2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.

Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.

Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.

Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.

Ēdināšanas uzņēmums Lido ieviesis jauninājumu klientu apkalpošanā – turpmāk savākt traukus palīdzēs roboti ar integrētām mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Ar jauno tehnoloģiju palīdzību plānots atvieglot darbinieku ikdienu, paaugstināt veiktspēju, kā arī uzlabot klientu apkalpošanas rādītājus. Investīcijas projektā uzņēmums neatklāj.

Roboti ir vidēja izmēra ierīces ar iebūvētiem plauktiem paplātēm. Pateicoties autonomajai pārvietošanās funkcijai, navigācijas iestatījumiem un inteliģentajai spējai izvairīties no šķēršļiem, roboti pārvietojas pa zāli, aicinot novietot uz tā plauktiem paplātes ar netīrajiem traukiem. Iestatījumi ļauj atpazīt dažādas situācijas un darbības, un likt robotam reaģēt ar atbilstošu balss vadību, nodrošinot interaktīvu komunikāciju ar klientiem.

Iespējams, nākotnē veicamo darbību daudzums tiks paplašināts, jo ierīču funkcionalitāte ietver arī ēdiena piegādi, sveicināšanu, balss mijiedarbību un vairāku robotu sadarbību.

Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs StrongPoint kopā ar humanoīdu robotu piegādātāju pasaulē Halodi Robotics izstrādās pārtikas mazumtirdzniecības veikalu robotikas risinājumus.

Pirmo humanoīdu robota prototipu plānots izveidot līdz šī gada nogalei, savukārt no 2023. gada varētu jau sākt masveida ražošanu un pielietošanu veikalu ķēdēs. Partnerības vērtība ir aptuveni 800 000 eiro – pusi finanšu piešķirot pētniecībai un attīstībai, bet otru pusi – ieguldījumā Halodi Robotics.

Humanoīda jeb cilvēkveidīga robota izveide, kas plānota tieši mazumtirdzniecības sektoram, tiek īstenota pirmo reizi. Tā mērķis nav aizvietot cilvēkus, bet gan palīdzēt mazumtirdzniecībā strādājošajiem pārprofilēties un veicināt darbinieku piesaisti sarežģītākiem uzdevumiem, piemēram, procesu plānošanai vai komunikācijas uzdevumiem. Savukārt roboti veiktu ikdienišķākas darbības, kas rada mazāku pievienoto vērtību, bet ir neizbēgamas jebkurā tirdzniecības darbībā, piemēram, monotonas darbības preču izvietošanai, pārkārtošanai un sakārtošanai.

Eiropas tūres ietvaros Rīgā ar paraugdemonstrējumiem šodien, 12. septembrī, viesojās Igauņu start-up veiksmes stāsta Starship Technologies piegādes roboti. Izmēģinājumu laikā roboti jau ir nobraukuši vairāk nekā 6500 km 38 pilsētās un 12 valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Starship Technologies ir izveidojis pirmos komerciāli pieejamos autonomās piegādes robotus. Roboti ir veidoti tā, lai lokālā mērogā varētu piegādāt sūtījumus, pārtikas preces un ēdienu. Robota pašmasa ir 18 kg un tā piegādes nodalījumā iespējams pārvest līdz pat 10 kg smagu pārvedumu. Tā maksimālais braukšanas ātrums var sasniegt pat 16 km/h, bet šobrīd, izmēģinājuma periodā, tas tiek limitēts līdz 6 km/h. Robots galvenokārt pārvietojas pa ietvēm, bet var šķērsot ielas pa gājēju pārejām. Tas ir daļēji automatizēts – līdz pat 90% gadījumos robots pats veic savas funkcijas, neiesaistoties cilvēkam.

Starship Technologies roboti piegādes nozari padarīs daudz efektīvāku – gan izmaksu ziņā, gan daudz pieņemamāku patērētājiem un uzņēmumiem. Ilgtermiņā piegāde pēc pieprasījuma var mainīt patērētāju uzvedību. Tāpat varētu tikt ietekmēta preču atgriešanas nozare. Robotus iespējams izsaukt izmantojot mobilo aplikāciju, tādējādi nodrošinot piegādi jebkurā diennakts laikā.

Ķīnas nekustamo īpašumu gigants “Country Garden Holdings” atvēris pirmo restorānu, kurā klientus apkalpo tikai roboti.

Restorānā, kura nosaukums ir “Foodom”, klientus pie ieejas sagaida robots. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi aizved klientus līdz to galdiņa, iesaka dienas piedāvājumus un pieņem pasūtījumus. Ēdienu klientam piegādā ar speciāla konveijera palīdzību. Visu maltīti virtuvē arī gatavo īpaši roboti - kopumā virtuvē strādā 32 roboti.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt ir tā dibinātāja Yang Guoqiang dzimtās pilsētas Šundes tradicionālie ēdieni, kurus roboti gatavot iemācījušies no 10 labākajiem šīs pilsētas šefpavāriem, izmantojot datorprogrammu, kas precīzi definē, kāda ir temperatūra, sastāvdaļas un gatavošanas laiks.

Jaunā restorāna izveidē “Country Garden” investējis aptuveni 200 miljonus juaņu (29 miljonus ASV dolāru), un kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka pie viena restorāna neplāno apstāties, un tuvāko pāris gadu laikā Ķīnā plāno atvērt 1000 šāda veida restorānus, kur strādā roboti.

Roboti var palīdzēt un jau palīdz daudzās jomās, aizvieto mehānisku cilvēku darbu, kas ir gan ieguvums, gan zaudējums – ļaudīm nepieciešama pārapmācība, lai viņi tādēļ nepaliktu bez darba

Jauno realitāti var uztvert gan kā iespēju, gan kā draudus, taču daudzās jomās roboti var palīdzēt. «Ir daudz iemeslu, kāpēc mums jāuzskata, ka ar robotiem dzīve būs labāka. Piemēram, fabrikās roboti dara darbus, ko darīja cilvēki, – bīstamus, nepatīkamus un tos, ko var automatizēt. Ieguvumi ir nozīmīgi,» saka Roberto Viola (Roberto Viola), DG Connect ģenerāldirektors. Tos varētu izmantot arī veselības aprūpē – roboti varētu palīdzēt darīt noteiktus darbus, tādējādi ļaujot ārstam vairāk koncentrēties tieši uz pacientiem. Robotus var izmantot arī lauksaimniecībā, senioru aprūpē, būvniecībā utt. «Visur, kur cilvēkiem jāstaipa smagas lietas, var palīdzēt roboti,» saka Dirks Lefebers (Dirk Lefeber), Briseles Brīvās universitātes (Vrije Universiteit Brussel) mehāniskās inženierijas profesors un pētniecības grupas vadītājs. Eiropas Parlamenta deputāts Makss Andersons (Max Andersson) piebilst, ka robotika un mākslīgais intelekts paver plašas iespējas biznesam. Tehnoloģijas attīstās ātri, un vajadzīga vide, kas palīdz mazām kompānijām augt un konkurēt. «Jau tagad ir iespēja, ka varam runāt ar robotiem, bet ir vajadzīga pārliecība, ka viņi reaģēs mūsu interesēs – iztulkos un patiesi izpratīs jautājumu. Ir diskusija par to, kāda veida emocionālās attiecības ir starp robotiem un bērniem, veciem cilvēkiem, personām ar īpašām vajadzībām. Jāņem vērā arī ētiskās vadlīnijas,» teic Mihals Boni (Michał Boni), Eiropas Parlamenta deputāts.

Jau nākamo divu līdz piecu gadu laikā arvien vairāk cilvēku nonāks uz konflikta robežas ar mākslīgo intelektu

Tehnoloģiju attīstība, protams, ir labi. Tā ļauj cilvēcei paveikt agrāk neiedomājamus darbus, un līdz ar tehnoloģiju attīstību daudzas ekonomikas var saglabāt konkurētspēju vai pat gūt nozīmīgas priekšrocības. Tiesa gan, tehnoloģiju attīstībai būtu jāiet roku rokā arī ar daudzām citām lietām, piemēram, pielāgotu politiku un izglītību.

Jau rakstīts, ka, attīstoties tehnoloģijām, apdraudēti ir daudzi amati, kuros līdz šim bijusi nepieciešama cilvēka klātbūtne. Roboti, piemēram, ar algoritmu palīdzību sintezē nepieciešamās prezentācijas, piemēram, par kādu vērtspapīru, atņem tradicionālās darbavietas gan vērtspapīru tirgoņiem, gan finanšu analītiķiem, padomdevējiem un konsultantiem (roboti nu apdraud arī baltās apkaklītes). Turklāt pieejamā informācija liecina, ka jaunākie roboti spēj mācīties no savām kļūdām. Valdot šādam fonam, University of Oxford aplēses liecina, ka pēc 20 gadiem gandrīz 50% no pašreizējām darbavietām Rietumvalstīs tikšot robotizētas (Indijā tās savukārt būšot divas trešdaļas, bet Ķīnā – trīs ceturtdaļas). Būtībā roboti lielu daļu lietu spēj izdarīt ātrāk un lētāk. Tas nākotnē varētu attiekties arī uz medijiem, kur iemīļotās ziņas profesionāli veidos sevi pierādījušais mākslīgās inteliģences pārstāvis – robots XV-DD09.

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Investējot 300 tūkstošus eiro, putnu gaļas ražotājs – AS "Putnu fabrika Ķekava" – uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm, informē uzņēmums.

Jaunie roboti sekmēs produkcijas ražošanas efektivitāti un paaugstinās drošību. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko 3 gadu laikā.

Robotizēto sistēmu uzstādīšana tika pabeigta decembrī un patlaban tiek veikta pēdējā iekārtu testēšana. Paredzēts, ka kraušanas robots strādāt ar pilnu jaudu sāks jau februārī, savukārt svēršanas un iepakošanas sistēmas sāks darboties martā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, plānots uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.

"Modernu tehnoloģiju ieviešana pārtikas ražošanas nozarē ir neizbēgama, ja uzņēmumi Eiropas konkurences tirgū vēlas saglabāt efektivitāti un ilgtspējību. Mēs esam pirmais uzņēmums Baltijas valstīs, kas uzstādījis šāda veida robotus. Covid-19 vispasaules pandēmija mums visiem putnu gaļas tirgū radījusi sarežģītus apstākļus, taču, neskatoties uz to, spējām pabeigt šo nozīmīgo modernizācijas projektu. Pateicoties tam, vēl vairāk paaugstināsies mūsu ražošanas procesu drošība un efektivitāte, vienlaikus atrisināsim darbaspēka trūkuma problēmu," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Viens no tehnoloģiju progresa spēcīgākajiem virzītājiem turpina bažīties par robotikas attīstības un sociālās politikas nesabalansētību, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bijušais Microsoft šefs un kompānijas dibinātājs Bils Geitss ir starp lielākajiem vārdiem mākslīgā intelekta attīstības vēsturē, tomēr jau gadiem viņš ir arī starp redzamākajiem robotikas uzvaras gājiena kritizētājiem un skeptiķiem. Jaunāko diskusiju vētru tiešsaistē ir sacēlusi viņa intervija biznesa un ekonomikas ziņu un analītikas vietnei Quartz, kurā viņš izsaka piedāvājumu aplikt ar nodokli tos biznesus, kas izmanto robotus.

Robotu nodokļa priekšlikums pats par sevi nav jauns. Tādu ir apspēlējis ne viens vien, ieskaitot analītiskus rīcībpolitikas komentārus Financial Times. Pats B. Geitss ar antiutopiskiem «roboti mūs izputinās», «roboti mūs paverdzinās», «roboti... viss ir slikti» scenārijiem un komentāriem nāk klajā nu jau vairākus gadus. Ļaunākais būtu filmā Matrikss redzamais variants ar supergudriem robotiem, kas pārņem varu pār cilvēki. Labdabīgākais, kaut arī gana traģisks, ir scenārijs, ka problēma ir «vienkārši» darba tirgus pielāgošanās jaunajai situācijai jeb piemērotas prasmes un iemaņas. Šī problēma ir nebeidzama un dabiska vēstures sastāvdaļa, un nekad jau tā nav bijis, ka cilvēce tam nebūtu bijusi spējīga pielāgoties. B. Geitsa vērtējumā pašreizējam robotikas laikmetam gan ir ievērojama atšķirība – temps.

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Komerciāli izmantojams robots lauksaimniecībā vairs nav aiz kalniem, Latvijas speciālisti cer drīzumā izstrādāt tehnoloģiju, kādu pasaulē neviens vēl nav radījis, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA Terra Virtuala īstenojot projektu, kura mērķis līdz 2013. gada beigām izveidot jaunu robotu tehnoloģiju, kas ļaus būtiski palielināt darba ražīgumu lauksaimniecībā.

Projekta ietvaros jau iegūti divi patenti par robotizētas riteņu platformas tehniskajiem risinājumiem, kā arī izstrādāta programmatūra robotu izmantošanai siltumnīcās. Projekta kopējais finansējums - 343,7 tūkst. latu, no tiem Eiropas Savienības atbalsts – Ls 317,9 tūkst.

RTU sistēmu teorijas un projektēšanas katedras docents Agris Ņikitenko laikrakstam stāstījis, ka zinātnieku mērķis ir līdz 2013. gada beigām izstrādāt robotu tehnoloģiju darbam siltumnīcās, testēt un pilnveidot to. «Mēs pašlaik esam programmatūras pirmā prototipa radīšanas procesā, tostarp ir izstrādāta robotu vadība. Pie griestiem ir salikti marķieri, ir robots, ir kamera, kas spēj apstrādāt datus un koordinēt robotus. Mūsu infrastruktūra ir programmatūras kodu blāķis, nevis reāla siltumnīca,» piebildis inženieris.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmēju izveidotā kompānija Starship Technologies, kas piegādā pašgājēju piegādes robotus, sāk robotu izmēģinājumus partnerībā ar lielām loģistikas kompānijām Lielbritānijā, Vācijā un Šveicē.

No jūlija autonomos piegādes robotus izmēģina uz Lielbritānijas, Vācijas un Šveices ietvēm, īstenojot izmēģinājuma programmu, turklāt drīzumā par tādu programmu tiks paziņots arī ASV, informēja kompānijā.

Piegādes robotu izmēģinājumu veic lielākā pārtikas piegādes kompānija Eiropā Just Eat, Vācijas pasta sūtījumu piegādes kompānija Hermes, Vācijas mazumtirgotājs Metro Group un inovatīvais Londonas pārtikas piegādes jaunuzņēmums Pronto, paziņoja Starship Technologies.

«Veidojot partnerību ar lielākajām kompānijām, mēs sākam nākamo savas attīstības posmu. Lai gan pēdējo deviņu mēnešu laikā Starship roboti ir izmēģināti 12 valstīs, tagad mēs attīstām zināšanas un prasmes par reālu robotu veiktu piegāžu pakalpojumu,» norādīja Starship Technologies līdzdibinātājs un ģenerāldirektors Anti Heinla.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Jau šodien igauņu kompānijas Starship Technologies roboti veic piegādes Londonā, Tallinā, Hamburgā, Vašingtonā un citās pilsētās. Uzņēmuma dibinātāji ir bijušie Skype līdzdibinātāji Ahti Heinla un Janus Frīss

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Starship Technologies vadītājs un vienlaikus arī tehniskais vadītājs A. Heinla uzskata, ka ilgtermiņā roboti ir efektīvāki nekā cilvēki, turklāt laikā, kad tehnoloģijas kļūst arvien lētākas, piegādes personāla algas visu laiku pieaug. Vairāk par savu skatījumu uz robotikas attīstību nākotnē viņš stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Redzēju dažus video ar jūsu robotiem, un tie izskatās tiešām aizraujoši. Kur redzat šo robotu lielāko potenciālu nākotnē?

Nākotnē tos varētu izmantot jebkam, arī tagad mums rit pārrunas ar sūtījumu piegādes kompānijām, sākam dažus pilotprojektus. Piegādājam arī pārtiku un ziedus – nesen paziņojām par sadarbību ar amerikāņu ziedu piegādes kompāniju. Tas nozīmē, ka robots var tikt izmantots jebkāda veida vietējām neliela attāluma piegādēm.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

A/s Balticovo šķirotavā ieviests palešu robots – inovācija palešu pakošanas sistēmā, kas automatizēti sakārto transporta iepakojumu uz transporta paliktņiem.

Kā informē kompānija, divi ražotnē uzstādītie roboti vienas stunda laikā spēj nodrošināt 180 tūkstošu safasētu olu novietošanu uz transporta paliktņiem. Investīcijas robotizācijā sasniedz 150 tūkstošus eiro.

«Robota izmantošana pārtikas ražošanā, it īpaši – olu pakošanā – ir novitāte nozarē. Līdz šim pakošanas roboti pārtikas nozarē bija maz pieejami to dārdzības dēļ. Palešu roboti ir ieviesti uzņēmumā pašu spēkiem, rodot tehnoloģisku risinājumu uz vietas. Investīcijas šajā inovācijā ir 150 tūkstoši eiro. Ja mēs piesaistītu šo pakalpojumu no ārpuses, tas izmaksātu apmēram divas reizes dārgāk. Investīcijas šajā inovācijā atmaksāsies trīs gadu laikā. Mēs turpināsim jaunu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Ar Liepājas SEZ pārvaldes un ostas Kapteiņdienesta atbalstu 12. un 13. jūnijā veiksmīgi norisinājās Latvijas uzņēmuma "Aerones" darbi, lai testētu īpašu robotizētu ierīci, kas paredzēta vēja ģeneratoru sazemējuma kontrolei uz ūdens pirms došanās strādāt Ziemeļjūrā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka šis ir lielisks piemērs, ka vēja enerģijas nozare rada iespējas Latvijas zinātniekiem, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem attīstīt jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas gan vēja parku būvniecības laikā, gan to apkalpošanā.

“Aerones” ir jauns un strauji augošs uzņēmums, kas nodarbojas ar vēja turbīnu apkopi visā pasaulē, izmantojot robotus. Kā norāda uzņēmuma vadošais inženieris Egils Gēcis, gan tehnoloģija, gan programmatūra, gan paši roboti ir tapuši Latvijā, strādājot pašmāju inženieru komandai. Pieprasījums pēc saules un vēja parku apkopes pieaug, un tas ļauj strauji attīstīties uzņēmumam, pastāvīgi meklējot jaunus darbiniekus. “Aerones” darbojas 25 valstīs - 45 komandās, katrā no tām ir vairāki roboti.

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Algoritmu ieguldīšanas stratēģijas nebūt nav kāds peļņas garants – roboti konkurē ar robotiem, un ne visi šajā cīņā ir veiksmīgi

Mūsdienās popularitāti guvušas dažādas automātiskās ieguldīšanas stratēģijas, kas pie kādu vērtspapīru izvēlēšanās un tirgošanas nodarbina algoritmiskās programmas. Būtībā vērtspapīru tirdzniecība lielākā mērā tiek uzticēta robotiem, kas milzīgā ātrumā pērk vai pārdot attiecīgos finanšu instrumentus. Algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā, kas ir viena no galvenajām šāda procesa priekšrocībām.