Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir izvirzīta darbam bankas "Citadele" padomē pēc attiecīgo regulatora atļauju saņemšanas, teikts bankas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Bankā informē, ka padomes loceklis Džeimss Balsilijs 2023.gada augustā ir atkāpies no amata. Balsilijs sāka darbu bankas padomē 2015.gada 20.aprīlī un bija arī Audita un atbilstības komitejas loceklis.

Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, paziņojusi par nodomu atstāt "Nasdaq" septembra beigās. Auziņa-Melalksne vada "Nasdaq Riga" kopš 2005.gada un Baltijas biržas kopš 2012.gada.

Nasdaq Riga jauna valdes priekšsēdētāja 

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo...

Jau ziņots, ka biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētājas amatā no 2023.gada 1.oktobra darbu sāks Liene Dubava.

Bankas "Citadele" auditētā peļņa 2022.gadā bija 42,183 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada beigās bija 5,12 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2022.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija), kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo par Lienes Dubavas iecelšanu Nasdaq RIGA valdes priekšsēdētājas amatā. Liene Dubava aizstāj Daigu Auziņu-Melalksni, kura turpinās karjeru ārpus Nasdaq kā padomes locekle.

Daiga Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja, paziņoja par savu nodomu atstāt Nasdaq septembra beigās, lai turpinātu padomes locekļa karjeru. Daiga vada Nasdaq Riga kopš 2005. gada un Baltijas biržas kopš 2012. gada. Daiga ir vadījusi Tallinas, Rīgas un Viļņas biržu integrāciju kopējā Nasdaq Baltija tirgū un aktīvi popularizējusi priekšrocības, ko sniedz attīstīts kapitāla tirgus Latvijā un Baltijā. Daiga ir piedalījusies Eiropas Komisijas Augsta līmeņa forumā par kapitāla tirgu savienību, sniedzot ieguldījumu ES Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna izstrādē.

Savu karjeru Nasdaq Riga Liene aizsāka 2003. gadā kā Emitentu attiecību speciāliste. 2006. gadā viņa pārņēma Tirdzniecības vadītājas pienākumus un 2007. gadā pievienojās Nasdaq Riga valdei. Kopš 2012. gada Liene Dubava ir atbildīga par Nasdaq Baltija biržā kotētajiem uzņēmumiem. Liene ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas un Baltijas vērtspapīru tirgus attīstībā, viņa ir bijusi atbildīga par korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību uzlabošanu.

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Ēdināšanas uzņēmums AS "Lido" nākamā gada pirmajā pusē plāno atvērt jaunu ēdināšanas vietu Igaunijā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Investīcijas jaunās ēdināšanas vietas izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj, norādot, ka investīciju apjoms vēl tiek aprēķināts.

Auziņa atzīmēja, ka uzņēmums patlaban strādā pie Baltijas un Skandināvijas tirgus izpētes, kas saistīta ar uzņēmuma nākamo piecu gadu stratēģijas plānu.

"Ir nepieciešama pastiprināta un detalizēta izpēte gan par tirgus pieprasījumu, gan par ēdināšanas kultūru, gan dažādiem citiem jautājumiem," teica Auziņa, piebilstot, ka tuvākajā laikā pētījums tiks noslēgts un tiks veikta detalizēta rezultātu analīze, lai turpinātu uzņēmuma attīstību ārpus Latvijas un Igaunijas.

Finanšu gads, kas uzņēmumam ir no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bijis veiksmīgākais tā pastāvēšanas vēsturē gan apgrozījumā, gan peļņā, apgalvoja Auziņa, taču auditētie finanšu dati vēl nav publiskoti.

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Lursoft valdes locekļi Daiga Kiopa un Ģirts Ķēbers paziņo par atkāpšanos no amata.

Pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma Lursoft īpašnieki lēmuši atgriezties uzņēmuma operatīvajā vadībā, tādējādi nodrošinot uzņēmuma līdzšinējās darbības pēctecību.

Uzņēmums veiksmīgi darbojas un tam ir labs finanšu stāvoklis, tas iemantojis klientu uzticību, nodrošinot kvalitatīvu servisu un piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu.

Pēc 2023.gada neauditētā gada pārskata datiem Lursoft apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieaudzis.

Daiga Kiopa par Lursoft valdes locekli tika iecelta 2008.gadā, savukārt Ģirts Ķēbers - 2015.gadā. Kopumā abi Lursoft strādājuši vairāk kā 25 gadus.

Daiga Kiopa un Ģirts Ķēbers pateicas Lursoft sadarbības partneriem un klientiem par ilggadējo veiksmīgo sadarbību un realizētajiem projektiem.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome, informēja Veselības ministrijā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien trešo sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome pauž pārliecību, ka pašreizējās ECB procentlikmes ir tādas, kas pietiekami ilgā laika periodā veicinās inflācijas atgriešanos 2% mērķa līmenī.

Padome norāda, ka "saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu".

"Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence, un turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Stingri finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju," konstatē padome.

Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms (Johan Åkerblom) iesniedzis paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Savā paziņojumā valdei Akerbloms izteica pateicību par sešiem Citadelē pavadītajiem gadiem, kuru laikā banka ir sasniegusi nozīmīgus panākumus. "Tas nav viegls lēmums, taču personisku iemeslu vadīts esmu nolēmis atkāpties no amata. Esmu pārliecināts, ka Citadele veiksmīgi turpinās iesākto darbu jaunā vadībā un izmantos izaugsmes iespējas," norāda J. Akerbloms.

Valde, saprotot un pieņemot Johana Akerbloma lēmumu, izsaka atzinību par viņa ieguldījumu bankas Citadele attīstībā. "Mēs pilnībā respektējam Johana lēmumu atkāpties no amata, un banka iespējami ātrā laikā meklēs atbilstošu pēcteci. Līdz tam Johans turpinās pildīt bankas vadītāja pienākumus,” saka Aiga Volksone, bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un turpinātu bankas izaugsmi, banka Citadele nekavējoties uzsāks darbu pie jauna vadītāja meklēšanas.

Uz nākamo periodu kā Latvijas Arhitektu savienības prezidents ir ievēlēts LAS padomes biedrs un Latvijas Arhitektu slēpotāju kluba vadītājs - restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Artūrs Lapiņš ir SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētājs un jau 30 gadus veic vēsturisku ēku un vietu izpētes, izstrādā atjaunošanas projektus, kā arī konsultē un popularizē mantojuma praktiskās saglabāšanas risinājumus. 2022.gadā Latvijas mākslas akadēmijā A. Lapiņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kā arī izdeva fotogrāmatu "Drupuainavas".

Arhitekta darbības akcent kā LAS prezidentam uz turpmākajiem gadiem būs vērsts uz to, lai kolēģu vidū popularizētu vēsturiskās vides sniegtās iespējas un atjaunošanas pieejas, ilgtspējīgas arhitektūras kontekstā, veikt arhitektu nama revitalizāciju un turpināt darbību par arhitektūras likuma pieņemšanu.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas jautājumos, Vladislavs Mironovs, atstāj bankas valdi, lai turpinātu karjeru ārpus Baltijas, informē banka.

Citadele izsaka pateicību Vladislavam Mironovam par ieguldījumu bankas attīstības stratēģijas pilnveidē.

Rūta Ežerskiene, Citadeles vadītāja un valdes priekšsēdētāja: "Esam pateicīgi Vladislavam par viņa ieguldījumu un vēlam veiksmi profesionālajā izaugsmē. Viņa stratēģiskais redzējums ir palīdzējis Citadelei kļūt par vienu no vadošajām finanšu institūcijām reģionā. Mēs turpināsim esošo attīstības virzienu, kuru Vladislavs kopā ar vadības komandu ir uzsācis."

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas jautājumos: "Pēc gandrīz 10 izaugsmes gadiem Citadelē ir pienācis laiks pāršķirt jaunu lapu un doties nākamajā starptautiskajā izaicinājumā. Šo gadu laikā esam izveidojuši lielisku banku ar spēcīgu komandu, kas ir labi sagatavota turpināt savu attīstību visā Baltijā."

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Rūtas Ežerskienes iecelšanai par AS “Citadele banka” valdes priekšsēdētāju, informē banka.

Rūta Ežerskiene (Rūta Ežerskienė) kopš 2021.gada janvāra Citadelē ieņēma valdes locekles amatu, pārvaldot privātpersonu apkalpošanas jautājumus. Ežerskiene ir pierādījusi savu pieredzi nozarē, iepriekš ieņemot vadošus amatus finanšu un apdrošināšanas jomās.

“Man ir gods uzņemties bankas Citadele valdes priekšsēdētājas amatu. Neizsakāmi lepojos ar līdz šim kopīgi sasniegtajiem panākumiem un ar iedvesmu raugos uz izaugsmes iespējām, kas mums vēl priekšā. Esmu pārliecināta, ka, pateicoties Citadeles aizrautīgajai komandai, mēs veiksmīgi pārvarēsim jebkurus izaicinājumus un turpināsim sniegt izcilu vērtību mūsu klientiem, akcionāriem un Baltijas sabiedrībai kopumā,” ECB lēmuma saņemšanu komentē Rūta Ežerskiene.