Dienas Bizness turpina ar mūsdienīgu daudzdimensionālu žurnālistiku – drukātā, digitālā un klātienes formātā
Dienas Biznesa (DB) Uzņēmēju kluba īpašajās svētku brokastīs par godu laikraksta 25 gadu jubilejai pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar pašas izdevniecības «atslēgas cilvēkiem» un attīstības skrejceļu. Tas tiešām ir ātrumposms, jo, kā saka DB galvenā redaktore Līva Melbārzde, jāmainās nemitīgi un visu laiku jāpiedāvā kaut kas jauns. Tā šodien pie abonentiem nonāk jaunais žurnāls Biznesa Plāns, kas, pārdomāti tapināts, vēsta par norisēm Latvijas reģionos. Pirmais numurs ir veltīts Vidzemei. «Lauzīsim mītu, ka reģionos nekas nenotiek un nav iespējams. Interesanto stāstu atspoguļojums – savādāks, nekā ierasts līdz šim,» bilst L.Melbārzde.
DB – taustāms un skatāms
Bet vispirms Dienas Bizness uzteic uzņēmējus, kuri allaž stutējuši šo valsti, kuri joprojām ir Latvijā, veido šejienes biznesa vidi, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus šīs valsts kasē. Tāpat, pateicoties viņiem, DB joprojām ir vienīgais biznesa laikraksts (un ne tikai) Latvijā, kas nu jau kā uzticama platforma kalpo par tikšanās vietu nozaru profesionāļiem un viedokļu līderiem.
DB valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns akcentē, ka jubilejas gadā laikraksts kļūst krietni redzamāks, īpaši šomēnes, kad visi interesenti vēl līdz 19. maijam var apmeklēt atvērto redakciju Marijas ielā 5. Tas ir inovatīvs projekts, lai dotu lasītājiem iespēju neformālā gaisotnē ieraudzīt šī brīža DB ne tikai drukātā formā, bet arī «dzīvajā».
Avīze arī rīt
Lai arī DB savos 25 gados ir pieaudzis, tas turpina pilnveidoties. Pērn ieviests dzīvesstila žurnāls Dzīves Garša. Jau mēnesi laikrakstam ir jauns vizuālais tēls, tāpat lieliem soļiem tiek attīstīts portāls. «Drukātajam medijam ir nākotne. Tas lasītājam ir kā rituāls. Tiesa, laikrakstam ir jāpielāgojas mūsdienu mediju specifikai, kad jāpiedāvā padziļināta un analītiska informācija, bet jaunākās ziņas jāatstāj digitālās vides ziņā. Arī tai DB gadījumā jābūt satikšanās platformai dažādām interešu grupām ar mūsdienīgiem risinājumiem – vebināriem, forumiem u.c. aktivitātēm,» ar savu rītdienas redzējumu dalās L. Melbārzde. Par pareizi izvēlētu ceļu liecina arī fakts, ar ko lepojas DB Pārdošanas daļas vadītāja Līga Balandiņa. Proti, laikrakstam ir izdevies saglabāt stabilu abonentu skaitu, spītējot tendencēm drukāto mediju tirgū.
Zinās visi
20 gadi šogad aprit arī DB konferencēm. Tās sākās ar domu celt gaismā straujāk augošos uzņēmumus, nosaucot tos par gazelēm. Tie tiek apbalvoti gadu no gada, un daži no tiem ar laiku iekļūst arī lielāko uzņēmumu Top 500, ko veido DB kopā ar sadarbības partneriem. Līdzīgi ir ar Uzņēmumu reputācijas topu, kas iznāks jau jūnijā. DB Konferenču nodaļas vadītāja Dace Rempe uzsver, ka DB atšķiras ar nozaru konferencēm, īpaši tiek izcelti enerģētikas, būvniecības, nekustamā īpašuma, veselības aprūpes forumi, kuros piedalās uzņēmēji, politiķi, NVO pārstāvji. Turklāt žurnālisti veido publikācijas par DB konferencēs apspriestajām tēmām, panākot rezonansi sabiedrībā.
Ar plusa zīmi
DB Reklāmas nodaļas vadītāja Kristīne Ieviņa-Āboliņa papildina, ka gana labi izdevies izaicinājums noturēt savu auditoriju DB izdevumos, ko novērtēja un izmantoja arī reklāmdevēji, ļaujot izdevniecībai pērno gadu reklāmas ieņēmumu ziņā noslēgt ar plusa zīmi.
Tāpat DB jau 16 gadus lepojas ar savām rokasgrāmatām, kuru prioritāte paliek nemainīga – kvalitatīvi sniegt ekonomiski aktīviem cilvēkiem profesionālu informāciju, kas ikdienas darbā nepieciešama augstākā līmeņa vadītājiem, uzņēmumu īpašniekiem, nozaru speciālistiem.
Taču DB Rokasgrāmatu nodaļas vadītājs Gatis Jarohovičs intriģē, ka nozaru specifika profesionāli tiks komentēta arī jauna satura digitālajā platformā, ko DB atklās pēc pāris mēnešiem.
Laimīgais 13
Žurnālists Māris Ķirsons, kurš DB strādā no laikraksta pirmā numura, apliecina, ka DB līdzīpašnieka J. Maršāna teiktais par liktenīgo trīspadsmitnieku ir balta patiesība. Proti, 1992. gada 13. aprīlī Preses nama 13. stāvā 13 cilvēku sastāvā tika radīts pirmais numurs. M. Ķirsons atminas, ka arī DB pirmsākumos viena no svarīgākajām aktualitātēm bija nodokļu reforma.
«Vairāku gadu garumā tapa, stājās spēkā tā nodokļu sistēma, pēc kuras šodien dzīvojam. Un šobrīd atkal esam nodokļu revolūcijas gaidās. Otra aktuālā tēma bija privatizācija un īpašuma denacionalizācija,» atceras M. Ķirsons.
#1/16
#2/16
#3/16
#4/16
#5/16
#6/16
#7/16
#8/16
#9/16
#10/16
#11/16
#12/16
#13/16
#14/16
#15/16
