«Patīk vai nē – pieaugot Latvijas labklājībai, pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlēsies dalīties ar mums šajā labklājībā,» intervijā Latvijas Radio pauda ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.
Tāpat patvēruma meklētāju skaita kāpumu Eiropā ietekmēs karš Sīrijā, kas Eiropai ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Afganistāna, kurā arī notiek nemieri. Iespējams, ka arī Latvijai Eiropas solidarizācijas vārdā vajadzēs uzņemt dažus bēgļus, uzskata I. Mežs, skaidrojot, ka Eiropā ir ierasts, ja kādā valstī ir pārāk daudz bēgļu, tad citas valstis uzņem daļu no tiem.
«Iedomājamies, ka 4000 baltkrievu bēgļu ir šķērsojuši Daugavpils un Krāslavas novadu robežu un klīst kaut kur pa Latgales viensētām. Tad Latvijai būs ļoti izdevīgi atcerēties par Eiropas solidaritāti, kas nosaka, ja kādai valstij uz tās valsts budžetu ir kritis pārmērīgs slogs kaut vai uz laiku viņus izmitināt, tad pārējām Eiropas valstīm ir jāpalīdz,» atgādina demogrāfs.
Situācija, kad valstī ir pārāk daudz patvēruma meklētāju attiecībā pret valsts budžeta iespējam, ir izveidojusies, piemēram, Maltā, norādīja demogrāfs.
Komentējot situāciju šajā jomā citviet Eiropā, I. Mežs norāda, ka patvēruma meklētājiem savā dzimtenē ir grūtāk atgriezties, ja viņi «otrajā valstī» bija saņēmuši pārāk lielu atbalstu. «Cilvēks ir pieradis saņemt pēc Latvijas apmēriem pieklājīgu algu, sēžot un gaidot savā istabiņā, kamēr atrisināsies viņa jautājums,» atzīst I. Mežs. Lielākā daļa patvēruma meklētāju gan atgriežas dzimtenē. Piemēram, Lībijas konflikts beidzās samērā ātri un 90% no viņiem atgriezās dzimtenē.