DB Viedoklis

DB viedoklis: Šveices faux pas globalizētās Eiropas priekšā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Šveiciešu ksenofobija var radīt ne tikai ekonomiskas sekas, imigrācijas referenduma balsojums var stiprināt nacionālos uzskatus arī citās Eiropas valstīs.

Ar šveiciešu imigrācijas referenduma balsojumu, kas paredz imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, nākamo trīs gadu laikā vispirms būs jātiek galā Šveices valdībai. Taču, plašāk ņemot, šis referenduma iznākums ir vērā ņemams signāls visai Eiropai, kur dominē Eiropas Savienības brīvas preču un cilvēku pārvietošanās idejas globalizācijas garā.

Runājot par pašu Šveici – šī valsts dzīvo no imigrantiem. Tās iedzīvotāju skaits kopš 1970. gada ir dubultojies tieši pateicoties imigrācijai. Tas nozīmē drošas pensijas un ekonomisko izaugsmi, jo pusi no valsts iekšzemes kopprodukta rada tieši tur dzīvojošie ārzemnieki. Šveicei pašai arī nepietiek vietējo darbaroku, lai nodrošinātu valsts veiksmīgu attīstību. Tas nozīmē to, ja Šveice akceptētu to 50,34% referenduma dalībnieku gribu, kas prasīja ārzemnieku kvotu atjaunošanu, tā pati iešautu sev kājā. Nemaz nerunājot par to, ka tā Šveice izpelnītos arī citu valstu ekonomiskās sankcijas. Viens piemērs tam jau ir – elektrības pārrobežu tirdzniecības ieceres ar ES pašlaik ir iesaldētas, kas bija Eiropas Komisijas reakcija uz Šveices referenduma balsojumu. Arī Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers jau rādījis bargu vaigu un bildis, ka Šveice attiecībā uz ES nevarēšot nodarboties ar «rozīņu izlasīšanu no pīrāga», turpinot izmantot Eiropas vienotās sistēmas patīkamās lietas un izvairoties no mazāk patīkamajām, ar ko saprotams ieceļotāju pieaugums no ES valstīm ar zemāku labklājības līmeni. Taču ne tikai. Šveiciešiem neesot arī vēlēšanās palielināt Šveicē dzīvojošo vāciešu skaitu, kuru daudzums sasniedzis jau 92 tūkstošus, tāpat arī vairāk itāļu šveiciešiem nevajagot, kas iecienījuši šīs valsts dienvidus. Atceļot ārzemnieku kvotas, šveicieši bija rēķinājušies ar 8000 ārzemniekiem gadā, bet realitātē šīm pieticīgajām aplēsēm nācies pievienot vēl vienu nulli. Tādi argumenti kā iebraucēju radītais lēto dzīvokļu un darba vietu trūkums noskaņojuši šveiciešus arvien negatīvāk pret ārzemniekiem. Interesanti, ka visnegatīvākie pret ārzemniekiem bijuši tieši to Šveices kantonu iedzīvotāji, kur imigrantu ir vismazāk, bet Cīrihes, Ženēvas un Bāzeles iedzīvotāji, kur ārzemnieki koncentrējas visvairāk, balsojuši pret ierobežojumu atjaunošanu. Šis Šveices referenduma iznākums īpaši nozīmīgs arī ar to, ka var stiprināt citu Eiropas valstu nacionāli noskaņoto spēku pozīcijas, turklāt tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jāsaka, ka nacionālās idejas vairākās Eiropas valstīs ir gana spēcīgas jau tagad – tās atbalsta, piemēram, ap 25% franču un 22% itāļu. Arī Lielbritānijā arvien vairāk iesakņojas vēlmes samazināt tur iebraucošo aziātu skaitu.

Par iespējamu «mēru pieņemšanu» pret Šveici izteicies Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Tam varētu sekot arī starptautisko organizāciju reakcija – vairāk nekā 100 no tām par savu bāzes vietu izvēlējušās tieši Ženēvu. Tāpat šāda šveiciešu nostāja varētu ietekmēt tūrismu, jo cilvēki varētu uzskatīt: kāpēc mums jābrauc atpūsties uz ārzemniekiem nedraudzīgu valsti, kas turklāt nebūt nav lēta. Nenoliedzams arī fakts, ka Šveice nevar atļauties atteikšanos no tik svarīga noieta tirgus kā Eiropas Savienība. Piemēram, tikai viena Vācijas federālā zeme Bādene-Virtemberga ar saviem 10 miljoniem iedzīvotāju iepērk no Šveices vairāk preču nekā visas ASV kopā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, tiek lēsts, ka Šveices valdība, visticamāk, radīs kompromisu un izdomās kaut kādas normas, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva». Taču kopumā globalizētajā pasaulē Šveices balsojums radījis gana daudz nopietnu pārdomu, arī par to, cik veiksmīgi vispār strādā referendumu demokrātija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VK: Daugavpils siltumtīkli, pārkāpjot iepirkuma regulējumu, rada šaubas par siltumenerģijas tarifa stabilitāti ilgtermiņā

Žanete Hāka,22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šveices faux pas globalizētās Eiropas priekšā

Līva Melbārzde DB galvenā redaktora vietniece,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveiciešu ksenofobija var radīt ne tikai ekonomiskas sekas, imigrācijas referenduma balsojums var stiprināt nacionālos uzskatus arī citās Eiropas valstīs.

Visu viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu un trikotāžas salona pas de marque izveidē investēti 20 000 eiro, atklāj salona īpašniece Olga Muhina.

Salona izveidē ieguldīti gan Muhinas, gan piesaistīti līdzekļi, ko plānots atpelnīt iespējami īsā laikā, norāda pas de marque īpašniece.

Salonā ir tirdzniecības zāle, divas pielaikošanas kabīnes un neliela noliktava. Kopējā salona platība ir 35 kvadrātmetri.

Jaunais salons atklāts 12.jūlijā, tas atrodas Rīgā, Emiļa Melngaiļa ielā 2a. Salonā pārstāvētas pas de marque meistaru kolekcijas, kas prezentē dizaineres, zīmola dibinātājas un radošās direktores Muhinas idejas.

Zīmols pas de marque piedāvā pēc Muhinas dizaina tapušus juvelierizstrādājumus un ekskluzīvus trikotāžas izstrādājumus.

Salonu pārvaldīs uzņēmums SIA PDM Atelier, kas pērn apgrozīja 7337 eiro un cieta zaudējumus 3398 eiro apmērā. SIA PDM Atelier dibināta 2014.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. PDM Atelier vienīgā īpašniece ir Muhina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK ar īpaši izstrādātu rīcības plānu gatavojas cīnīties pret krāpšanu PVN jomā

LETA,07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.

Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.

Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne,25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank: FKTK lēmums par soda naudas piemērošanu neietekmēs bankas darbību

Žanete Hāka,21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank akcionāre Ukrainas banka PAS KB PrivatBank ļoti nopietni uztver - Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārbaudes rezultātus.

Patlaban pieprasīti no ASPrivatBank visi ar izmeklēšanu saistītie dokumenti un, sadarbībā ar neatkarīgajiem revidentiem un juridiskajiem konsultantiem, tiek veikta minēto materiālu pārbaude. Pirms šīs pārbaudes beigām būtu pāragri sniegt komentārus par to, vai iepriekš minētie darījumi tiešām veikti, pārkāpjot attiecīgo likumdošanu, un vai piemērotās sankcijas atbilst iespējamajam pārkāpumam. Tāpat, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, AS PrivatBank ir iespēja FKTK lēmumu pārsūdzēt Latvijas tiesā - saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, skaidro banka.

FKTK gada sākumā veica PAS KBPrivatBank(Ukraina) Latvijas meitas uzņēmuma AS PrivatBank darbības pārbaudi. Pēc šīs pārbaudes, 2015. gada novembrī FKTK atkārtoti vērsās pie Latvijas meitas uzņēmuma, sakarā ar noteiktiem darījumiem, kas veikti kādam Moldovas pilsonim piederošu korporatīvo klientu uzdevumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru

Db.lv,11.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām

Jau ilgāku laiku tiek runāts un pakāpeniski ieviests aprites ekonomikas modelis, kas palīdzētu nodrošināt valstu ilgtspējīgu izaugsmi. Turklāt daudzi dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc tiek meklēts veids, kā tos izmantot ilgākā laika posmā, kā piešķirt nākamo iespēju «dzīvot».

Domājot uz priekšu, cilvēki sāk saprast, ka vairs nevar pielietot modeli: paņemt, uztaisīt, izmest, norāda Eiropas Savienības komisija, kura 2015. gada nogalē nāca klajā ar priekšlikumiem, kā veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Tie ietver detalizētu rīcības plānu un grozījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas direktīvām, ko dēvē arī par Aprites ekonomikas pakotni. Pāreja uz šo modeli attiecas uz visu procesu, sākot no ražošanas līdz patēriņam, produktu labošanai un pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un izejvielu atkārtotai izmantošanai, kuras izmanto tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nopelnīt simtgadi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieļauju, ka, tieši tāpat kā nodokļu reformas, arī valsts simtgades piesaukšana daudziem, atvainojos, ir līdz kaklam. Tomēr ne no viena, ne otra nekur neizbēgsi, jo, rau, vēsturiskajā simtgades gadā jau dzīvojam kopš nupat aizvadītās valsts 99. jubilejas, un arī reforma ar pavadošo normatīvo izmaiņu svītu no 1. janvāra sāks savas vizītes pie katra darba devēja un ņēmēja. Iespējams, dažos gadījumos augstā viešņa nāks pieklājības vizītēs vai pat ar Jaunā gada dāvanām, bet citiem jāpiesargās, ka šī neparāda bargu vaigu vai pat neuzrīda jaunizceptās kārtības sargus no Valsts ieņēmumu dienesta.

Daudz būtiskāks par datumiem un normatīviem ir cits rādītājs – cilvēku apmierinātība ar dzīvi Latvijā. Ierasts uzskatīt, ka mūsu valstī «viss ir slikti», ka «atkal esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā». Piedodiet, bet es neticu aptaujām. Toties es ticu cilvēkiem, kurus satieku vaigā, apmeklējot uzņēmējus Latvijas reģionos. Aizvadītajā gadā man bija iespēja veidot DB reģioniem veltīto pielikumu Biznesa Plāns, kopā ar fotogrāfu Matīsu Markovski apbraukājot Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Nākamā gada sākumā dosimies inovatīvu uzņēmumu un interesantu iniciatīvu ekspedīcijā uz Zemgali.

Pretēji tam, kā bieži izskatās no Rīgas, reģionos dzīvo un strādā cita veida cilvēki, nekā mēs esam uzzīmējuši galvaspilsētā. Tur cilvēki ir ne tikai dedzīgi aizrāvušies ar spožām idejām, bet arī savu ikdienu būvē mazāk stresainu, atrodot laiku, piemēram, lai burātu Rāznas ezerā. Runājot ar cilvēkiem reģionos, bieži, un tas nepārstāj pozitīvi pārsteigt, viņi atzīst, ka ir apmierināti ar valsti, nodarbošanos un dzīvi kopumā. Paralēli projektiem biznesā viņi dibina alternatīvas izglītības iestādes kā Preiļos vai atjauno vecās koka mājas kā Aizputē, vai sargā vecos mežus kā Piebalgā. Manuprāt, Latvijas simtgade ir viņu nopelns. Katrs līdz šim iznākušais Biznesa Plāna numurs to apliecina, jo stāsti, kas nāk no novadu cilvēkiem, ir reālā Latvija, un šī Latvija ir neticami lieliska. Es tādā Latvijā gribu dzīvot. Tas ir tā vērts – pateicoties cilvēkiem, kuriem ir savas vietas apziņa, pat ja viņi vienlaikus izbauda to, ka reizē var tikpat veiksmīgi būt arī pilntiesīgi globalizētās pasaules brīvpilsoņi. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, tas ir fakts, kas jāpieņem un kas nes līdzi dažādus izaicinājumus arī biznesa vidē, taču savās vietās vārdos un darbos palikušo kapitāls ir ar augstu provi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Klusais okeāns atbrīvo rokas

Didzis Meļķis,07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jādomā, ka pēc panāktā Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līguma Vašingtona pamatīgāk pievērsīsies Eiropai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit gadus ilgušais process par Āzijas–Klusā okeāna valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi ir noslēdzies. Panāktais Klusā okeāna reģiona sadarbības līgums (angliskais saīsinājums – TPP) apvieno 12 reģiona valstis, ieskaitot ASV, Kanādu un Meksiku, Čīli Klusā okeāna Amerikas pusē un Japānu un Vjetnamu – Āzijā u.c. Tirdzniecības savienības ietvaros, kuru dalībnieces veido vairāk nekā trešo daļu no pasaules ekonomikas apjoma, tiks atcelti muitas nodokļi, radīta vienota kārtība intelektuālā īpašuma aizsardzībā eksportējamajām precēm, un turpmāk ir iespējama arī šo valstu valūtas politikas plānu saskaņošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com/Alesia Kaz

Mūsdienu sabiedrībā, kurā valda globalizācijas un multikulturālisms, tulkošana ir kļuvusi par neaizstājamu procesu, kas veicina komunikāciju un saprašanos starp dažādām kultūrām. Tā ir sava veida māksla, kas ļauj idejām un informācijai brīvi pārvietoties starp valodām un kultūrām, nodrošinot tās pieejamību plašākam auditorijam.

Tulkošanas nozīme uzņēmējdarbībā

Uzņēmumi, kas tiecas pēc starptautiskas attīstības, nevar ignorēt tulkošanas nozīmi. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu dokumentu, mājaslapu, reklāmu un citu uzņēmējdarbības materiālu precīzu un kultūrai piemērotu pārveidošanu. Efectīva dokumentu tulkošana ir atslēga, lai uzrunātu jaunus tirgus un izveidotu uzticamu zīmolu starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors,07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rietumi ir pie ļoti labas veselības

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķīna var ieraut drāmā arī pārējo pasauli

Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors,08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna krīze var atnākt no attīstības valstu puses; lielākais ir Ķīnas cietās piezemēšanās risks, jo šī valsts strauji kļuvusi par vienu no galvenajām pasaules tautsaimniecībām

Šā gada sākumā pasaules lielākajiem finanšu tirgiem gluži kā apšu lapām liek drebēt ziņas un spekulācijas par notikumu attīstību Ķīnā.

Pašlaik izskatās, ka turpinās pilnasinīgs šīs valsts akciju cenu sabrukums, kas palīdz ziņu virsrakstos gozēties informācijai par potenciālu Ķīnas tautsaimniecības sāpīgāku piezemēšanos. Šonedēļ jau divas reizes Ķīna bijusi spiesta apturēt tirdzniecību ar vietējām akcijām, kas, iespējams, lielā mērā ir tāpēc, lai Ķīnas valdība saglābtu savu seju un nerosinātu kādus nemierus. Pēdējā laikā nomanāms, ka mazinās tirgus dalībnieku ticība Ķīnas valdības solījumiem un pat tās spējai ietekmēt notiekošo. Nedienas akciju tirgū bieži vien ir priekšvēstnesis tam, kas varētu notikt arī visā kopējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveice nolēmusi nepievienoties darba grupai krievu oligarhu naudas izsekošanai

LETA--DPA,17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru