.

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Lotte Tisenkopfa ir dibinājusi un vada ekokosmētikas ražošanas uzņēmumu MADARA, kura produkcija tagad tiek eksportēta uz vairāk nekā 12 valstīm. Bet sākās viss ar ideju šaurā draugu logā.

Ideja par kosmētikas ražošanu no bioloģiskām, dabīgām izejvielām dzimusi no personīgās pieredzes. «Manai ādai bija alerģiska reakcija uz kādu no kosmētiskajiem līdzekļiem, ko tolaik lietoju. Sāku pētīt tā sastāvu un, ierakstot internetā vienu no šī līdzekļa sastāvdaļām, izlasīju, ka tam ir potenciāli kancerogēna iedarbība. Nolēmu, ka neko tādu vairs nelietošu,» atceras Lotte Tisenkopfa.

Tomēr Latvijas tirgū tolaik alternatīvus produktus atrast bijis grūti. «Runājot ar draudzenēm, sapratu, ka tā ir ne tikai mana problēma un daudzi no maniem paziņām gribētu lietot dabīgus kosmētikas produktus.» Jaunais uzņēmums esot izveidojies vienkārši — «mēs, dažas meitenes, sanācām kopā un izdomājām — kāpēc gan mēs pašas nevarētu ražot dabīgu kosmētiku no Latvijā atrodamiem augiem», stāsta Lotte.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo normatīvo aktu grozījumus, vienlaikus tiks noteikti ļoti īsi termiņi priekšlikumu iesniegšanai.

Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta projekts neatspoguļo tos solījumus, kuri tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Tas nekas jauns nav, jo realitāte ir cita. Mediķiem un pedagogiem nav paredzēts tik, cik iepriekš likumos bija rakstīts, bet papildu miljoni Saeimā pārstāvētajām partijām atradās.

Ar pašreizējo piedāvājumu koalīcijas reitingi tuvākajā nākotnē neuzlabosies, tomēr tā ir mazākā bēda. Mani vairāk uztrauc tas, ko šis projekts tā apstiprināšanas gadījumā nodarīs ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī tas, ka šis budžets, pretēji finanšu ministra u.c. amatpersonu postulētajam, palielinās nevienlīdzību starp tiem, kuriem vajadzētu būt galvenajam valsts rūpju objektam (bez vecāku gādības palikušie bērni, invalīdi, mazo pensiju saņēmēji u.c.), un tiem, kuriem par sevi vajadzētu rūpēties pašiem (personas ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem, kuras valstij «nezināmu» iemeslu dēļ legāli saņem mazu atalgojumu).

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu saistītais vācu aviācijas investors Hans Rudolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl) ir gatavs sākt sarunas ar Latvijas valdību par airBaltic kapitāldaļu iegādi

To jau vismaz desmit aviokompānijās investējušais vācu uzņēmējs Hans Rudolfs Vērls DB apstiprināja personīgi. Tomēr šī interese, iespējams, būtu jāvērtē piesardzīgi, jo šī uzņēmēja līdzšinējā darbības taktika nav raksturīga tipiskam investoram.

«Ar Gausa kungu esam ļoti cieši sadarbojušies aviokompānijas dba sanācijā un es labprāt ar viņu atkal iesaistītos kopīgā projektā. Pašlaik konkrētas sarunas par airBaltic iegādi vēl nav bijušas, bet ja Latvijas valdība pie mums vērstos, mēs labprāt būtu gatavi runāt par airBaltic kapitāldaļu iegādi,» DB sacīja H.R. Vērls, piebilstot, ka viņa uzņēmums INTRO pamatā nodarbojas ar aviokompāniju sanēšanu. «airBaltic gadījumā Gausa kungs jau veic sanāciju, tā ka mums beigās diezvai atliktu vairs daudz ko tur darīt!» piebilst H.R. Vērls. «Labā lieta airBaltic gadījumā ir lielā šīs aviokompānijas līdzība ar dba! Tā pati krāsa, tas pats koncepts, tas varētu man patikt!» jūsmo H.R. Vērls.