Ritošā sastāva iegādi apdraud ne tikai iepriekš pieļautās kļūdas, bet arī to iespējamā atkārtošana
Pasažieru vilciena (PV) vēlme iegādāties jaunus vilcienus nav tas gadījums, kad būtu pamats bažām par ekskluzīvu braucamo pirkšanu. Ar katru gadu tuvojas laiks, kad Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) produkcija būs jāliek pie sētas. Satiksmes ministrija (SM) deklarējusi, ka vilcienu satik- sme ir pasažieru pārvadājumu mugurkauls, tādēļ ir pašsaprotami, ka PV nepieciešami ērti un droši vilcieni. Tā kā vajadzība mērāma dažos desmitos vienību, arī iepirkuma cipari ir visai apaļi – simti miljonu – un gan ražotājiem, gan to lobijiem visai iekārojami.
No vietējās tautsaimniecības interešu viedokļa raugoties, loģisks būtu vietējās ekonomikas sildīšanas pasākums, proti, ja ne pilnīga vilcienu ražošana (RVR vēl nav izstrādājis jaunus modeļus), tad vismaz komplektēšana Latvijā. Līdz šim visi mēģinājumi īstenot šīs ieceres – iepirkt šeit vai citur ražotus/montētus braucamos – pilnībā izgāzušies, atstājot mantojumā bezjēdzīgi iztērētu laika un līdzekļu pēcgaršu. Atkal kārtējā valde, kārtējās SM vadības paslavēta, mēģina radīt iespaidu, ka šoreiz viss būs citādāk – godīgi, atklāti un PV, valstij un jo īpaši pasažieriem izdevīgi. Tā kā tam neviens vairs netic, nākas pieaicināt konsultantus, lai arī tie pasaka, ka jaunā – patiesībā tā pati vecā neīstenotā – stratēģija visu vērsīs par labu. Cipari un ar iepirkumu saistītie procesi rāda citu ainu.
PV, neko īpaši nepaskaidrojot, piesauc tam labvēlīgas izmaiņas pakalpojumu līgumā ar Autotransporta direkciju, tomēr valsts joprojām nav skaidri pateikusi, cik lielā mērā pasažieru pārvadātāju dotēs ilgtermiņā. Šogad SM atkal nāksies «izsist» no valdības trūkstošo naudu – 11,6 milj. eiro. Arī satiksmes ministra solījums, ka 2016. gadā vismaz viens jauns vilciens būs, dzen PV stūrī. Pēc nozares ekspertu teiktā, faktiski tikai Siemens varētu piegādāt savu Krievijas tirgum domāto vilcienu gada laikā. Jomas pārzinātājiem arī rodoties iespaids, ka iepirkuma noteikumi kārtējo reizi varētu tikt pielāgoti vienam pretendentam. Līdzīgi pārmetumi izskanējuši visos iepriekšējos konkursos, bet pēdējais – vilcienu ilgtermiņa noma – varētu būt izvēlēta, apzinoties, ka tas nebūt nav izdevīgākais risinājums uzņēmumam.
PV stratēģijas prezentācijas laikā gan PV, gan SM pārstāvji uzsvēra, ka var tikt pazaudēta dīzeļvilcienu modernizācijai paredzētā Eiropas fondu nauda projekta kavēšanās dēļ. Pie visa vainīgs esot izpildītājs. Protams, trīs Latvijas kompānijām (RVR, VRC Zasulauks un Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca) bija pagrūti vienoties, ko kurš darīs, laikus sagatavot dokumentāciju un panākt no ārvalstu piegādātājiem pievilcīgākus piegādes termiņus. Taču diezin vai SM un PV nezināja, uz ko parakstās, jo 22 milj. eiro vērtā līguma «norīšana» sākotnēji apspriesto 20 milj. vietā varētu norādīt uz soda naudas iekļaušanu pasūtījumā. Viss minētais liek bažīties par to, vai topošais jaunu elektrovilcienu iepirkums neatkārtos iepriekšējos konkursos pieļautās kļūdas.