Gluži nesen tika uzsāktas sarunas par kompensācijām ebrejiem. Šobrīd, nu jau bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks premjera Ivara Godmaņa iniciatīvu par kompensācijām skaidro ar septembrī gaidāmo Valsts prezidenta Valda Zatlera un ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīti Ņujorkā.
I. Godmanis bija uzdevis Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam izveidot darba grupu, kas nu jau ir izveidota un tās uzdevums ir izvērtēt vai ebreju kopienas prasība par Otrajā pasaules karā nodarīto zaudējumu kompensāciju ir tiesiska, raksta Latvijas Avīze.
Savukārt pats Tieslietu ministrs G. Bērziņš pret šo I. Godmaņa ieceri ir visai piesardzīgs un norāda, ka darba grupas vienīgais uzdevums būtu izpētīt, vai ebreju prasība ir tiesiska prasība. Kā jau minēts, A. Pabriks premjera rosību par kompensācijām ebrejiem skaidro ar septembrī plānoto V. Zatlera un M. Riekstiņa vizīti Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās Asamblejas ikgadējā sanāksmē. Vizītes laikā ieplānota arī tikšanās ar ASV ebreju kopienas pārstāvjiem. Jau šobrīd tiek prognozēts, ka ebreji izrādīs interesi par kompensāciju lietu, kas ir dīkstāvē jau divus gadus.
„ASV ne reizi vien esmu ticies ar ebreju kopienu. Tā ir pastāvīgs, ļoti spēcīgs Latvijas lobijs visos jautājumos, kas skar mūsu valsts un Krievijas attiecības. Pagājušā gada rudenī, kopā ar Valsts prezidentu viesodamies Ņujorkā un tiekoties ar ebrejiem, nepārprotami pateicu, ka mēs nevaram diskutēt ne par kādām kompensācijām par karā zaudētajiem privātajiem īpašumiem. Tad jau arī latvieši un cittautieši, kas cieta karā, pieprasīs valstij kompensēt zaudētos īpašumus. Ar ebreju kopienas pārstāvjiem vienojāmies – ja mēs varam Latvijā atrast vienu, otru vai trešo īpašumu, kas piederējis kādai ebreju sabiedriskajai organizācijai un kaut kādu iemeslu dēļ nav iepriekš atdots, tad par to varam runāt, un, manuprāt, tas būtu pietiekami godīgi. Ja ebreji var uzrādīt pietiekami pārliecinošus dokumentus par savām īpašumtiesībām, tad iesim uz priekšu. Man šķiet, ka izdevās atrast vispiemērotāko veidu, kā šo jautājumu atrisināt. Bet patlaban tas ir aktualizēts tā, it kā ebreji stāvētu rindā pēc neatgūtajiem īpašumiem un pacēluši samaksu par tiem pieprasīto naudas summu. Tā ir apzināta Tautas partijas politika: redz, mēs esam tie īstenie latviešu aizstāvji! Lai padarītu cilvēkus nervozus un sētu viņos antisemītismu, publiski runā par pieprasītajām naudas summām, kas nu jau esot pieaugušas no 32 miljoniem līdz 150 miljoniem latu. Par kādām naudas summām var būt runa, ja nav pat mājas apzinātas! Tāpēc mans piedāvājums bija veidot divas komisijas – vienu premjera birojā, bet otru – ebreju kopienā,” uzsver A. Pabriks"
Vienlaicīgi A. Pabriks norāda, ka ebreju kompensācijas ir arī politisks jautājums, jo Latvija ir saņēmusi spēcīgu ebreju atbalstu iestājai NATO. Savukārt advokāts Andris Grūtups uzskata, ka ebreju prasībai nav nekāda tiesiskā pamatojuma un ka politiķiem ir jāieņem principāla nostāja, un tas nepārprotami jāpasaka, jo kāda gan Latvijai var būt atbildība par Otro pasaules karu.
