«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne
Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?
Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.
Kāds caurmērā ir apgrozījums Baltijas biržās?
Kopumā Baltijā apgrozījums ir aptuveni viens miljons eiro dienā. Mēs gribam, lai šis apgrozījums būtu lielāks, bet, lai tas tā būtu, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, kā jau minēju iepriekš, ir tas, lai biržā ienāk lieli uzņēmumi. Jau vairāku gadu garumā Baltijā esam attīstījuši reģionālo tirgu. Iemesls tam ir, ka katra birža atsevišķi ir salīdzinoši neliela. Nelielas ir Baltijas valstu ekonomikas un līdz ar to arī birža. Mūsu filozofija ir tāda, ka, «saliekot» trīs biržas kopā, iegūstam lielāku tirgu, ko saucam par Baltijas tirgu. Lai Baltijas reģionālo tirgu padarītu pievilcīgāku, esam izveidojuši tādu infrastruktūru, lai jebkurš investors Lietuvā vai Igaunijā var iegādāties Latvijas akcijas un otrādi. Viņš vienkārši dodas pie kādas no bankām, kas ir biržas biedri. Un visi šie biržas biedri pamatā ir arī biedri kaimiņu biržās. Līdz ar to gan Latvijas investori var ļoti vienkārši iegādāties kaimiņvalstu uzņēmumu akcijas, gan kaimiņvalstu investori – mūsu uzņēmumu akcijas. Vēl ir virkne lietu, ko esam darījuši, lai Baltijas tirgu padarītu vienotu. Mums ir vienotas tirdzniecības komisijas maksas, vienota likviditātes nodrošinātāja programma. Visa informācija, ko uzņēmumi atklāj par savu darbību, ir vienotā sistēmā. Tad, kad uzņēmums atnāk uz biržu, tam ir regulāri jāinformē savi investori par to, kas notiek uzņēmumā. Jāiesniedz ceturkšņa pārskati, gada pārskati, jebkura cita būtiska informācija, kas var iespaidot akcijas cenu. Mums ir vienota Baltijas biržu mājaslapa, kur šī informācija ir pieejama gan vietējā, gan angļu valodā. Respektīvi, investori var vienkārši uzzināt ne tikai to, kā ir veicies vietējiem, bet arī kaimiņvalstu biržas uzņēmumiem. Kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, gan tirdzniecība, gan norēķini Baltijas biržā notiek eiro valūtā. Tā ir būtiska priekšrocība un palīdz investoriem uztvert Baltijas tirgu kā vienotu.
Vai Baltijas valstīs atšķiras uzņēmēju attieksme pret biržu? Kā šajā ziņā izskatāmies Eiropas un pasaules kontekstā?
Kopumā jāsaka, ka gan Baltijā, gan arī Eiropā uzņēmumi lielākoties izvēlas piesaistīt finansējumu no bankas. Eiropā tirgus kapitalizācija pret IKP pēc 2013. gada datiem ir 64,5%. Ja salīdzinām ar citām attīstītām ekonomikām, redzam, ka ASV šis rādītājs ir 138% pret IKP, bet Šveicē – 228%. Tas liecina, ka Eiropā uzņēmumi izvēlas finansēt savu darbību caur bankām. Tā ir problēma arī Latvijā. Tas ir iemesls, kāpēc pēdējā gada laikā parādījās jauna iniciatīva par kapitāla tirgus savienību. Arī Eiropa kopumā saprot, ka nav labi būt tikai atkarīgiem no banku finansējuma, ka ir nepieciešams diversificēt finansējuma bāzi. Jo tad, kad ir krīzes, banku finansējums nav pieejams. Tomēr iespējams, ka uzņēmuma akcionāri būtu gatavi iedot uzņēmumam kapitālu brīdī, kad bankas to nedara. Eiropas valstu vidū tirgus kapitalizācija pret IKP ļoti atšķiras. Luksemburgā tie ir 125% pret IKP, Lielbritānijā – 121%, Zviedrijā – 112%, bet Latvijā – tikai 4%, kas ir mazākais rādītājs Eiropā. Lietuvā tirgus kapitalizācija pret IKP ir 8%, bet Igaunijā – 10%. Tā arī faktiski ir atbilde uz jautājumu, kāda ir uzņēmēju interese par nākšanu uz biržu.
Visu interviju Kavē konservatīvisms un ēnu ekonomika lasiet 14. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/4
#2/4
#3/4
