SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.
Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.
Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.
«Ir pētījumi un metodoloģija, kā uzlabot cilvēku darbu, strādājot ar datoru. Mēs esam mēģinājuši šīs metodoloģijas konsolidēt un turpināt pētījumus pie tām. Izmantojot Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas aparātbūves inovāciju centra atbalstu (RSU MAIC), esam radījuši programmatūru un sākuši tās komerciālu izplatīšanu,» saka M. Bērziņš. Aktīvs darbs pie šīs programmatūras ar RSU MAIC atbalstu notiekot jau kopš janvāra, taču uzņēmums dibināts vien šā gada jūlijā. «Uzņēmumu var nodibināt jebkurā laikā, kad esi gatavs startēt,» uzskata M. Bērziņš. Programmatūra piedāvā dažādu vingrinājumu paketi, ko būtu ieteicams veikt, lai atspriegotu muskulatūru un acis. «Tās ir video un audio pamācības, nevis tikai uzrakstīts, kas un kā jādara. Pakāpeniski sekos uzlabojumi,» saka M. Bērziņš. Programmas nākamajās versijās plānots izmantot datoros iebūvētās video kameras, lai kontrolētu, cik pareizi darbinieks izpilda ieteiktos vingrinājumus. «Ir virkne vingrinājumu acīm, kam kontrole nav nepieciešama, jo vingrinājumā cilvēks skatās uz datora ekrānu, kur tiek mainīti objekti un krāsas, un, sekojot līdzi izmaiņām, tiek izkustināta acu muskulatūra,» saka M. Bērziņš.
SIA Doitex cenšas informēt cilvēkus par to, kā pareizi strādāt ar datoru, tāpēc uzņēmuma mājaslapā tiks publicēta plaša informācija par šo tēmu. Tāpat paredzēts forums, kur iespējams sūtīt savus jautājumus ārstam. «Ir nepieciešama atgriezeniskā saite no ārsta, tāpēc mēs piedāvājam arī telemedicīnas pakalpojumus, līdz ar to cilvēks var izmantot vingrinājumus, kas vairāk piemēroti konkrētai problēmai,» teic M. Bērziņš. Strādājot ilgāk nekā stundu, jāievēro 5 minūšu pārtraukums, ik pēc divām stundām - 15. Arī tad, ja netiek nodarbinātas rokas, piemēram, lasot, acis turpina strādāt. Programmatūra spēj rēķināt slodzi un rāda, kā izskatās darba diena, saliekot kopā pamatlaiku, pārslodzes un atslodzes. «Ir nekorekti runāt par vienu divām stundām vai vienu dienu, tāpēc statistika redzama par visu iepriekšējo nedēļu un mēnesi,» saka M. Bērziņš. Statistiku redz ne vien darbinieks, bet arī darba devējs, kurš iepazīstas ar departamentu noslodzi un pārdomātu darbinieku noslodzi. Uzņēmumi sarunās ar SIA Doitex interesējušies par to, kā var uzzināt, ar ko darbinieki nodarbojas. Tāpēc kādā no nākamajām versijām paredzēts, ka var redzēt, kādas aplikācijas darba vietā tiek lietotas un kādi uzdevumi pildīti.
Visu rakstu lasiet šodien, 24.septembrī, laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonenti rakstu var lasīt, klikšķinot šeit.