Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Latvijā ceptā salinātā rudzu rupjmaize iekļauta Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Salinātā rudzu rupjmaize un sklandrausis ir pirmie Latvijas produkti, kas iekļauti ES pārtikas kvalitātes shēmā «Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām».

Tāpat pašlaik norit darbs, lai ES pārtikas kvalitātes shēmās varētu iekļaut arī Carnikavas nēģus un Latvijas lielos pelēkos zirņus. Zemkopības ministrija arī aicinājusi Latvijas tradicionālo produktu ražotājus, kā arī ražotājus, kuru produktam kvalitātes īpašības saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, būt aktīviem un pieteikt dalību ES pārtikas kvalitātes shēmās

Salinātā rudzu rupjmaize ir Latvijā cepta dabīgi raudzēta maize no rupjajiem rudzu miltiem, kuras ražošanas tehnoloģijā ir ietverta plaucējuma un ierauga gatavošana. Šo maizi cep uz karsta klona krāsnī, un tā ir veidota iegarena klaipa formā, kas sver vienu vai vairākus kilogramus. Salinātai rudzu rupjmaizei ir gluda, tumša garoza, kuru pēc cepšanas pārziež ar cietes klīsteri vai ūdeni. Viena no salinātās rudzu rupjmaizes īpatnībām ir tā, ka plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, kas maizei piešķir īpašu garšu un aromātu. Rudzu mīklas rūgšana notiek tikai ilgajā raudzēšanas laikā savairojušos mikroorganismu darbības rezultātā, un maizes raugs mīklai netiek pievienots. Vēl viena salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība ir cukura pievienošana mīklai. Arī klaipa iegarenā forma, gludā un spīdīgā, ar cietes klīsteri pārsmērētā tumši brūnā garoza un aromātiskais maizes mīkstums ir Latvijā ceptās salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas turpina veiksmīgi konsolidēt ražošanu un šobrīd norit darbs pie rudzu formas līnijas uzstādīšanas Rīgas ražotnē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka pirmās rudzu formas maizes Latvijas tirgum šī līnija uzsāks ražot jau 5. novembrī.

Kopā pēdējos divos gados uzņēmums modernizācijas projektos ir ieguldījis aptuveni 2,3 miljonus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas valdes loceklis Ants Promans: «Uzņēmums ir viens no vadošajiem maizes ražotājiem Latvijā, tāpēc, lai turpinātu veiksmīgu attīstību un sekotu līdzi tirgus tendencēm, esam uzsākuši vairākus modernizācijas projektus. Lielākie no šiem projektiem ir rudzu formas maizes līnijas uzstādīšana ražotnē Rīgā, kā arī loģistikas centra modernizācija. Abi šie projekti uzlabo mūsu konkurētspēju, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā sīvo konkurenci un krītošo maizes tirgu.»

Šogad cenas varētu pieaugt rudzu maizei, ņemot vērā slikti pārziemojušos sējumus.

Statistika liecina, ka 2010. gadā iesētas 30,52 tūkstoši ha rudzu, kas ir divas reizes mazāk, nekā gadu iepriekš. Tā kā ziema sējumus ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi, paredzams, ka netiks iegūtas plānotās ražas un tas ietekmēs miltu un maizes cenas.

Maiznieki teic, ka turpmāko cenu politiku nozarē gan pagaidām esot grūti prognozēt, taču šobrīd pasaulē izejvielu cenām raksturīga augoša tendence.

A/s Roga – Agro valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis uzsver, ka šobrīd tirgus patērētājiem ir labvēlīgs, jo maizes cenas pēdējā laikā nav pieaugušas, neskatoties uz strauji augošajām resursu cenām. Cik ilgi maiznieki spēs akumulēt izmaksu pieaugumu, gan nav skaidrs. V. Circenis gan paredz, ka rudzu maizei cenas var pieaugt.

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi - 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 41 140 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas imports palielinājies par 68,4%, rudzu - par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma - par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.

Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi - 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 8744 tonnu apmērā, mieži - 4400 tonnu apmērā un tritikāle - 111 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.

VID skaidro, ka no šā gada 8.marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.

Ceptuve Lāči ir uzsākusi jauna produkta ražošanu, kas balstīts uz Lāču maizes cepšanas tradīcijām – tie ir rudzu čipsi, informē uzņēmumā.

Plāno un kraukšķīgo rudzu čipsu pamatā ir Lāču īpaši čipsiem ceptā augstvērtīgā rudzu maize, kas to padara par sātīgu un veselīgāku uzkodu, stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Rudzu čipsi tapuši no maizes, kas cepta tikai no rudzu miltiem, nepievienojot garšas pastiprinātājus un garšvielas. Maize ir dabīgi raudzēta, izmantojot dabīgu, nevis rūpniecisko ieraugu.

Lai pagatavotu plānās, kraukšķīgās, kaltētās rudzu čipsu šķēlītes ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, maize tiek īpaši cepta tieši čipsu gatavošanai, kas pēc tam speciāli tiek apstrādāta.

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Šodien Norvēģijas naftas industrijas uzņēmums Staoil paziņojis, ka kompānijas jaunatklātā naftas lauka rezerves Ziemeļjūra ir divas reizes lielākas nekā pirms tam ticis uzskatīts, ziņo Reuters.

Jaunākie kompānijas veiktie testa urbumi Aldousa naftas laukā (Aldous Major South field), kas tika atklāts šovasar, liecina, ka tajā ir 900 līdz 1,5 miljardi barelu iegūstamas naftas, kas ir divas reizes vairāk nekā tika lēsts pirms tam, informē Statoil.

Jāpiebilst, ka vēl pirms mēneša Zviedru kompānija Lundin Petroleum četrkāršoja savas tuvumā esošā jaunatklātā naftas lauka Avaaldsnes iegūstamā «melnā zelta» aplēses. Tiek lēsts, ka šajā laukā var iegūt 800 milj. līdz 1,8 miljardiem barelu naftas.

Ja apvieno abas tuvumā esošās naftas atradnes, tad no tām kopumā varēs iegūt 1,7 līdz 3,3 miljardus barelu naftas, kas šogad līdz šim ir apjomīgākais naftas lauku atradums, ziņo Norvēģijas varas iestādes.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

Latvijas uzņēmums Dd studio iepazīstinājis ar jaunāko uzņēmuma īstenoto projektu - pastāvīgo ekspozīciju Jaunavas torņa muzejam Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētā Baku.

Jaunavas tornis ir Baku pazīstamākais simbols un vēstures piemineklis. Jaunā ekspozīcija, kurā izmantoti gan tradicionālie, gan 21. gadsimta mediji, stāsta par leģendām apvīto torņa vēsturi. Projekta pasūtītājs ir Baku vecpilsētas Ičerišeher administrācija.

Darbu pie projekta Dd studio uzsāka 2012. gada nogalē, un tas bijis ļoti intensīvs un izaicinājumiem piesātināts. Jaunavas tornis ir svarīgs ikvienam Azerbaidžānas iedzīvotājam, un ar tā izpēti nodarbojušies daudzi kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki, kuru versijas par torņa pagātni un nozīmi var būt ļoti atšķirīgas un pat pretrunīgas. Tādēļ satura speciālistiem, veidojot kopējo muzeja stāstu, uzdevums bija atainot uzskatu un versiju daudzveidību, vienlaikus apvienojot to kopīgā stāstā.

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.