Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.
Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.
Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.
"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.
Tiek ziņots, ka šādu praksi pakāpeniski sāk pārņemt arī citu nozaru uzņēmumi. Piemēram, ASV Arizonas štatā bāzētais pārvadājumu uzņēmums "U-Haul" (tas nodarbina aptuveni 30 tūkt. cilvēkus) ziņojis, ka pārstās darbā pieņemt "nikotīna lietotājus". Tiek spriests, ka tādējādi tas pat var ietvert cilvēkus, kas nikotīnu mēģina uzņemt citos veidos.
"FT" piebilst, ka šādas ziņas, iespējams, patīkamas ir pretsmēķēšanas aktīvistiem. Tiesa gan, tas arī raisa diskusiju par to, cik liela kontrole pār darbiniekiem ir uzņēmumiem - arī par to paradumiem, kas var neskart oficiālo darba laiku.
Kopumā vismaz šobrīd smēķēšana neiekrīt kādā kategorijā, kuru aizsargā kādi pretdiskriminācijas likumi. "Ir interesanti, ka jūs varat būt ļoti nopietni aptaukojies, un tādā gadījumā jūs var aizsargāt ASV darba likums, jo tas tiek saistīts ar tiesībām uz attiecīga dzīvesveida izvēli. Ar smēķēšanu tā nav," "FT" norāda kāds ASV advokāts no Mičiganas.
Vēl tiek norādīts, ka kompānijas mēdz izmantot arī citas iespējas, kā sekot līdzi darbinieku paradumiem. Piemēram, tiek mērīti to soļi un citi parametri, kas var liecināt par to aktivitātes pakāpi. "FT" piebilst, ka aktīvākie darbinieki var tādējādi saņemt atlaides uzņēmuma veselības apdrošināšanas programmām.
Arvien populārāka esot arī prakse uzņēmumiem saviem darbiniekiem sekot līdzi, piemēram, ar darba viedtālruņu starpniecību.
"Tehnoloģiju attīstība nozīmējusi ļoti daudz jaunus veidus, kā kompānijas seko līdzi saviem darbiniekiem. Tās apskata to interneta vēsturi. Daži iet pat tālāk. Tiek izmantotas sejas atpazīšanas tehnoloģijas, lai saprastu to noskaņojumu pret veicamajiem pienākumiem. Attiecības starp darbinieku un darba devēju mainās. Agrāk tad, kad darba diena beidzās, abi atkaļ kļuva gandrīz par svešiniekiem. Tagad tas tā vairs nestrādā," piebilst tehnoloģiju konsultāciju kompānijas "Gartner" pārstāvji.
"Senāk bija tādi laiki, kad darba devēji pārliecinājās par to, ka to darbinieki iet uz baznīcu un nedzer. Tāpat kalnrūpniecības kompānijas pārbaudīja savu darbinieku uzņēmumu mājokļus. Neviens tā negrib dzīvot. Tam, ko dari ārpus darba laika, nevajadzētu būt ietekmei uz jūsu nodarbinātību," savukārt teic Floridas arodbiedrības "1199SEIU United Healthcare Workers East" pārstāvji.
"Gartner" izpēte liecina, ka pēdējos gados samierināšanās ar šādu darba devēju praksi augusi. Tiek lēsts, ka tas saistīts ar pieņēmumu, ka digitālā novērošana notiek tāpat, un to dara, piemēram, tādi uzņēmumi kā Amazon un Facebook. Proti, ja darba devējs vāc šādus datus, un darba devējs zina, kāpēc un kā tieši tas notiek, tad pamatā lielākajai daļai šis process liekoties daudzmaz OK. Protams, no otras puses - varbūt tie vienkārši baidās zaudēt darbu.
DB jau rakstījis, ka šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem. To arvien lielākā mērā var darīt arī dzīvības apdrošinātāji, kas ar algoritmu palīdzību analizē cilvēku darbības internetā, kas savukārt tiem palīdz precīzāk noteikt to produktu cenu, piemēram, sociālajos medijos atklājas, ka tu smēķē, daudz lieto alkoholu, brauc ar motociklu bez ķiveres, iesaisties kādās citās veselībai bīstamākās aktivitātēs utt.