Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja, ka sāks oficiālas konsultācijas par iespējamu apvienošanos.

Abas bankas, vairākus gadus pēc kārtas sarūkot peļņas rādītājiem, bijušas spiestas veikt restrukturizāciju, un baumas par «Deutsche Bank» un «Commerzbank» iespējamo apvienošanos finanšu sektorā klīda jau kādu laiku.

«Deutsche Bank» svētdien paziņoja, ka tā «izvērtē stratēģiskās iespējas un apstiprina diskusijas ar »Commerzbank«», tomēr piebilda, ka «nav droši zināms, ka [apvienošanās] darījums notiks».

Savukārt «Commerzbank» norādīja, ka abas bankas «vienojušās sākt diskusijas (..) par iespējamu apvienošanos».

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» apvienosies, tās izveidos vienu no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Vācijas otra lielākā banka Commerzbank panākusi vienošanos ASV varasiestādēm kopumā samaksāt 1,45 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro), lai izbeigtu tiesvedību par Irānai un Sudānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Tāpat šī vienošanās aptver arī apsūdzības saistībā ar bankas īstenotu pretlikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Japānas uzņēmuma Olympus uzdevumā.

Regulatori norāda, ka Commerzbank uz šiem pārkāpumiem pievērusi acis.

ASV varasiestādes arī uzsver, ka Commerzbank gadījums norāda uz plašākām problēmām banku nozarē.

Commerzbank iepriekš tika izvirzītas apsūdzības par darījumu veikšanu ar valstīm, tostarp Irānu un Sudānu, pret kurām ASV noteikušas sankcijas.

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - ceturtdien paziņoja, ka atsaukušas sarunas par iespējamu apvienošanos, tādējādi graujot Berlīnes cerības par finanšu milža izveidošanu.

«Pēc rūpīgas analīzes mēs esam secinājuši, ka šis darījums neradītu pietiekami ieguvumu, lai attaisnotu šī sarežģīta darījuma riskus un izmaksas,» paziņojumā norāda «Deutsche Bank» un «Commerzbank».

«Pēc rūpīgas analīzes kļuva skaidrs, ka šāda apvienošanās nebūtu nedz bankas akcionāru, nedz citu ieinteresēto pušu interesēs,» skaidro bankas.

Vācijas valdība, kurai pēc valsts īstenotas glābšanas 2009.gadā joprojām pieder 15% «Commerzbank» akciju, bija aicinājusi bankas sākt iespējamas apvienošanās sarunas, vēl pirms tās marta vidū paziņoja par oficiālu sarunu sākšanu.

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» būtu apvienojušās, tiktu izveidota viena no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" paziņojusi, ka līdz 2024.gadam likvidēs 10 000 darbavietu un slēgs 340 klientu apkalpošanas centru, ņemot vērā klientu aizvien lielāku pievēršanos internetbankas pakalpojumiem un bezskaidras naudas norēķiniem.

Šis lēmums ietekmēs katru trešo bankas darbinieku Vācijā.

"Ņemot vērā plašu digitalizāciju, banka pakāpeniski samazinās klientu apkalpošanas centru skaitu no pašreizējām 790 līdz 450," norāda "Commerzbank".

Salīdzinājumā ar 2020.gadam prognozētajiem finanšu rezultātiem izmaksas līdz 2024.gadam tiks samazinātas par 1,4 miljardiem eiro jeb aptuveni 20%.

"Commerzbank" jau iepriekš paziņoja par 2900 darbavietu likvidēšanu 2020.gadā, bet decembrī pavēstīja, ka atvēl 610 miljonus eiro, lai finansētu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka prognozē, ka 2020.gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (FCA) trešdien paziņoja, ka Vācijas bankai "Commerzbank" piemērojusi gandrīz 38 miljonu sterliņu mārciņu (42,4 miljonu eiro) naudassodu par nespēju īstenot atbilstošas pārbaudes naudas atmazgāšanas novēršanai.

FCA norāda, ka šī soda nauda piemērota saistībā ar neatbilstošiem pasākumiem naudas atmazgāšanas novēršanai "Commerzbank" Londonas struktūrvienībā gandrīz piecus gadus ilgā periodā.

Pārvalde konstatējusi, ka banka laika periodā no 2012.gada oktobra līdz 2017.gada septembrim nav laicīgi veikusi klientu pārbaudes, nedz novērsusi pārvaldes un procedūru nepilnības.

"Commerzbank" nav veikusi atbilstošus un efektīvus pasākumus, kad FCA tikusi informējusi banku par šīm bažām 2012.gadā, 2015.gadā un 2017.gadā.

Vācijas tiešsaistes maksājumos specializējies jaunuzņēmums «Wirecard» izstūmis Vācijas otro lielāko banku «Commerzbank» no Frankfurtes akciju biržas indeksa DAX 30, šim esot kārtējam apstiprinājumam tam, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas aizvien vairāk aizēno tradicionālos aizdevējus.

Vācijas fondu tirgus operators «Deutsche Boerse» šo paziņojumu izplatīja trešdienas vakarā kā daļu no regulārā DAX 30 indeksa pārskata, kas tiek balstīts uz Vācijas lielāko akciju biržā tirgoto uzņēmumu tirgus kapitalizāciju un akciju tirdzniecības apjomiem.

Šīs izmaiņas spēkā stāsies 24.septembrī.

«Commerzbank» vadītājs Martins Cīlke norāda, ka «protams, nav iepriecinoši,» Vācijas otra lielākā banka un viena no prestižā DAX kluba dibinātājām pirms 30 gadiem tiek pārvietota uz MDAX indeksu.

«Taču mūsu klientiem un mūsu biznesam nekas nemainās,» skaidro Cīlke.

«Commerzbank», kas finanšu krīzes laikā bija spiesta saņemt Vācijas valsts finanšu palīdzību, kopš janvāra piedzīvojusi akcijas cenas kritumu par trešdaļu, bankas tirgus kapitalizācijai veidojot nedaudz virs desmit miljardiem eiro, kas ir zemākais līmenis starp 30 DAX indeksā iekļautajiem uzņēmumiem.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" šīgada ceturtajā ceturksnī atvēlēs 610 miljonus eiro, lai segtu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka ar darba padomi panākusi vienošanos laika periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam likvidēt 2300 darbavietas.

Tādējādi ceturtajā ceturksnī tā papildu izdevumos reģistrēs 610 miljonus eiro, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

Nepieciešamību likvidēt darbavietas banka skaidro ar klientu uzvedības izmaiņām, tiem aizvien vairāk pievēršoties interneta bankas pakalpojumu un bezskaidras naudas maksājumu lietošanai.

Vienlaikus "Commerzbank" prognozē, ka šis gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Trešajā ceturksnī banka slēdza 200 filiāles.

Pirmdien zelta cena strauji saruka, jo investori pievērsās riskantākiem aktīviem, raksta MarketWatch.

Zelta cena aprīļa piegādēm saruka par 2,2% līdz 1204 dolāriem par unci, savukārt sudraba cena marta piegādēm samazinājās par 2,3% līdz 15,03 dolāriem par unci.

«Zelta cena sarūk, jo nedēļas sākumā tirgū parādījusies augstāka riska apetīte,» jaunākajā tirgus apskatā raksta Commerzbank analītiķi.

Februāra sākumā zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā, taču Commerzbank analītiķi skaidroja, ka šo kāpumu veicināja spekulatīvas darbības.

Tajā pašā laikā analītiķi uzsver, ka zelta biržās tirgotajos fondos aizvadītajā piektdienā ieplūdis lielākais naudas apjoms dienas laikā kopš 2011.gada oktobra.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Vācijas otra lielākā banka «Commerzbank» plāno likvidēt 4300 darbvietas jeb desmito daļu no kopējā darbvietu skaita un slēgt 200 filiāles.

Šī jaunā restrukturizācijas programma būs papildus izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas tika sākti 2016.gadā un četros gados paredz likvidēt vairāk nekā 9000 darbvietu.

«Commerzbank» norāda, ka jaunā stratēģija paredz vairāk koncentrēties uz iekšzemes tirgu, ievērojami uzlabot digitālo klātbūtni un palielināt tirgus daļu privātpersonu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā.

Vienlaikus klientu apkalpošanas centru skaits Vācijā tiks samazināts līdz aptuveni 800.

Banka arī paredzējusi pārdot savu vairākuma daļu Polijas «mBank», lai iegūtu daļu restrukturizācijas pasākumiem nepieciešamo līdzekļu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Ministre žurnālistiem piektdien teica, ka Vācijas bankas nodomi Lietuvā ir nopietni un sarunas virzās pozitīvi. Viņa uzsvēra, ka Vācijas bankai pamudinājumi no Lietuvas valsts puses nebūtu nepieciešami.

Gan ministre, gan prezidenta birojā uzsvēra, ka pati banka paziņos par konkrētiem plāniem Lietuvā.

Lietuvas prezidenta padomnieks Vaids Augustinavičs piektdien teica, ka bankas paziņojums gaidāms šogad.

"Commerzbank" rakstiski aģentūrai BNS apliecināja, ka ir ļoti gandarīta par iespēju runāt par "investīciju klimatu Lietuvā", un raksturoja Lietuvu kā "dinamisku un inovatīvu spēlētāju gan Eiropas, gan pasaules mērogā".

Bez Vācijas "Commerzbank" strādā vēl 46 pasaules valstīs.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Gan viena no Vācijā lielākajām bankām "Commerzbank", gan Polijas banka "Pekao" jau ir informējušas Vācijas un Lietuvas uzraugošās iestādes par plāniem strādāt Lietuvas tirgū, paziņoja Lietuvas centrālās bankas prezidents Ģedimins Šimkus.

Abām bankām nav nepieciešama licence darbam Lietuvā, jo tās jau strādā Eiropas Savienībā, un darbības sākšanai pietiek ar stratēģijas izstrādi.

"Tām ir jānoformulē sava stratēģija un jāsāk darbība, jo tās ir informējušas savu uzraudzības iestādi, saņēmušas atļauju un informējušas Lietuvas Banku," otrdien žurnālistiem teica Šimkus, piebilstot, ka bankām pašām ir jāinformē par biznesa lēmumiem attiecībā uz to, kad, kā un ar kādu stratēģiju ieiet tirgū.

Viņš uzsvēra, ka ārvalstu bankas Lietuvā var strādāt dažādās formās, un potenciālo tirgus dalībnieku nodomi ir nopietni.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Grieķija, visticamāk, paliks eirozonā, taču, ja valsts no tās izstātos, ietekme uz reģiona ekonomiku un valūtas kursu būtu mazāka nekā iepriekšējos gados, uzskata portāla db.lv aptaujātie eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Turpinoties izmeklēšanai saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Danske Bank A/S, aizvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku pamet ieguldījumus bankas akcijās, raksta Bloomberg.

Tā, Kepler Capital Markets analītiķis Robins Reins vairs saviem klientiem neiesaka iegādāties Danske Bank akcijas. Arī Svenska Handelsbanken AB analītiķi sacījuši, ka pārskata savu iepriekš noteikto rekomendāciju pirkt akcijas, jo patlaban nav pietiekamas skaidrības par šo gadījumu.

Izskatās, ka arī citiem Dānijas lielākās bankas investoriem sāk izbeigties pacietības un viņi atbrīvojas no kredītiestādes akcijām. Pagājušajā nedēļā bankas akcija uzrādīja sliktāko rezultātu kopš jūlija, un kopš gada sākuma tās vērtība sarukusi par gandrīz 30%. Sliktāku rezultātu šajā periodā uzrāda tikai Deutsche Bank un Commerzbank.

Pēc mēnešiem ilgušiem solījumiem šomēnes publicēt atskaiti, Danske Bank pirmdien ziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālā minētajiem darījumiem ir gandrīz beigusies un secinājumus tā publicēs 19.septembrī.

Atkal sevi piesakot globālās pandēmijas vilnim, valdības pieņem lēmumus par dažādiem ierobežojumiem, kuru mērķis tradicionāli tiek minēts vīrusa izplatīšanās ierobežošana. Atkal par iedzīvotāju realitāti kaut vai tepat Latvijā kļuvusi, piemēram, sejas masku nēsāšana, kur šāda situācija ļauj plaukt un zelt tiem biznesiem, kas saistīti ar kāda šāda attiecīgā aprīkojuma ražošanu.

Jau pavasarī DB rakstīja, ka strauji palielinās sejas masku ražotāju akciju cenu biržā, kas šādu kompāniju īpašniekiem ļāvis ievērojami audzēt savu bagātību. Šādi piemēri atrodami arī visai tuvu Latvijai. Piemēram, Varšavas biržā Polijas aizsargājošo cimdu ražotāja “Mercator Medical” akcijas cena šogad palēkusies jau gandrīz par septiņiem tūkstošiem procentiem!

Mercator Medical akcijas cena Varšavas biržā, Polijas zloti

Proti, ja gada sākumā šī uzņēmuma akciju varēja iegādāties par 10 Polijas zlotiem, tad tagad tās cena ir pietuvojusies 700 zlotiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ieguldītās 100 naudas vienības “Mercator Medical” daļās šajā periodā būtu pārvērtušās par septiņiem tūkstošiem, bet 1000 par 70 tūkstošiem.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Valūtu tirgū orientēties arī turpmāk būs visai grūti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valūtu tirgū īstermiņā tendences prognozēt ir grūti, ko pierāda populārāko pasaules valūtu pāru uzvedība. Eiro vērtība šonedēļ atrodas atkal pie 1,13 ASV dolāru atzīmes, lai gan liela daļa tirgus dalībnieku jau sen prognozē šīs valūtas vērtības došanos paritātes virzienā ar jau pieminēto ASV dolāru (paritāte būtu 1 EUR = 1 USD). Piemēram, šā mēneša sākumā Reuters veiktās analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka kopējās valūtas vērtībai pēc sešiem mēnešiem vajadzētu atrasties pie 1,05 ASV dolāru līmeņa (eiro cenas krituma prognozes salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir apcirptas).

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka, investoriem sekojot jaunākajiem pavērsieniem Ukrainas krīzē, bet naftas cenas pieauga pēc jaunām pazīmēm par lūzumu Irānas kodolsarunās.

Zelta kā droša investīciju patvēruma cena pieauga līdz apmēram 1900 ASV dolāriem par unci, turpinoties bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās un draudi ir ļoti lieli, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

OANDA analītiķis Edvards Moja sacīja, ka kara riski "šķiet pieaugam", pastiprinot satraukumu tirgos, kuri jau nervozē par gaidāmajām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanām.

"Volstrīta jūtas ļoti nervoza, paskatoties pa kreisi un redzot ģeopolitisko risku pastiprināšanos ar Ukrainas situāciju, un tad paskatotie pa labi un redzot agresīvas FRS [monetārās politikas] pastiprināšanas iespējamību," teica Moja.

Vājo ASV darba tirgus datu efekts bija jūtams aizvadītajā nedēļā, kas eiro cena ļāva sasniegt pēdējo reizi maija vidū redzēto 1,14 dolāru līmeni, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Nedēļas beigās eiro gan daļu ieguvumu nācās atdot un tā cena atkāpās līdz 1,13 dolāru līmenim. Lielbritānijas referenduma ietekme šobrīd jūtama arī tirgus attieksmē pret eiro, uzsver eksperts.

Vēl tirgus uzmanību piesaistīja ziņa, ka Vācijas Commerzbank izskatot iespēju eiro glabāt seifā, nevis ECB, kura konta atlikumiem piemēro negatīvu procentu likmi. Eiro procentu likmes pagājušajā nedēļā atkal devās zemākos līmeņos, jo 8. jūnijā ECB uzsāka korporatīvo obligāciju pirkšanu (22. jūnijā sākas TLTRO programma). Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums piektdien pirmo reizi vēsturē pietuvojās tuvu nullei.

Tikmēr ASV FRS vadītāja vairs nepieminēja likmju celšanu «tuvākajos mēnešos», kas gandrīz izslēdz likmju kāpuma iespēju jūnijā un samazina jūlija celšanas varbūtību (likmju celšanai nepieciešami labi darba tirgus dati jūnijā). Nākamā sapulce notiks 14-15 jūnijā.