Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Starptautiskais audita un biznesa konsultāciju uzņēmums Deloitte izsludina pieteikšanos Latvijā vēl nebijušai studentu prakses programmai Learning & Earning.

Tās ietvaros kompānija aicina studentus no dažādām Latvijas augstskolām, kuri ir ieinteresēti karjeras veidošanā kādā no Deloitte darbības sfēram – auditā, uzņēmuma vadības, finanšu un nodokļu konsultācijās, kā arī grāmatvedībā, personāldaļā un administrācijā. Katram praktikantam būs iespēja pārmaiņus strādāt vairākos kompānijas departamentos, piedalīties apmācībās un smelties pieredzi no nozares profesionāļiem.

Deloitte studentu programmas Learning & Earning priekšrocība ir tā, ka studenti prakses laikā varēs nomainot vairākus amatus dažādos departamentos, kas tiem palīdzēs izprast personīgās intereses kompānijas darbības sfērās. Apvienot praktizēšanos Deloitte ar obligāto prakses laiku, ko nosaka augstskolā, studenti varēs pilnveidot savas zināšanas, piedalīties apmācību kursos, kādus kompānijā saņem pašreizējie Deloitte jaunie darbinieki, un visbeidzot – saņemt algu par praksi.

2007. /2008. finanšu gads bijis īpaši veiksmīgs auditorkompānijām – TOP 10 uzņēmumi apgrozījuši 26.5 milj. Ls, kas ir par 23.6 % vairāk nekā iepriekšējā periodā, un nopelnījuši gandrīz 2 milj. Ls.

Dienas bizness ir izveidojis lielāko auditorkompāniju TOP. Tradicionāli pirmās vietas ieņem «lielais četrinieks» – SIA Ernst & Young Baltic, Deloitte uzņēmumi, SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics. Viena miljona apgrozījuma robežu pārsniedz arī AS BDO Invest Rīga – pirmais no 100 % nacionālā kapitāla uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka auditorkompānijām ir iespējami trīs dažādi finanšu gadi, kas rada grūtības novērtēt uzņēmumu darbības rezultātus ekvivalentā laika periodā. Šis faktors kļūvis īpaši būtisks mainīgos ekonomiskos apstākļos, jo, piemēram, Ernst & Young Baltic, PricewaterhouseCoopers un MRI Revision (Baker Tilly Baltics), pārskata gads ir beidzies 2008. gada vidū, kad jau bija novērojams ekonomikas tempu izaugsmes samazinājums. Tomēr, neskatoties uz šo nobīdi laikā, auditorkompāniju TOP sniedz pietiekami objektīvu ieskatu nozarē. Tāpat auditorkompāniju TOP ir jāizšķir lielākie un starptautiskie uzņēmumi, kuri nodarbojas arī ar konsultāciju sniegšanu, un vietējā kapitāla mazie uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir revidentu pakalpojumi.

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Par "Preses Nama Kvartāla" biroju centra enkurnomnieku kļuvis viens no Latvijas vadošajiem auditoru, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem “Deloitte Latvia”.

“Deloitte Latvia” ofisa telpas tiks iekārtotas biznesa centrā 10. stāvā ar panorāmas skatu uz Daugavu un vecpilsētu. Pie biroja telpu funkcionālā plānojuma izstrādes tika piesaistīts vadošais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Ofisa telpas būs aprīkotas ar modernākajām viedajām tehnoloģijām, kas pēc augstākajiem biroja standartiem regulēs optimālu mikroklimatu visa gada garumā un nodrošinās gandrīz nulles enerģijas patēriņu. “Deloitte Latvia” darbiniekiem būs pieejams trīs līmeņu virszemes stāvlaukums un noliktavas telpas.

“Nomas līguma parakstīšana ar “Deloitte Latvia” ir nozīmīgs atskaites punkts projekta realizācijā. Esam priecīgi, ka savas jaunās biroja telpas mūsu projektā izvēlas uz atbildīgu un ilgtermiņa darbību orientēts uzņēmums, kurš novērtē, cik būtiski ir nodrošināt cilvēku labsajūtu mūsdienīgā darba vidē. Biroju ēka tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un gandrīz nulles enerģijas prasībām, atbilstot arī starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” standartiem, kas apliecina tās augsto kvalitāti, energoefektivitāti, ilgtspēju un nodrošinās komfortablu, veselībai draudzīgu vidi mūsu biroju nomniekiem,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstības direktore.

Deloitte partneru skaitam turpinot augt, Andris Liepiņš kļūst par septīto Deloitte partneri Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

A.Liepiņa pilnvaras oficiāli stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūnija, kad viņš uzņemsies Riska konsultāciju prakses vadību Baltijā.

A.Liepiņš pievienojās Deloitte 2016. gadā, ar plašu ārvalstu pieredzi finanšu tirgos un finanšu nozares regulatīvajos jautājumos, un 2019. gadā kļuva par finanšu nozares Riska konsultāciju prakses līderi Baltijā. Šo gadu laikā viņš ir attīstījis veiksmīgu konsultāciju biznesu un izveidojis šobrīd spēcīgāko finanšu pakalpojumu nozares komandu tirgū, kas sevi ir pierādījusi ne tikai vietējā Baltijas tirgū, bet arī globālā mērogā.

“Man ir patiess prieks par komandā paveikto tiktāl, taču ar nepacietību gaidu uzvaras un sasniegumus, kas mums vēl priekšā. Turpināsim sniegt pienesumu Baltijas finanšu nozares attīstībā un izaugsmē, reģiona mēroga stratēģisko projektu īstenošanā, kā arī ar godu nesīsim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdu Eiropā un pasaulē,” norāda Andris Liepiņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Colliers ir īstenojis lielāko investīciju darījumu Centrālās un Austrumeiropas reģionā 2009. gadā - Varšavā pārdota «Deloitte māja» par 117 miljoniem eiro, ziņo Colliers.

Ēku iegādājies fonds Deka Immobilien, Vācijā bāzēta starptautiska investīciju vadības firma.

Darījumā Colliers pārstāvēja ēkas īpašnieku Skanska, pasaules piekto lielāko būvkompāniju. Juridiskais konsultants – Clifford Chance. Colliers būs objekta apsaimniekotājs, savukārt Deloitte ir ēkas enkurnomnieks.

Skanska un Deka panāca vienošanos par pirkumu 2008. gada septembrī. Sākotnēji dēvēta par Atrium City, ēka tika pārdēvēta par «Deloitte māju» pēc tam, kad firma noslēdza vienošanos par 14.6 tūkstošu kvadrātmetru nomu kā ēkas enkurnomnieks.

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

55% gadījumu valsts atbalsta pieejamība nav būtiskākais faktors lēmumam par jaunu investīciju izveidi Centrālajā un Austrumeiropā (CAE).

Lielāko 200 Centrālās un Austrumeiropā strādājošo uzņēmumu vadītāji norāda, ka 55% gadījumos valsts atbalsta pieejamība neietekmē to lēmumus par jaunu investīciju izvietojumu, atklāj Deloitte pētījums (Deloitte Business Sentiment Index 2011) par CAE reģionā strādājošo lielāko uzņēmumu vadītāju attieksmi attiecībā uz biznesa īstenošanas aspektiem. Šis ir svarīgs rezultāts laikā, kad jāizvērtē vai šādam atbalstam jābūt vērstam uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vai arī konkrētiem tiešiem atbalsta pasākumiem, uzskata finanšu konsultāciju uzņēmums.

Vistiešāk valsts atbalsta pieejamības jautājumi Latvijā pēdējā laikā tiek skatīti kontekstā ar speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ), kuru darbības pamatā ir virkne nodokļu atlaižu uzņēmējiem, kas investē SEZ teritorijās, un valsts mērķis tādejādi ir stimulēt uzņēmējdarbības vides attīstību konkrētās valsts teritorijās.

Latvijas konkurētspēja pēdējā gada laikā strauji pasliktinājusies. Pasaules Ekonomikas foruma veidotais Globālās konkurētspējas ziņojums 2009-2010 liecina, ka Latvijas no 54. vietas pērn šogad nokritusies līdz 68. vietai.

Vēl 2008. gadā Latvija Globālās konkurētspējas ziņojumā bija par 21 vietu augstāk nekā Urugvaja, taču jau šogad esam nokritušies par 3 vietām zem Dienvidamerikas valsts.

2007. gada ziņojumā Latvija atradās saraksta 45. vietā, savukārt vēl pirms gada 36. vietā.

Savu konkurētspējīgākās valsts statusu ir zaudējusi ASV, nokrītoties uz 2. vietu. Pirmajā vietā šogad iekļuvusi Šveice, kas pērn bija otra konkurētspējīgākā valsts. Trešajā vietā atrodas Singapūra, paceļoties no 5. vietas pērn.

Arī Krievija šogad kļuvusi mazāk konkurētspējīga. Valsts no 51. vietas pērn nokritusies līdz 63. vietai.

Zelta cena biržā nokritusies līdz 745 dolāriem par Trojas unci. Tā ir zemākā zelta cena kopš 2007. gada septembra, liecina informācija Ņujorkas preču biržā.

Zelta cena nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējā gada laikāZelta cenas vēsturiskais rekords tika sasniegts šī gada februārī, kad zelta cena sasniedza 1002 dolārus par unci.

Biznesa laikraksts Dienas bizness 28. oktobrī raksta, ka, lai arī līdz šim zelts tika uzskatīts par tādu kā patvērumu dažādu nedienu un krīžu gadījumos un lielā mērā arī bija attaisnojis investoru cerības, tad šoreiz situācija ir pavisam savādāka, norāda arī Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Ceturtdien, 24. jūlijā Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte stipendiju programmas Student Awards ietvaros seši labāko darbu autori prezentēja savus darbus, ko novērtēja Deloitte speciālisti un piešķīra trīs labāko bakalaura un maģistra darbu autoriem finanšu, ekonomikas, uzņēmējdarbības un jurisprudences specialitātēs stipendijas par kopējo vērtību 3 000 LVL.

Maija Gutke, Jolanta Azaucka saņēma stipendiju 1500 LVL apmērā par bakalaura darbu Does Cross Listing on the Warsaw Stock Exchange Lead to Higher Company Valuations? Case Studies of 10 companies.

Aleksejs Jevstafjevs un Inga Zarecka saņēma 750 LVL lielu stipendiju par bakalaura darbu The Effect of Corporate Information Disclosure on the Value of Stock Returns of the Baltic Listed Companies: to Read or not to Read an Annual Report?

Aleksejs Krečetovs un Aleksandrs Popovičs saņēma 750 LVL lielu stipendiju par bakalaura darbu To What Extent Do Differences in Institutional and Legal Environments Explain Variations in IPO Underpricing? Evidence from CEE Countries.

Augstākās izglītības padome (AIP) vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorsabiedrību SIA Deloitte Latvia.

AIP uzsver, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot SIA Deloitte Latvia auditēt AIP projektu par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu, IZM valsts pārvaldes funkciju nodevusi privātpersonai. Tas esot pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.

Tāpat AIP jau iepriekš vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM piemēroto iepirkuma procedūru no SIA Deloitte Latvia. No IUB vēstules esot secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus, kā juridiskās konsultācijas, pārkāpta spēkā esošā iepirkumus reglamentējoša likumdošana.

Londonā notikusi Apvienošanās un pārņemšanas darījumu ziņu dienesta Mergermarket organizētā European M&A Awards (Eiropas apbalvojums uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu jomā) ceremonija, kur starptautiskā biznesa konsultāciju un revīzijas kompānija Deloitte apbalvota kā 2014. gada labākais finanšu konsultants Baltijas valstīs, informē Deloitte pārstāvji.

Ikgadējās apbalvošanas ceremonijas laikā, ko Mergermarket organizēja 9. gadu pēc kārtas, tika nosaukti labākie eksperti finanšu konsultāciju sniegšanā, grāmatvedībā, privātā kapitāla darījumos, kā arī darījumos banku pakalpojumu sfērā un juridisko konsultāciju jomā.

Deloitte Baltijas valstu biroji sniedza konsultāciju pakalpojumus Polijas apdrošināšanas grupai PZU, pārņemot vadošās apdrošināšanas kompānijas: Lietuvos Draudimas (Lietuvā), Balta (Latvijā) un Codan Forsikring (Igaunijā). Darījuma vērtība sasniedza 258 miljonus eiro, un tas bija lielākais M&A darījums, kāds jebkad bijis apdrošināšanas nozarē Baltijā.

Latvijā ir vislabvēlīgākā vide Private Equity (privāto investīciju) fondu ienākšanai, secināts DeloitteLatvija veiktajā pētījumā, kurā tika vērtēta Baltijas valstu piesaistes spēja attiecībā uz Private Equity (PE) investoriem. Latvija šajā vērtējumā ierindojas 1.vietā, lai gan virkne juridisko un nodokļu jautājumu samazina Latvijas pievilcību.

Deloitte ir veikusi Latvijas nodokļu un juridiskās vides analīzi attiecībā uz Private Equity investīcijām, lai noteiktu Latvijas kā investīciju vietas konkurētspēju. Privāto investīciju fondu ieguldījums parasti ietver akciju pirkšanu un parādu līdzekļu piesaisti, kas uzliek specifiskus un stingrus nosacījumus attiecībā uz procentu un dividenžu maksājumu grafiku un summām. Deloitte izveidotais Private Equity piesaistes spējas reitings balstās uz investoram uzlikto nodokļu slogu (60% no piešķirtā svara), spēju savlaicīgi apkalpot un garantēt banku aizdevumus (20%), likumdošanas skaidrību (10%) un citiem faktoriem. Latvija ieguva 1.vietu kā valsts ar labvēlīgu nodokļu un juridisko vidi ar kopējo punktu skaitu 7.96 skalā no 0 līdz 10.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.