Citas ziņas

Darba meklētāji – ekonomiski aktīvi

,23.05.2008

Jaunākais izdevums

2008.gada 1.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 4,6 %, liecina LR Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2008.gada 1.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (67,8 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,9%, bet sieviešu – 62,3%. 2008.gada 1.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 4,6 %.

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, darbs maiņās, mācības) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī 2008.gada 1.ceturksnī bija nodarbināti 1137,8 tūkst. cilvēku (63,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja.

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušā gadā 4.ceturksni, vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita un to īpatsvara iedzīvotāju kopskaitā samazinājums, kad nodarbināti bija 1148,8 tūkstoši cilvēku, bet to īpatsvars veidoja 63,7%. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2008.gada 1.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2007.gada 1.ceturksnī tas bija 1084,4 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2007.gada 1.ceturksnī šis rādītājs veidoja 60,1%).

2008.gada 1.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 51,1% un 48,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn darba meklētāju skaits samazinājies par 22,4%

Žanete Hāka,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski grozījumi Darba likumā

Zvērināta advokāte, LETLAW partnere Laura Zalāna, zvērināta advokāte, LETLAW partnere Sintija Radionova,29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 199.7 tūkstoši darba meklētāju jeb 16.7 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem), liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76.5 tūkstoši cilvēku, to īpatsvars bija 6.3%, gan, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, kad bezdarba līmenis bija 13.9 %.

2009 .gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1.6 %. Nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (67.1 %) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 71.8 %, bet sieviešu – 62.9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn bija nodarbināti 986,7 tūkst. cilvēku, kas 55,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kādi ir darba meklēšanas paradumi Latvijā?

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere,22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai esam zaudējuši darbu un pašreiz meklējam jaunu darbu, vai gribam nomainīt esošo darba vietu pret citu, vai arī vēlamies kāpt pa karjeras kāpnēm, katram no mums ir savi priekšstati, pieredze un veidi, kā iesākam, organizējam vai veicam darba meklēšanas procesu. Tāpēc darba un karjeras vortāls Cvmarket.lv no š.g. 22.aprīļa līdz 17.maijam veica aptauju, lai uzzinātu darba meklētāju viedokli, kādi ir populārākie darba meklēšanas paradumi. Aptaujā piedalījās 1385 interneta lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē bija nodarbināti 900 tūkstoši iedzīvotāju

Žanete Hāka,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn samazinājies darba meklētāju īpatsvars

Žanete Hāka,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

107,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija darba meklētāji, kas ir par 12,8 tūkst. jeb 10,6% mazāk nekā 2013. gadā. Sieviešu – darba meklētāju – īpatsvars bija 9,8%, bet vīriešu – 11,8%.

Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā nav būtiski mainījies un kopš 2013. gada 2. ceturkšņa tikai nedaudz atšķiras no ES-28 valstu vidējā rādītāja. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2014. gada 4. ceturksnī bija 10,2%, un šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā (10,1%), bet būtiski atpaliek no Igaunijas rādītāja (6,3%).

2014. gadā darba ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast 12 mēnešus un ilgāk, bija 43% (2013. gadā – 48,4%). Turpinot samazināties darba meklētāju skaitam, arī ilgstošo darba meklētāju skaits samazinājās no 58,2 tūkst. 2013. gadā līdz 46,1 tūkst. 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošo darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 41,1 tūkst.).

2009.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 229,4 tūkst. darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118,7 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada 3.ceturksni (attiecīgi 214,9 tūkst. cilvēku un 18,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 23,6% un 15,9%. Gandrīz trešā daļa (69,3 tūkst. jeb 30,2%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. Viņu skaits, salīdzinot ar pērnā gada nogali, pieaudzis divas reizes, sasniedzot 41,1 tūkstoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar CV-Online Latvia vadītāju Aivi Brodiņu

Lelde Petrāne,25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

Elīna Pankovska,23.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku un tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 602,3 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma dati.

3.ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 45,4% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais bija skolēs vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais ekonomiski sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs divpadsmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

CSP norāda, ka īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī šādu cilvēku skaits veidoja 47,4 tūkst. jeb 7,9% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 7,2 tūkst. cilvēku vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No ekonomiski aktīvajiem – 7.2% ir bezdarbnieki

Madara Laicāne, Db,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3.ceturksnī Latvijā bija 87.3 tūkst. darba meklētāju jeb 7.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2008.gada 3.ceturksnī palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2007.gada 3.ceturksnī darba meklētāji bija 70.7 tūkst. cilvēki, īpatsvars –5.9%), gan 2008.gada 2.ceturksni (atbilstoši 76.5 tūkst. cilvēki un 6.3%).

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kas meklēja darbu izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Solot darba iespējas ārzemēs, no cilvēkiem izkrāpj naudu

Lelde Petrāne,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solot darba iespējas Vācijā, krāpnieks no astoņiem darba meklētājiem izkrāpa 800 eiro, un pats nozuda, informē Valsts policija. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Brīvdienās, 17.janvārī Rīgas Latgales policijas iecirknī vērsās vairākas personas, kuras pastāstīja, ka tikušas apkrāptas saistībā ar darba piedāvājumu ārzemēs. Policijā vērsās astoņi darba meklētāji, kā arī mikroautobusa šoferis, kurš bija nolīgts, lai it kā nogādātu darba meklētājus uz Vāciju. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Cietušie policistiem pastāstīja, ka Latvijas sludinājumu portālā atraduši darba piedāvājumu Vācijā. Sazinoties ar sludinājuma ievietotāju, potenciālajiem strādniekiem detalizēti tika izstāstīts par darbu Vācijā, par to, kas būs jādara, kā arī par to, kāda būs aizbraukšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu meklēja 155,5 tūkst. cilvēku. To īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 14,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 16,0% un 13,9%.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gadā valstī bija 11,5% (2011.gadā – 12,9%).

Salīdzinot ar 2011.gadu, nedaudz samazinājies (par 2,6 procentpunktiem) arī jauniešu (15-24 gadi) darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā, un 2012.gadā tas bija 28,4%. Apsekojuma dati liecina, ka daļa jauniešu, kas iepriekš meklēja darbu, to ir atraduši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225,8 tūkst. darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, proti, nodarbinātajiem un darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir krities par vienu procentpunktu, tomēr ir par 2.7 procentpunktiem lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā šajā periodā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 199,7 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%.

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts norāda, ka, atbilstoši prognozēm, darba meklētāju īpatsvars 2010. gada 2. ceturksnī sāka samazināties, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bet lēnāk par reģistrēto bezdarba līmeni. Ceturkšņa laikā darba meklētāju īpatsvars saruka par 1.0 procentu punktu (līdz 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1.7 procentu punktiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 4. ceturksnī Latvijā bija 118.7 tūkst. darba meklētāju jeb 9.9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie darbaspēka izlases apsekojuma rezultāti par 2008. gada 4. ceturksni.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2008. gada 4. ceturksnī palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2007. gada 4. ceturksnī darba meklētāji bija 64.3 tūkst. cilvēki, īpatsvars – 5.3%), gan 2008. gada 3. ceturksni (atbilstoši 87.3 tūkst. cilvēki un 7.2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA atklāj divus biežāk sastopamos darba meklētāju apkrāpšanas scenārijus ārvalstīs

Dienas Bizness,15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sarucis ilgstošo darba meklētāju īpatsvars

Žanete Hāka,15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada 1. ceturksnī bija 118,7 tūkstoši cilvēku, tai skaitā, 15,5 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 24 gadiem jeb 13% no kopējā darba meklētāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

1. ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (51,7 tūkstoši jeb 43,6%) no darba meklētājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ilgstošie darba meklētāji, kuri darbu meklē ilgāk par gadu. Viņu īpatsvars ir samazinājies par 10,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni un par 2,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 1. ceturksnī bija 11,9%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu (2013. gada 1. ceturksnī – 13,0%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem (2013. gada 4. ceturksnī – 11,3%). Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem jauniešiem 1. ceturksnī bija 18,2%, kas ir par 4,7 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (22,9%) un par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka,22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad Eiropas Savienībā darbu zaudēs ap 4.5 milj. cilvēku

,13.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomiskās krīzes dēļ šogad bez darba ES paliks ap 4.5 miljoniem cilvēku, tāpēc Eiropas Centrālajai bankai ir jārada vairāk finansiālu stimulu.

Tas teikts lielākās Eiropas darbadevēju asociācijas BusinessEurope ziņojumā, kas ticis prezentēts Briselē. Pēc tur minētā, tikai Lielbritānijā un Spānijā vien darbu zaudēs 2 miljoni cilvēku. 2009. gada janvārī 27 Eiropas Savienības valstis bez darba bija 18.4 milj. cilvēku. Situācija tiek prognozēta arvien sliktāka, līdz ar to 7.5% bezdarbnieku skaits Eiropas Savienībā pērn šogad pieaugs līdz 9.5%. Jāpiebilst, ka tie ir ES vidējie rādītāji un Latvijā bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts vēl augstāks — 12.7% apmērā.

BusinessEurope ir pesimistiskāks nekā Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz IKP kritumu. Asociācija uzskata, ka vidējais IKP kritums šogad būs 2.1% nevis 1.9%, kā plānojusi EK. Inflācija Eiropas Savienībā tiek prognozēta nulles līmenī, taču investīcijas saruks par 7.4%, bet eksports — par 5.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu – darba meklētāju – īpatsvars samazinājies

Žanete Hāka,24.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija 104,9 tūkst. cilvēku,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti. No kopējā darba meklētāju skaita 18,9 tūkst. jeb 18% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Šā gada 3. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,6%. Gada laikā tas ir samazinājies par 1,2 procentpunktiem (2013. gada 3. ceturksnī – 11,8%), savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 0,1 procentpunktu (2014. gada 2. ceturksnī – 10,7%). Jauniešu – darba meklētāju – īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 21,4%, kas ir par 6,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (27,6%), bet par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,1%).

Jauniešu – darba meklētāju – skaits gada laikā ir samazinājies par 30,5%. 2014. gada 3. ceturksnī to skaits ir audzis par 6,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Trešdaļa (33%) jauniešu strādā un kopā ar darba meklētājiem (9%) veido ekonomiski aktīvo jauniešu skaitu. Vairāk kā puse (58%) jauniešu ir ekonomiski neaktīvi un liela daļa no tiem vēl mācās un nemeklē darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 padomi, kas padarīs jūsu interneta CV kvalitatīvāku

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere.,17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot savu CV, jāatceras viena būtiska nianse – CV jeb dzīvesgājums kalpo kā jūsu personības spogulis potenciālā darba devēja acīs.

Tāpēc nepieciešams visas komponentes izkārtot saprotami un loģiski. Svarīgi, ka, ejot tehnoloģijas attīstībai uz priekšu, palielinās arī e-prasmju nozīme gan darba meklēšanā, gan iespējamajos darba pienākumos. Tas nozīmē, ka arī darba meklētājiem ir jāpieslīpējas un jāmainās līdzi laikam, jo arī darba tirgū valda formula - pastāvēs, kas mainīsies. Lai gan izveidot CV internetā ir vieglāk, tomēr ir svarīgas lietas, kas jāievēro tieši saistībā ar e-vidi. Jābūt konkrētam un korektam, sākot ar savu e-pasta nosaukumu, beidzot ar gramatiku un valodas lietojumu tajā.

1. Internetā ievietojot savu CV ir jāpievērš uzmanība atslēgvārdiem. Vajag būt konkrētam un precīzam, lai darba devējam jau izlasot pirmos burtus, būtu skaidrs, ko darbinieks vēlas. Aizmirstiet par tādiem CV nosaukumiem kā «Jāņa CV»,«CV» vai «Mans CV». Izceliet uzreiz to, pēc kā jūs tiecaties – vēlamais amats vai vakance. «Loģistikas speciālists» vai «Tiešās pārdošanas speciālists», tādā veidā tiek parādīts darbinieka tiešums un mērķtiecība. Bieži darba devēji sludinājumā norāda faila nosaukumu, kādam tam jābūt, tāpēc uzmanīgi jāseko ne tikai sava CV saturam, bet arī ievietotā sludinājuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru