Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.
Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.
Latvijā atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm 15% no visiem nāves cēloņiem gada laikā iedzīvotājiem vecumā pēc 30 gadiem ir smēķēšanas izraisīti, 26% no visiem diagnosticētajiem ļaundabīgo audzēju izraisītajiem gadījumiem gada laikā vecuma grupā pēc 30 gadiem ir smēķēšanas rezultātā, 14% no sirds išēmiskās slimības nāves gadījumiem gada laikā vecuma grupā pēc 30 gadiem ir smēķēšanas izraisīti.
Kā secināts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, lai arī situācija pakāpeniski uzlabojas, smēķēšana, alkohola, narkotisko un citu atkarību izraisošo vielu lietošana Latvijā joprojām ir plaši izplatīti. Tādēļ nepieciešams palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo veselīgi – ēd veselīgi, regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, nesmēķē, nelieto alkoholu un citas atkarību izraisošās vielas, kā arī neiesaistās atkarību izraisošos procesos. Valsts līmenī nospraustais mērķis smēķētāju skaita samazināšanai ir noteikts “Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam” un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, paredzot samazināt ikdienas smēķēšanas paradumu izplatību cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 g.v.) no 26,2 % (2018.g.) uz 24,7% (2027.g.). Salīdzinājumā ar Zviedrijas pieredzi, Latvijā smēķētāju skaita samazināšanā trūkst ambīciju.
Saeima kopš pagājušā decembra turpina skatīt 2020. gadā 13. Saeimas deputātu iesniegtus priekšlikumus grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Kā norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa, atsaucoties uz citu valstu praksi un pieredzi, šie likuma grozījumi ir jāvirza pēc iespējas ātrāk. Īpaši tika akcentēts par tabakas aizstājējproduktu ietekmi uz jauniešu veselību, atzīmējot, ka “nauda, kuru ienes produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību”.
Atbalstītie likuma grozījumi paredz nosacījumus tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu laišanai tirgū, kā arī tabakas aizstājējproduktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu reklāmas, sponsorēšanas un iepakojuma noformējuma nosacījumus. Tāpat tie noteiks kārtību, kādā tiek kontrolēta tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu aprite, smēķēšanas, kā arī bezdūmu tabakas izstrādājumu un tabakas aizstājējproduktu lietošanas ierobežojumi publiskās un citās šajā likumā noteiktajās vietās.
Saeimas komisijā izskatītie priekšlikumi paredz aizliegt laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kas satur jebkurus aromatizētājus un kuros nikotīna koncentrācija pārsniedz 4 mg. Tāpat paredzēts paaugstināt vecuma slieksni līdz 20 gadiem, no kura personas drīkst iegādāties tabakas un tabakas aizstājējproduktus. Kā pamatojums šiem priekšlikumiem tika minēts, ka e-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir "ieejas vārti" uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem. Jaunieši mūsdienās pabeidz vidusskolu 19 gadu vecumā un tādēļ vecuma sliekšņa celšana liekas saprotama un atbalstāma. Šobrīd atbilstoši spēkā esošai likuma redakcijai tabakas produktus nav atļauts tirgot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Taču interesi raisa, kas cits. Nikotīna produktu ražotāju pārstāvošās organizācijas komisijai norādījušas, ka tabakas aizstājējproduktus bez aromatizētājiem neražo un atļautais nikotīna saturs citās valstīs, kur tie tiek regulēti, noteikts robežās līdz 20 mg, lai tie būtu pievilcīgāki par tradicionālajām cigaretēm. Dažās valstīs, tajā skaitā kaimiņos - Lietuvā, ir atļauts vismaz tabakas garšas aizstājējprodukta aromatizētājs. Līdz ar ko alternatīvas tradicionālām cigaretēm Latvijā nebūs nopērkamas.
Lai neteiktu vairāk, dīvaina bija komisijas deputātu rīcība un argumenti, kad tie skatīja priekšlikumus reālai cīņai ar smēķēšanas kaitējuma mazināšanu veselas paaudzes ietvaros. Skatot atsevišķu deputātu priekšlikumus par cigarešu tirdzniecības aizliegumu personām, kuras ir dzimušas pēc 2007.-2009. gada, komisijas deputātu vairākums lēma “nosūtīt” šos priekšlikumus uz Sabiedrības veselības apakškomisiju, kur apakškomisijas deputātiem būs jānoskaidro, vai tradicionālās cigaretes ir tik kaitīgas, ka tās būtu jāaizliedz tirgot jauniešiem, kas dzimuši pēc 2007.-2009. gada. Jaunzēlandē šāds regulējums tika pieņemts pērn, aizstājējproduktiem nenosakot šādu aizliegumu. Taču deputāti pēc garākām debatēm atbalstīja smēķēšanas aizliegumu Saeimas un Ministru kabineta telpās.
Balstoties uz SKDS veiktā pētījuma datiem 2022. gadā lielākais 15-75 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars smēķēja tabakas cigaretes (72%), elektroniskās cigaretes (38%), karsējamo tabaku (16%), smēķējamo tabaku (15%), cigarillas (13%) un cigārus (13%), nikotīna spilventiņus lietoja (3%). Kopējais procentuālais rādītājs parāda, visticamāk, to, ka tiek lietoti vairāki nikotīna produkti paralēli un atkarībā no dažādiem apstākļiem, lietošanas ērtības un tamlīdzīgi. Veselības ministrijas sniegtajā informācijā uz Saeimas deputātu pieprasījumu norādīts, ka joprojām tabakas cigaretes ir viens no populārākajiem produktiem lietotāju vidū. Tāpat SKDS pētījumā, uz kuru atsaucas Veselības ministrija, 88% no visiem smēķētājiem apstiprinājuši, ka esot sākuši smēķēt pateicoties tradicionālajām cigaretēm.
Lai arī pētījuma dati skaidri parāda, ka populārākais nikotīnu saturošs produkts Latvijā vēl joprojām ir tradicionālās cigaretes un nikotīna atkarība tiek iegūta no tradicionālajām cigaretēm, Sociālo un darba lietu komisijā notiekošais rosina jautājumus, vai komisijas deputāti iet tradicionālo cigarešu lobija pavadā, lai nodrošinātu tradicionālo cigarešu monopolu, vai arī cīņa ar smēķēšanas kaitējumu ir tikai deklaratīva, neierobežojot tradicionālo cigarešu smēķēšanu, bet faktiski aizliedzot mazāk izplatītās un, iespējams, mazāk kaitīgas alternatīvas? Virzot konkrēto regulējumu, tiek aizmirsts par pilngadīgajiem nikotīna produktu lietotājiem, kuriem faktiski pēc likuma grozījumu pieņemšanas tiks liegta izvēle starp tradicionālajām cigaretēm un mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.
Kā norādīts par Zviedrijas veiksmes stāstu smēķētāju skaita samazināšanā, tad tā pamatā ir skaidra valsts politika cigarešu nodarītā kaitējuma mazināšanā un mazāk kaitīgu smēķēšanas alternatīvu veicināšana cigarešu lietotāju vidū. Galvenā alternatīva, kas veicina strauju atteikšanos no cigaretēm un ko izvēlas zviedri ir snus jeb zelējamā tabaka. Tāpat Zviedrijas cigarešu lietotāji, kuri vēlas atmest smēķēšanu, arvien biežāk kā alternatīvu izmanto nikotīna spilventiņus un e-cigaretes.
Likumprojekta virzība Saeimas komisijā nepārprotami parāda, ka tradicionālo cigarešu pieejamība Latvijā netiks efektīvi ierobežota. Un smēķēšanas kaitējuma mazināšanai trūkst ne tikai ambiciozu mērķu, bet arī aktīvas rīcības. Tā vietā Latvijas pilngadīgajiem nikotīna atkarīgajiem iedzīvotājiem vai nu būs jāpāriet atpakaļ uz tradicionālajām cigaretēm, vai arī jāiegādājas bezdūmu alternatīvas ārpus Latvijas, papildinot citu valstu budžetus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā Latvijā no aizstājējproduktu tirdzniecības bija aptuveni 10 miljoni euro.
