Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti
Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.
Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.
«Tas ir drauds – profesionālā darba spēka aizplūšana, tāpēc ir jādomā par darba spēka noturēšanu,» sacīja U. Pīlēns, vēršot uzmanību uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā UPB Holding ir pazaudējis tikai pusotru inženieri – viens speciālists devies darba gaitās uz Norvēģiju, bet otrs uz Zviedriju. Cīņa par darba spēku ir spraiga, pretējā gadījumā ieguldītās investīcijas nav tā vērtas. Pozitīvi ir vērtējamas Latvijas valsts amatpersonu vizītes jaunu eksporta tirgu iekarošanas jomā, piemēram, uz tādām eksotiskām valstīm kā Mongolija, Azerbaidžāna. Tas ir labi, bet mūsu integrācijas potenciāls Eiropas Savienībā ir zems, aptuveni 4% Latvijas uzņēmumu ir spējīgi integrēties rietumu telpā. Tas nozīmē, ka mūsu konkurētspējas labad rietumu sadaļā ir daudz darāmā, novērojis U. Pīlēns.
Vai Latvijas valsts ir Rīga vai tikai reģioni, aizdomāties aicināja U. Pīlēns. Latvijas uzņemtais kurss, kas izslēdz reģionu attīstību, rada bīstamību. Pieļauju, ka lielākajai daļai saknes ir meklējamas tieši reģionos, piebilda U. Pīlēns.
Savukārt, ja attīstām tikai pilsētvalstis, tas būtu tāpat kā ķermenim nocirst nost ekstreminātes, saglabājot sirdi, līdz ar to nākotnes vīzijai par dzīvi kļūstot daudz primitīvākai.
Plašāk lasiet rakstā Reģionus nevajag pārvērst tuksnesī trešdienas, 20. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
#1/10
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
