Ekonomika

Dārzeņu audzētāja Rītausma nekustamie īpašumi nosolīti par pusmiljonu eiro

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Zvērinātās tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas rīkotajā otrajā izsolē dārzeņu audzētāja "Rītausma" nekustamie īpašumi Jēkabpils novada Salas pagastā nosolīti par 511 900 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Grīga.

Izsolē vienotā pārdošanas objekta novērtējums bija 673 200 eiro, izsoles sākumcena - 504 900 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro.

Pārdošanas objekts iekļauj četrus zemesgabalus ar kopējo platību 11,4 hektāri, administratīvās ēkas ar kopējo platību 1257,8 kvadrātmetri, siltumnīcas ēkas 10 603,2 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 10 575 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 1213,7 kvadrātmetru platībā un siltumnīcas ēkas 3419,1 kvadrātmetru platībā.

Tāpat pārdošanas objektā ietilpst siltumnīcas ēka 4683,1 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēka 9100,9 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 19 912,6 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 542,6 kvadrātmetru platībā, šķūņa ēka 144,4 kvadrātmetru platībā un šķūņa ēka 36,8 kvadrātmetru platībā.

Jau ziņots, ka "Rītausma" nekustamos īpašumus pirmajā izsolē neizdevās izsolīt.

Vienotā pārdošanas objekta novērtējums un sākumcena bija 673 200 eiro, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis bija 7000 eiro.

"ReTV" ziņas maija beigās vēstīja, ka "Rītausma" pēc 30 gadu darbības nav sākusi jauno dārzeņu stādīšanas sezonu. Uzņēmums darbību nav atsācis lielo parādu un finansiālo problēmu dēļ, tāpēc izsolīja tā īpašumus. Uzņēmuma finansiālo problēmu viens no galvenajiem iemesliem bija augstās dabasgāzes cenas, kā arī apgrozījuma kritums un minimālās algas paaugstināšana. Uzņēmumā darbu zaudējuši aptuveni 65 darbinieki.

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Rītausmas" nodokļu parāda summa uz 2024.gada 19.jūniju bija 128 782 eiro.

Tāpat 2023.gada 29.novembrī VID piemērojis uzņēmumam aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai un aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Rītausma" 2023.gadā strādāja ar 574 972 eiro apgrozījumu, kas ir 3,3 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 4,8% un bija 303 296 eiro.

"Rītausma" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 639 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Lāsma Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru