Viens no jautājumiem, par ko eksperti Latvijā jau ilgstoši diskutē, bet valdības māja izliekas nedzirdam (vai nesaprotam), - samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju piemērošana dažādās jomās. Protams, var teikt, ka Latvija ir vien no tām 26 ES valstīm, kurās ir ieviestas samazinātās PVN likmes, tomēr šā instrumenta pielietošanu pie mums nevar uzskatīt par pilnībā izmantotu.
Tāpat droši vien mūsu politiķi ir gatavi teikt, ka jau šā gada vidū par vienu procentpunktu tika samazināta PVN standartlikme. Tomēr tas bija vairāk tāds kā fasādes pucēšanas pasākums, lai Latviju varētu atainot kā veiksmes stāstu jeb vienīgo valsti Eiropā, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā atļaujas samazināt nodokļus.
DB jau vairākkārt ir uzsvēris - ievērojami efektīvāk būtu nevis samazināt niecīgā apmērā PVN standartlikmi, bet gan noteikt to būtiski mazākā apmērā divām produktu grupām - pārtikai un energoresursiem. Vienā gadījumā ar šāda soļa palīdzību tiktu veicināts patēriņš, otrā - atvieglotu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem maksājumus par elektroenerģiju, gāzi, apkuri. Respektīvi, ir jēga veikt tādus nodokļu likmju samazinājumus, kas radītu konkrētu pozitīvu efektu gan uzņēmējiem, gan patērētājiem, gan valsts tautsaimniecībā kopumā, nevis tikai atgādinātu kaut ko līdzīgu švakam kosmētiskajam remontam, kad strādāts ir, līdzekļi ieguldīti arī ir, bet praktiskā labuma faktiski nav nekāda. Interesants ir aspekts, ka atbalstu PVN samazināšanai intervijā žurnālam Lietišķā Diena ir paudusi arī VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, bet Finanšu ministrijā šim jautājumam diemžēl joprojām nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Šajā kontekstā nevar nepieminēt arī faktu, ka šobrīd ES līmenī tiek diskutēts par iespējamu PVN samazināto likmju aizliegšanu. Doma jau ir skaidra - šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā tiktu sperts pirmais solis nereti piesauktās ES federalizācijas virzienā, tomēr diez vai kaut ko tādu izdosies panākt. Lai kā arī viena vai otra valsts ir izteikusies attiecībā uz iespēju ES veidot kā federāciju, katra no tām tomēr vēlas patstāvīgi noteikt savu nodokļu politiku, neuzticot to ierēdņiem Briselē. Tāpēc, visticamāk, šāda iecere negūs vajadzīgo atbalstu. It īpaši jau, ņemot vērā, ka pašreiz no visām ES valstīm tikai Dānija nav ieviesusi nevienu samazināto PVN likmi. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā jomā perspektīvā nevarētu tikt noteikti zināmi rāmji. Un tas nozīmē, ka Latvijai vairs nevajadzētu diez ko kavēties attiecībā uz šādu samazināto likmju zināmām noteiktām produktu grupām.
Turklāt šajā sakarā būtu jāņem vērā vēl kāds ļoti būtisks aspekts... Ja nu gadījumā Ministru kabinetā līdz skatīšanai tomēr nonāks jautājums par samazināto PVN likmju ieviešanu, primāri vērā būtu jāņem nevis kopējais Eiropas noskaņojums, Briseles mājieni un tamlīdzīgas augstas lietas, bet gan tikai un vienīgi Latvijas tautsaimniecības intereses. Neviena no pārējām ES dalībvalstīm taču ne par ko citu nedomā kā tikai par savas valsts interesēm.