Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece atteicās apstiprināt amatpersonas vārdu, taču ģenerālprokuratūrā apstiprināja, ka tas ir CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. „Prokurors lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu,” izteicās Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.

«Stāsts ir par to pašu 2006. gadu, kad pēc Valsts kontroles «svaigā» skatījuma tika apšaubīta CVK premēšanas sistēma,» Db.lv norāda A. Cimdars, strikti noraidot visus pārmetumus par tīšu naudas izsaimniekošanu vai izšķērdību. «Pēc būtības jau jautājums ir par to, vai CVK darbinieki bija pelnījuši prēmijas vai nē. Tas ir arī viss. Kā arī juridiska rakstura jautājums par prēmēšanas sistēmu,» viņš uzsver. A. Cimdars atklāj, ka pēdējo 4 gadu laikā (no 2006. līdz 2009. gadam) viņš vairākkārt tika izsaukts uz KNAB, kur ticis iztaujāts par visiem šiem jautājumiem, tomēr pagājušās nedēļas piektdienā viņam KNAB iedots dolumets, kurā teikts, ka pret viņu birojs aicina uzsākt kriminālvajāšanu. «Tagad grasos izklāstīt visus faktus un savus apsvērumus Ģenerālprokuratūrai,» tā CVK priekšsēdētājs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Trešdienas pēcpusdienā 59 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēsta Latvijas televīzija (LTV).

Pēc LTV rīcībā esošās informācijas viņš miris pēc inficēšanās ar Covid-19. Cimdars šovasar bija starp partijas "Latvija pirmajā vietā " dibinātājiem, un tāpat kā viņa pārstāvētā partija iestājās pret obligāto vakcināciju.

Arņa Cimdara dzīves ceļš aizsākās 1962.gada Jelgavā - pilsētā, kuru mīlējis un kur pavadījis visu savu mūžu, vēsta viņa tuvinieki.

Jelgavā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, vēlāk 2009. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.

Arnis Cimdars bija Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, lepns Latvijas patriots, vienmēr stingri iestājās par objektivitāti, demokrātijas neaizskaramību un taisnīgumu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Sestdien, 5.janvārī, notiekošās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Gruzijā novēros trīs pārstāvji no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK). Latvijas CVK delegāciju vadīs komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar Gruzijas vēstniecības Latvijā starpniecību aicinājumu piedalīties vēlēšanu novērošanā Latvijas CVK izteikusi Gruzijas CVK.

Kā pastāstīja A. Cimdars, Latvijas CVK pārstāvji uz Gruziju uzaicināti kā vēlēšanu eksperti un sekos līdzi gan vēlēšanu norisei vēlēšanu dienā, gan iepazīsies ar Gruzijas CVK paveikto vēlēšanu sagatavošanā. „Ja Gruzijas puse lūgs, neatteiksim arī savu redzējumu, kā pilnveidot vēlēšanu kārtību nākotnē,” norādīja A. Cimdars.

Ņemot vērā Latvijas CVK ilggadējo pozitīvo pieredzi vēlēšanu organizēšanā, kā arī to, ka Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm gan divpusējo attiecību, gan Eiropas Savienības kontekstā, Latvijas CVK ekspertu dalību ārkārtas prezidenta vēlēšanās Gruzijā atbalsta arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Lai lauku cilvēki nebūtu atstumti no varas un nespējīgi ietekmēt politiskos procesus savā novadā, ir jāmaina pašvaldību vēlēšanu likums, kas nodrošinātu skaitliski atbilstošu un pārskatāmu pagastu un vēlētāju pārstāvniecību novadu padomēs, Db.lv uzsver Vēlēšanu reformas biedrības izpilddirektors Indulis Bērziņš.

Vēlēšanu reformas biedrība rīkos forumus par iespējamām maiņām Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanu sistēmās. Forums notiks piektdien, 23.maijā plkst. 10.00, Cēsu pilsētas domes mazajā zālē, Raunas ielā 6, Cēsīs un plkst. 14:00, Valmieras integrētās bibliotēkas 2. stāva klusajā lasītavā, Cēsu ielā 4, Valmierā.

Forumu galvenais mērķis būs iepazīstināt vēlētājus ar dažādām vēlēšanu sistēmām un to iespējamām konsekvencēm Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Pēc 2009.gadā paredzētās novadu reformas, saglabājot esošo pašvaldību vēlēšanu sistēmu, daudziem pagastiem nebūs iespējams nodrošināt savu pārstāvniecību jaunajā novadā. Lai lauku cilvēki nebūtu atstumti no varas un nespējīgi ietekmēt politiskos procesus savā novadā, ir jāmaina pašvaldību vēlēšanu likums, kas nodrošinātu skaitliski atbilstošu un pārskatāmu pagastu un vēlētāju pārstāvniecību novadu padomēs.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanu sarīkošanai šā gada rudenī varētu būt nepieciešami vairāk nekā divi miljoni latu, pavēstījis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sākotnēji CVK aplēsusi, ka nepieciešamā summa varētu būt «plus mīnus» divi miljoni latu, taču patlaban izskatās, ka nepieciešamā summa varētu pārsniegt divus miljonus latu, jo daudzas lietas būs dārgākas nekā rīkojot kārtējās vēlēšanas, sacīja CVK vadītājs.

Viņa skatījumā, nepieciešamais algu fonds būs 10.Saeimas vēlēšanu līmenī un šajā pozīcijā papildus izmaksas, visticamāk, nebūs, taču dārgāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās varētu būt papīrs. Cimdars aģentūrai LETA skaidroja, ka vēlēšanām nepieciešamas aptuveni 40 tonnas papīra, kā arī vēl aploksnes, kas ir liels apjoms priekš Eiropas papīra ražotājiem.

Patlaban nav pilnīgas skaidrības par atrastajām neaizzīmogotajām aploksnēm Salaspilī, tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļauj, ka tas, visticamāk, varētu būt saistīts ar balsu pirkšanu. Par šo gadījumu CVK vērsusies Drošības policijā.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars norādīja, ka viņa pieredze liecinot, ka Salaspilī notikusi diezgan rupjas formas balsojuma aizstāšana. «Pie tam to nav veikusi iecirkņa komisija, to ir veikušas, manā uztverē, kaut kādas personas ārpus iecirkņa. Visi rādītāji liecina par to,» sacīja A. Cimdars.

CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka atrastās neaizzīmogotās aploksnes varētu būt skaidrojamas trijos veidos – ja tā nav iecirkņa komisijas kļūdīšanās, tad tā var būt balsu pirkšana vai huligānisms. «Viens variants – cilvēks ar iepriekšējo nodomu kaut kur ir dabūjis neapzīmogotās aploksnes, veicis iepriekšēju darbu, balsu pirkšanu, sagatavojis komplektus un 50 personām iedevis, lai šīs personas aiziet uz iecirkni, piereģistrējas, kabīnē nomaina sagatavoto aploksni pret to, ko izsniedza. Un atnesot atpakaļ komisijas izsniegto apzīmogoto aploksni, notiek norēķins. Tas ir sliktākais variants, ko es varētu pieļaut, tā ir balsu pirkšana,» sacīja A. Cimdars.

Par tā saukto nepilsoņu referendumu Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) saņemtie atzinumi nav vienādi, tādēļ situācija nav viennozīmīga, un komisijai pašai būs jāizlemj, kurus argumentus ņemt vērā, sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka saņemtie atzinumi saistībā ar referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu bijuši gan maigākā, gan arī stingrākā formā. Atzinumos tostarp teikts, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, tomēr neesot arī viena vienojoša viena aspekta, uz kuru atsaukties. «Atkal ir tāda situācija, ka CVK pašai ir vien jāizlemj. Nav tas ideālais gadījums, kad visiem ekspertiem argumentācija ir vienāda,» sacīja A. Cimdars.

Par likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā tālāku virzību CVK lems šodien. A. Cimdars sarunā ar radio neatklāja, kā pats balsos, un norādīja, ka komisija vispirms vienosies par konceptuālu lēmumu likumprojekta virzīt vai nevirzīt tālāk, bet pēc tam būs jāstrādā pie administratīvā akta noformēšanas.

Pašvaldību vēlēšanām šobrīd no valsts budžeta ir piešķirti aptuveni 200 tūkstoši latu, kas ir desmit reizes mazāk nekā Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanaas organizē un finansē pašas pašvaldības.

LNT raidījumā 900 sekundes Centrālās vēlēšanu komisijas priekšēdētājs Arnis Cimdars skaidro, ka konkrēti tēriņi, cik kurā pašvaldībā būs nepieciešami, viņam nav zināmi, jo tas ir pašvaldību ziņā.

Cimdars informēja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās visā Latvijā vēlētājiem būs pieejami aptuveni 950 vēlēšanu iecirkņi. Runājot par vēlētāju aktivitāti, Cimdars izteica prognozi, ka šajās vēlēšanās piedalīsies gandrīz 1,5 miljoni iedzīvotāju. Viņš arī informēja, ka ārvalstīs pašvaldību vēlēšanas rīkotas netiek. Līdz ar to tie iedzīvotājiem, kas atrodas ārvalstīs, vienīgā iespēja piedalīties vēlēšanās ir fiziski ierasties uz tām Latvijā.

«Tas ir labi, ka nepiepildījās pesimistiskākās prognozes,» vēlētāju aktivitāti laikrakstam Diena komentē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdis Arnis Cimdars.

Lai gan iepriekš tika pieļautas, ka Saeimas vēlēšanas varētu ignorēt vēl vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem, kad savu balsi pie sevis paturēja teju 40% balsstiesīgo iedzīvotāju, šogad balsotāju aktivitāte bijusi teju tāda pati.

Kad parādījušās ziņas par rindām pie vēlēšanu iecirkņiem, radās iespaids, ka kopumā aktivitāte pat pārsteidzoši liela. Tomēr CVK informācijas par balsotāju skaitu Latvijā liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 62,63% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2006.gadā.

A.Cimdars gan norāda, ka nelielas korekcijas vēl ieviesīs ārvalstīs un ārpus iecirkņiem balsojušo aktivitāte, kas šogad varētu būt lielāka. Kopumā visaktīvākie bijuši vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā, kūtrākie – Latgalē. Analizējot datus pašvaldības griezumā, redzams, ka vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja pat krietni vairāk vēlētāju, nekā šajā novadā reģistrēti. Savukārt Daugavpils novadā nobalsoja tika 43%.

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.