Kam būtu jāpārbauda nu jau no darba principā atlaistās Saeimas deputātes Silvas Bendrātes (Vienotība) iesniegtā ienākumu deklarācija saistībā ar viņas iespējamajām biznesa attiecībām ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu… Tāds, lūk, jautājums, nedod mieru divām it kā atbildīgām institūcijām - Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Abstrahējoties no abiem minētajiem politiķiem, diemžēl jāsecina, ka, ņemot vērā nupat minēto atbildības futbolēšanu no vienas iestādes uz otru, šīs deklarācijas realitātē nepārbauda neviens.
Jau brīdī, kad tika nolemts likt noteiktam personu lokam reizi gadā VID deklarācijas iesniegt, bija skaidrs, ka nav tādas valsts iestādes, kam pietiktu kapacitātes izvētīt visus šajā sakarā iesniegtos dokumentus, un, taisnību sakot, nevajag arī. Pretējā gadījumā, zinot Latvijas valsts aparāta «labākās» tradīcijas, tiktu izveidota vesela iestāde trīs stāvos, kas apēstu prātam netveramas summas. Bija skaidrs, ka pat izlases kārtībā šo deklarāciju pārbaude diez vai notiks kaut cik efektīvi. Tomēr tas, ka neviena institūcija pat nevēlēsies tām pievērst uzmanību, gan laikam nevienam nebija ienācis prātā.
Būtu tikai normāli, ka gadījumā, ja VID, KNAB vai kādai citai atbildīgajai institūcijai rodas šaubas par personas godaprātu, deklarācijās sarakstītais tiktu pārbaudīts. Šķiet, tieši tāpēc šīs deklarācijas savulaik tika ieviestas, lai ar to palīdzību būtu iespējams noskaidrot, cik godīgi ir dzīvojušas un strādājušas personas, uz kurām tās attiecas. Savukārt, ja šos dokumentus neviens pat nedomā lasīt, rodas loģisks jautājums - kāpēc vajadzēja tērēt nodokļu maksātāju naudu, tās ieviešot?! Faktiski jau notiekošais šajā jomā lielā mērā atgādina kādu senu pastāstu par studentu, kurš, izstrādājot kārtējo kursa darbu, tā vidusdaļā ieraksta - tas, kurš šo tekstu pašreiz tiešām lasa, lai piesakās pie manis - izmaksāšu labu konjaku… Teju lieki iebilst, ka šādu frāzi var rakstīt, vien apzinoties, ka to tiešām neviens neizlasīs. Tas, protams, ir tikai joks, kuru Latvijas valsts aparāts paradoksālā kārtā acīm redzami ir uztvēris nopietni.
Ja jau reiz ir nonākts tik tālu, ka valsts institūcijām nav skaidrs, kurai no tām personu ienākumu deklarācijas jāvētī, arī šeit talkā būtu jāņem elementārā loģika. Proti, kurai iestādei tad šie dokumenti tiek iesniegti - VID. Tātad VID nepieciešamības gadījumā tie būtu arī jaanalizē, jāpārbauda to atbilstība realitātei. Piemēram, ja KNAB, Valsts policijai, prokuratūrai vai kādai citai iestādei rodas aizdomas par vienas vai otras personas rīcības leģitimitāti, tai būtu jādod uzdevums VID izanalizēt ienākumu deklarāciju un sniegt savu atzinumu. Savukārt, ja pats VID pamana aizdomīgus ierakstus deklarācijās, tā uzdevums būtu par to informēt izmeklējošās iestādes. Katrā ziņā būtu absurdi, ja šīs deklarācijas tiktu iesniegtas vienā valsts iestādē, tās apkopotu, arhivētu - otra, bet vērtētu - trešā. Kaut gan Latvijā acīmredzot ne par ko vairs nav jābrīnās.