Citas ziņas

Decembra otrajā nedēļā pie Saeimas piketēs ap 2000 pedagogu

LETA,19.11.2014

Jaunākais izdevums

Pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde nolēmusi īstenot pirmo no «piespiešanas mehānismiem», vienojoties par pedagogu piketu, kurš pie Saeimas ēkas notiks 11.decembra rītā.

Kā pastāstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, pikets paredzēts nākamā gada budžeta projekta pirmā lasījuma laikā. Pedagogi pie Saeimas nama pulcēsies pirms plkst.9. Piketā pedagogi turpinās uzstāt uz papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.

LIZDA paredz, ka uz piketu varētu ierasties aptuveni 2000 pedagogu no visiem Latvijas reģioniem.

Par nākamajiem soļiem LIZDA lems, balstoties uz piketa rezultātiem.

Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

«Acīmredzot veiksim intensīvu spiedienu uz valdību, jo situācija, kad tiek ignorētas lielas profesionālas grupas intereses, ir nepieļaujama,» sacīja Mikiško.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams.

Savukārt LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, iepriekš informēja arodbiedrībā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no IZM prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolām ar sliktiem kvalitātes rādītājiem valsts naudu pedagogu algām varētu nepiešķirt

LETA,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA,29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Atbalsta finansējuma pārdali pedagogu algu palielināšanai līdz 750 eiro šogad

LETA,16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Finansējums ir paredzēts šā gada četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim. 6 944 658 eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 824 eiro IZM radusi savā budžetā.

Tagad Finanšu ministrijai vēl jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par finansējuma pārdali. Ja tā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebildīs apropriācijas pārdalei, ministrija varēs to veikt.

Minimālā atalgojuma paaugstināšana attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības skolotājiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA,24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunās ar Finanšu ministriju izdevies vienoties par valdībā jau iepriekš atbalstīto ieceri - piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām 1,4 milj. eiro apmērā tām 88 pašvaldībām, kuras veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šis finansējums pašvaldībām tiks pārskaitīts neatkarīgi no tā, ka ir panākta vienošanās no 2018. gada 1. septembra paaugstināt zemāko pedagoga darba samaksu par likmi.

«IZM nepiedāvās iekļaut šo papildus piešķirto finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā, lai rastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai līdz 710 eiro par likmi, un 88 pašvaldības saņem tām piešķirto finansējumu,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas jauno modeli, kura mērķis bija uzlabot skolotāju atalgojumu, 26,35% pedagogu tas ir samazinājies, informē Rīgas dome.

Valsts ģimnāzijās 48% pedagogu ir samazinājies atalgojums. Reformas rezultātā algu samazinājumu izjutuši arī Rīgas speciālo skolu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu skolotāji. Algu samazinājums vidēji ir par 111 eiro, bet 14,8% pedagogu samazinājums pārsniedz 200 eiro, tā liecinot galvaspilsētas skolu sniegtie dati.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients 16,5:1 ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu. Rīgas valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai līdz gada beigām piešķirs 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.

Finansējums sadalīts atbilstoši pašvaldību un privāto izglītības iestāžu ievadītajai un apstiprinātajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā par skolēnu skaitu uz 1.septembri. Aprēķinātais finansējums ir par 5,49 miljoniem eiro lielāks nekā šī gada budžetā apstiprināts, jo pieaudzis skolēnu skaits, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Nepieciešamo papildu finansējumu nodrošinās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī, veicot atbilstošas finansējuma pārdales.

Piešķirto valsts mērķdotāciju sadalīs pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Piešķirtais finansējums nodrošina pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 1526 eiro par slodzi 40 stundas nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pedagogu atalgojuma palielināšanu ir jādomā arī tādēļ, lai viņi nebūtu nomākti, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Ja skolotāji ir nomākti, bērni arī tādi var būt,» šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā teica Straujuma.

Viņasprāt, nomāktību var mazināt, saņemot pienācīgu atalgojumu, tāpēc ir jādomā, kā to palielināt.

Vienlaikus premjerministre uzsvēra, ka ir vērojamas krasas atšķirības starp atalgojumu pedagogiem. Viņa nenoliedza, ka ir pedagogi, kuri saņem «pieklājīgu» atalgojumu.

Valdības vadītāja atgādināja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas tiek gaidīts piemērotākais modelis pedagogu atalgojuma aprēķināšanai, un tad ministrija saņems nepieciešamo naudu algu paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība nevienojas par papildu finansējumu, lai nesamazinātu valsts finansēto studiju vietu skaitu

LETA,25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā - nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu. Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs

LETA,05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātājiem. LIZDA aicināja likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika pildīšanu.

Arodbiedrības priekšlikums apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vanaga atzinīgi novērtēja, ka politikas veidotāji konceptuāli piekrituši piedāvātajam.

Vēl nepieciešams aprēķināt fiskālo ietekmi un vienoties par to, kurš likums būtu jālabo.

LIZDA sagaida, ka vienošanās tiks fiksēta arī juridiski - likumprojektā par nākamā gada budžetu vai valdības lēmumā -, lai izvairītos no pārpratumiem.

Pedagogu algu pieaugumam nākamgad novirzīs 30 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka no 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skolas gada slodzes izlīdzināšana veicinās izglītības kvalitāti

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe,19.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA,09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Minimālā mēneša darba algas likme pedagoģiskajiem darbiniekiem Rīgā būs 680 eiro

Lelde Petrāne,25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25. augustā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja grozījumus Rīgas domes lēmumā Par darba samaksu Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Tajos atbilstoši pašvaldības kompetencei, reglamentēta ne tikai minimālā, bet arī maksimālā pedagogu darba alga.

Grozījumi paredz, ka minimālā likme būs 680 eiro, bet maksimālā, atkarībā no amata, no 800 eiro līdz 1100 eiro. Līdz šim algas bija robežās no 405 līdz 700 vai 800 eiro.

Izglītības iestāžu vadībai algas būs lielākas. Piemēram, skolu direktoriem no 900 līdz 1800 eiro, pirmsskolu vadītājiem no 900 līdz 1600 eiro, direktoru (vadītāju) vietniekiem izglītības jomā un struktūrvienību vadītājiem no 750 līdz 1400 eiro, metodiķiem no 750 līdz 1200 eiro.

Tā kā 2016. gada 5. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 Pedagogu darba samaksas noteikumi, kuros mainīta līdzšinējā pedagogu darba slodze un minimālā alga par slodzi, tad sagatavots dokuments, kurš, ievērojot vienlīdzības principu, reglamentē pedagogu darba samaksas principus Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā izmaiņas valsts normatīvajos dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana. Kas patiesībā notiek?

Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre,10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā pedagogu alga pārsniegs 1000 eiro, intervijā Latvijas Radio šorīt teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Tas tiks panākts, pateicoties papildus finansējumam un skolu tīkla sakārtošanai, skaidroja ministrs. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevar slēgt nevienu skolu, jo tas ir pašvaldību jautājums. Šadurskis norādīja, ka pašlaik pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par 11 skolām.

Attiecībā uz jauno pedagogu algu finansēšanas modeli, viņš neplānojot, ka pašvaldības pieņems lēmumus līdz šī gada septembrim. Tas esot nākamo gadu jautājums, turklāt jāņem vērā, ka 2017.gadā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, tādēļ maz ticams, ka pašvaldības pieņems lēmumus par skolu tīkla optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra - 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Esam vienojušies, ka rīt valdības sēdē tiks pieņemts lēmums par augstskolu pedagogu algu paaugstinājumu no šī gada septembra," teica politiķis. Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns papildināja, ka ir rasti līdzekļi pedagogu algu celšanai gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām.

Partijas "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs gan piebilda, ka pagaidām līdzekļi rasti vien šim gadam. Bordāns norādīja, ka ir panākta vienošanās par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem pedagogu algām arī turpmākajos gados, šo jautājumu izskatot budžeta izskatīšanas procesā. Kariņš gan akcentēja, ka par 2021.gada budžetu vēl nav pieņemti nekādi lēmumi un rīt, 18.augustā, valdība lems par finansējumu šim gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru