Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Opozīcija mainījusi nostāju par Saeimas atlaišanu un vairs to neprasa, bet Tautas partijas paziņojumu uzskata par nenopietnu un nekonsekventu.

Opozīcija: Saeimu atlaist šobrīd nevajagOpozīcija: Saeimu atlaist šobrīd nevajag«Tautas partija vienkārši bēg no atbildības. Tās īstais plāns ir panākt, lai Saeima tiktu vēlēta vienā laikā ar pašvaldību un varētu vēl kaut kā tautu apmuļķot un iekļūt arī Saeimā. Tik haotiski paziņojumi, kādi pēdējās nedēļas laikā ir izskanējuši no Tautas partijas, liecina par nenopietnību. Vēl vakar viņi bija konsekventi pretinieki Saeimas atlaišanai, bet tagad paši rosina,» tādu viedokli pauda Sabiedrība Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima šodien izpildījusi pēdējo no Valsts prezidenta uzdevumiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu.

No pieņemtajiem likuma grozījumiem izriet, ka referendumu par Saeimas atlaišanu varēs rosināt 1/10 no vēlētāju skaita. Nobalsojot referendumā vismaz 2/3 par Saeimas atlaišanu, parlaments skaitās atlaists. Taču vēlētāji nevarēs atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus. Saeimu nevarēs atlaist gada laikā pēc tās ievēlēšanas un vienu gadu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, kā arī 6 mēnešu laikā pirms un pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.

Jaunu referendumu par Saeimas atlaišanu nevarēs rosināt ātrāk kā vismaz 6 mēnešus pēc pēdējā šāda referenduma. Ja pēc referenduma Saeima tiek atlaista, tā saglabā savas pilnvaras līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai, kam jānotiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šajā laikā Saeimu uz sēdēm var sasaukt Valsts prezidents, nosakot sēdes darba kārtību.

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Premjera Ivara Godmaņa pārstāvētā partija LPP/LC otrajā sarunu raundā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru par politisko situāciju valstī varētu prezidentu nekavējoties atlaist Saeimu un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Šādu paziņojumu LNT Ziņu dienesta veidotajā diskusijā "Vai atlaist Saeimu?" 18. janvārī izteica LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainars Šlesers. Viņš norādīja, ka viņš nolēmis aicināt šādu lēmumu pieņemt savas partijas valdi un frakciju. A.Šlesers uzskata, ka Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanu rīkošana nekavējoties ir vienīgā iespēja izkļūt no krīzes, ziņo TVNET.

Ja premjera partija pieņems A. Šlesera aicinājumu, tās viedoklis saskanēs ar Tautas partijas lēmumu - aicināt prezidentu atlaist Saeimu nekavējoties. Iepriekš LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš bija norādījis, ka neatbalsta Tautas partijas iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties haosu vairāku mēnešu garumā.

Tautas partijas (TP) aicinājums Valsts prezidentam Valdim Zatleram nekavējoties atlaist Saeimu, jāatzīst, bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.

Negaidīts šāds pavērsiens ir vismaz divu būtisku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ilgu laiku TP līderi nebūt nebija pozitīvi noskaņoti pret Saeimas ārkārtas vēlēšanām, un tagad faktiski ir teju vienas nakts laikā apgriezuši kažoku uz otru pusi. Bet, ja jau reiz šāds paziņojums ir izskanējis, tad oranžie beidzot varētu pierādīt, ka tā ir rīcības partija un nolikt savus Saeimas deputātu mandātus. Otrkārt, līdz galam nav skaidrs, kādu labumu TP gūtu no Saeimas atlaišanas. Maz ticams (faktiski nemaz nav ticams), ka TP līderi pēkšņi būtu sākuši aizdomāties kaut ko par tautas vēlmēm, sabiedrības un valsts interesēm. Tas vienkārši nav iespējams.

Lai arī Valsts prezidenta uzticētie uzdevumi Saeimai un valdībai izpildīti nepilnīgi, Valdis Zatlers tomēr izvēlējies Saeimu neatlaist.

«Es saprotu, ka daudzi vēlas Saeimu sodīt, to atlaižot. Taču jaunizveidotai valdībai ir nepieciešams stabils parlamenta atbalsts, nevis uz koferiem sēdoša Saeima,» to Valdis Zatlers teica savā 31. marta vakara uzrunā tautai. Viņš apliecināja, ka no Saeimas partijām esot saņēmis solījumu, ka Satversmes grozījumi V. Zatlera iesniegtajā redakcijā galīgajā lasījumā tiks pieņemti šī gada 8. aprīlī. Šis solījums, kā arī pārējie jau veiktie uzdevumu V. Zatleru mudinājuši izšķirties par Saeimas neatlaišanu. «Ja to prasīs situācija, es arī tagad esmu gatavs atlaist Saeimu, bet es nekad šo soli neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai. Saeimas atlaišana nav pašmērķis. Par to, vai mans šodienas lēmums ir bijis pareizs, lai spriež vēsture,» tā V. Zatlers.

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā paziņoja par ierosinājumu atlaist 10. Saeimu.

Uzrunā Latvijas iedzīvotājiem prezidents pauda sašutumu par Saiemas darbu saistībā ar ceturtdienas balsojumu, kurā Saeima nedeva piekrišanu kratīšanas veikšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, tādējādi, pēc V. Zatlera domām, turpinot pieļaut oligarhu patvaļu.

«Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums ir kā sirēna, kas brīdina par konfliktu starp divām varām. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos pret tiesu varu,» savā runā teica Valsts prezidents.

10. Saeimas galvenais uzdevums bija atmest netikumus, kas bija par pamatu uzticības plaisai starp sabiedrību un iepriekšējo Saeimu, sacīja Zatlers piebilstot, ka «šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Rodas jautājums - kā vārdā? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu, lai ļautu apzagt savu valsti?»

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.

Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Nepilnu pusgadu pēc vēlēšanām iedzīvotāji 10.Saeimas darbu vērtē kritiskāk nekā savulaik vērtēja 8. un 9.Saeimu.

Tikai 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neilgi pirms Saeimas atlaišanas ierosināšanas uzskatīja, ka tā darbojas labāk nekā 9.Saeima, tai skaitā vien 2% pilnībā piekrita šādam viedoklim, liecina pētījuma centra SKDS maijā veiktās aptaujas dati.

Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto jeb 52% pauda pretēju viedokli, tai skaitā 28% iedzīvotāju atzina, ka apgalvojumam, ka 10.Saeima darbojas labāk nekā iepriekšējā, pilnībā nepiekrīt.

Analizējot aptauju datus periodā kopš 1999.gada, SKDS secinājis, ka iedzīvotāji visās veiktajās aptaujās biežāk nav piekrituši, ka tā brīža Saeima strādā labāk par iepriekšējo.

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Valdības pieņemts un gatavs sūtīšanai izķidāšanai uz Saeimu ir nākamā gada valsts budžets. Tas, cik veiksmīgas ir dažādas tajā iekļautās normas, un kādu efektu tās dos tautsaimniecībai, protams, ir diskutabls jautājums. Tomēr līdz vakardienai šķita, ka vismaz ir skaidri spēles noteikumi, atbilstoši kuriem bieznesam 2010. gadā būs jāstrādā.

Diemžēl vakar jau pēc budžeta apstiprināšanas Ministru kabinetā noskaidrojās, ka pagaidām gan minētā skaidrības sajūta ir bijusi vien ilūzijas līmenī. Proti, šo budžeta projektu nesūtīs uz Saeimu tik ilgi, kamēr tas netiks saskaņots ar starptautiskajiem naudas aizdevējiem.

Protams, interesanti ir tas, ka neatkarīgas valsts budžets ar kaut ko ir jāsaskaņo, taču acīmredzot pēdējais laiks ir saprast, ka Latvija bez «svētības no augšas» kārtējo reizi pat soli paspert nedrīkst. Taču, ja jau reiz šāda situācija ir izveidojusies, nav skaidrs, kāpēc vispirms netika veikts šis budžeta saskaņošanas process, un tikai pēc tam apstiprināšana valdībā. Ar šādu rīcību valdība ļauj domāt, ka tiek izspēlēts līdzīgs scenārijs tam, kāds jau bija gan kontekstā ar budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu, gan arī mājokļa nodokļa ieviešanu. Respektīvi, vispirms vietējie politiķi sabiedrības priekšā veica kūsājoša darba imitāciju, ļaujot noticēt, ka budžetu varētu nesamazināt tik lielā mērā, bet mājokļa nodokli — neieviest vispār. Savukārt mirkli vēlāk tiek paziņots, ka tomēr būs jāsper gan viens, gan otrs solis, jo to prasa starptautiskie aizdevēji.

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Tieslietu padome lūdz Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu par trīs tiesnešiem, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Jau pērn novembrī Tieslietu padome bija aicinājusi Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu, nosakot, ka apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 21, taču Saeima šo lēmumu neakceptēja. Savukārt šīgada 9.februāra Tieslietu padomes lūgumu Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināt par 1 tiesnesi, attiecīgi samazinot Administratīvās rajona tiesas tiesnešu skaitu, Saeima atbalstīja.

Līdz ar to šobrīd kopējais apgabaltiesas tiesnešu skaits ir 137, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22.

Ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas darba slodzi, Tieslietu padome atkārtoti aicina Saeimu palielināt apgabaltiesas tiesnešu skaitu par trīs amatvietām.

Sestdienas vakarā pie Rīgas pils pulcējas vairāki simti cilvēku, lai paustu atbalstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš sestdienas vakarā ierosināja atlaist 10.Saeimu, novēroja Db.lv.

Atgriežoties no televīzijas pēc vēsturiskā paziņojuma par ierosinājumu atlaist Saeimu, viņš klātesošajiem pateicās par atbalstu: «Visiem liels paldies par sapratni un atbalstu. Tas man vēl būs nepieciešams un vajadzīgs cīņā par godīgu valsti.»

Cilvēkiem rokās ir valsts karogi un viņi dzied himnu un patriotiskas dziesmas.

Jau vēstīs, ka lai paustu atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumam atlaist Saeimu, internetā izplatīts aicinājums pulcēties pie Rīgas pils.

Aicinājums tika izplatīts neilgi pēc V. Zatlera uzrunas tautai.

Šķiet pirmie aicinājumu izplatīja sabiedriskā organizācija Delna, savā tvitera kontā aicinot «Pulcejamies pie Prezidenta pils, lai atbalstitu godigu, atklatu un atbildigu politiku. Tagad!» Aculiecinieku ziņojumi liecina, ka cilveki tiešām pamazām pulcējoties pie Rīgas pils.