Jau Ziemassvētkos ārvalstu tūristi Rīgā apkrāpti netiks — šādu pozitīvisma pilnu apgalvojumu paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Nu visu cieņu…
Var saprast, kad pilsētas galvas sola noteiktā laika periodā nodrošināt piemaksas pie algas attiecīgajā pašvaldībā strādājošajiem skolotājiem, sakārtot ielu segumu, uzbūvēt vēl vienu tiltu un pat izskaust birokrātiju. Taču līdz šim pat pašu attīstītāko pasaules pilsētu mēri nav spējuši garantēt pilnīgu noziedzības izskaušanu. Tātad atliek secināt, ka Rīgas gadījumā pastāv trīs iespējamie varianti.
Viens no tiem — Ušakovam, daudzus gadus sēžot opozīcijā, ir izdevies izstrādāt unikālu shēmu, kas ļauj potenciālo krāpnieku pazīt pa gabalu, jau savlaicīgi viņu neitralizējot. Izklausās labi, taču ļoti «pavelk» uz zinātnisko fantastiku. Otrs — Ušakovs apsēdina pie viena galda visus Rīgas krāpniekus un vienojas, ka šajā pilsētā vismaz iebraucēji vairs nebūs upuru lomā. Tiesa, šāda aina vairāk gan atgādinātu Lučāno, Kapones, Bagsija un vēl dažu interesantu puišu tikšanos Čikāgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Un trešais variants… Lai uzvarētu vēlēšanās un tiktu pie varas Rīgā, šopavasar politiskās partijas, tostarp SC, neskopojās ar daudz dažādiem optimisma pilniem solījumiem iedzīvotājiem, taču acīmredzot reāla plāna, kā pilsētu izvest no smagās ekonomiskās situācijas, nemaz nav. Tad nu nākas izdomāt kādreizējā PSRS līdera Ņikitas Hruščova cienīgus paziņojumus. Respektīvi, pirms daudziem gadiem Hruščovs visai pasaulei paziņoja, ka pēc 20 gadiem, proti, 1980. gadā attiecīgās valsts teritorijā pastāvēs komunisms… Citiem vārdiem sakot, utopijas meistaru pasaulē nekad nav trūcis.
Protams, situācija, kad restorānā vai klubā iegājis apmeklētājs (neatkarīgi no tautības, izcelsmes un rases) tiek apkrāpts, nav normāla kaut vai tāpēc, ka šādi gadījumi būtiski bojā visas pilsētas slavu. Ir tikai cilvēcīgi, ka, piemēram, tūrists no Somijas atceras nevis konkrētu klubu, kur viņam ir nelāgi izgājis, bet gan to, ka viņš ir ap-šmaukts Vecrīgā. Proti, aizbraucis mājās, viņš saviem radiem, draugiem un paziņām situāciju paskaidro ļoti vienkārši — Vecrīgā krāpjas. Tādējādi tiek radīti zaudējumi arī tiem klubiem, kuri strādā godīgi. Ir gan arī dzirdēti gadījumi, ka vienā otrā Rietumeiropas galvaspilsētā paši klubu īpašnieki cīnās, vērš uzmanību uz saviem kolēģiem — parazītiem, tādējādi rūpējoties par savu reputāciju. Nav izslēgts, ka arī Rīgā varētu darboties līdzīgs princips, kā arī ir skaidrs, ka atbildīgajiem valsts un pašvaldību resoriem ir jāvēršas pret šādu krāpniecību kā jau pret jebkuru noziegumu.
Tajā pašā laikā solīšana, ka noteiktā laikā, proti, Ziemassvētkos neviens vairs netiks apkrāpts, vairāk izsklausās pēc nekompetences izrādīšanas. Ir jau, protams, Ziemassvētki laiks, kad ir miers uz zemes un cilvēkiem labs prāts, bet diez vai to var attiecināt uz cilvēkiem, kas pelna naudu ar krāpniecību.