Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Sistēmas traucējumu dēļ šorīt nav iespējams nobalsot EP vēlēšanās tiem vēlētājiem, kas ieradušies nobalsot iecirkņos, kuros viņi nav reģistrēti.

Šāda situācija novērota gan iecirknī, kas atrodas Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, gan Rīgas Avotu pamatskolā.

Iecirkņos uz vietas norādīts, ka šādi sistēmas traucējumi ilgst jau vairāk nekā 25 minūtes.

Kopumā 2019.gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.

Ceturtdien visi 954 vēlēšanu iecirkņi Latvijā ir atvērti no plkst.9 līdz 12. Nobalsot iepriekš būs iespējams arī piektdien. Savukārt vēlēšanu pamatdiena sestdiena.

Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji 5-20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja Centrālā vēlēšanu komisija.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.16 lielākā vēlētāju aktivitāte bija 117.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots tirdzniecības centrā «Spice» - šajā iecirknī nobalsojuši 2225 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz plkst.16 nobalsojuši 2050 vēlētāju, kā arī 81.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Rīgas 60.vidusskolā - šajā šajā iecirknī minētajā periodā nobalsojuši 2030 vēlētāju.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz plkst.16 Rīgā bija 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 310, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 390 vēlētāju un 51.iecirknis, kas izvietots 65.vidusskolā - 447 vēlētāji.

Ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotās balsis, kopumā Rīgā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 34,88% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

«Pasēdēju 30 min. un uzrakstīju programmatūru, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem vēlēšanu laikā. Kad palaidu, izrādījās, ka nestrādā. Rezultāts tāds pats, kā IT speciālistiem, tikai lētāk un ātrāk»; «Latvija – valsts IT projektu meka.

Cilvēki, kuri vēlas nobalsot ne savā iecirknī, to vismaz šobrīd nevar izdarīt, jo attiecīgā CVK sistēma «uzkārusies», nostrādājot knapi stundu»; «no Latvijas var mācīties, kā nevajag organizēt vēlēšanas, kā neiepirkt vilcienus, kā nebūvēt ceļus un kā jebkuru IT projektu var novest līdz bezjēdzībai,» – šādas un līdzīgas zobgalības nedēļas nogalē klejoja tvitertelpā par īstenībā traģisku neveiksmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sistēmas kļūmes dēļ iepriekšējā balsošanā nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī, kā sākotnēji bija noteikts.

Tādēļ Valsts prezidents steidzamības kārtā izsludināja grozījumus Vēlēšanu likumā, kuri noteica, ka aizvadītajā piektdienā ir pagarināts iecirkņu darba laiks. Tam sekoja Saeimas Juridiskā biroja paziņojums, ka izmaiņas likumā, kas veiktas vēlēšanu laikā, var radīt situāciju, ka aizvadītās EP vēlēšanas var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Šis haoss un bardaks nav smieklīgs, tas ir traģisks. CVK atbildība noteikti vēl tiks vērtēta, taču šis gadījums liek domāt arī par to, cik atbilstošas realitātei ir Latvijas pretenzijas uz viedvalsts statusu.

Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Gitans Nausēda, kurš bija neatkarīgais kandidāts, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar tiem Nausēda ieguvis 74,24% balsu, bet bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kuru virzīja parlamenta opozīcijā esošā konservatīva partija «Tevzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti», - 24,49% balsu.

Šie rezultāti iegūti, apkopojot datus no 815 vēlēšanu iecirkņiem. Pavisam ir 1972 iecirkņi.

Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien piedalījās 53,43% balsstiesīgo, pēc iecirkņu slēgšanas paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.

Pirms divām nedēļām prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Šimonīti nobalsoja 31,31% vēlētāju un par Nausēdu - 30,94%. Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās deviņi kandidāti.

Pašreizējai Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedza kandidēt uz trešo piecu gadu pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Šodien plkst.6 pēc Latvijas laika noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas un visi iecirkņi ārvalstīs ir slēgti.

Saistībā ar laika joslu iedalījumu pusē pasaules Latvijas pilsoņi vēl varēja doties balsot līdz plkst.20 pēc vietējā laika. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika aizvērti šodien plkst.6 pēc Latvijas laika Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā.

Apkopojot balsis 1049 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - «Saskaņa», «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par «Saskaņu» nobalsojuši 166 254 jeb 19,97% vēlētāju, par «KPV LV» - 117 238 jeb 14,08%, par JKP - 113 045 jeb 13,58%, par «Attīstībai/Par!» - 99 836 jeb 11,99%, par VL-TB/LNNK - 91 788 jeb 11,03%, par Zaļo un zemnieku savienību - 82 965 jeb 9,96%, bet par «Jauno Vienotību» - 55 454 jeb 6,66% balsstiesīgo vēlētāju.

Koalīcija uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu virza CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Koalīcijas pārstāvji parakstījuši iesniegumu par Bērziņas virzīšanu.

Bērziņa apliecināja, ka pēc koalīcijas pārstāvju aicinājuma ir piekritusi kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja norādīja, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt, norādīja CVK priekšsēdētāja amata kandidāte.

Amata pretendente vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Ideja par e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā patlaban ir iepauzēta, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Viņa atzina - lai gan jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemta attiecīga koncepcija par nepieciešamību virzīties uz elektronisku vēlēšanu ieviešanu, pēdējā laikā nekāda virzība tuvāk šim mērķim nav notikusi. Divi galvenie iemesli tam esot bažas par kiberdrošību un nespēja nodrošināt pilnīgu balsošanas aizklātību, kas ir būtisks demokrātijas elements.

"Teiksim tā: šobrīd mēs esam iepauzējuši [ar e-vēlēšanu ieviešanu], jo es nejūtu ļoti lielu vairākuma atbalstu arī parlamentā, kuram vajadzētu būt tam, kas šo ideju rosinātu," sacīja Bērziņa.

Kā ziņots, šodien sākas iepriekšējā balsošana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Balsot iespējams tikai klātienē vēlēšanu iecirknī vai arī savā atrašanās vietā, iepriekš to piesakot.

Latvija nav gatava elektroniskajām vēlēšanām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".

Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt - igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.

Ziemeļkorejā svētdien notikušas vietējās vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījušies 99,98% vēlētāju.

Ņemot vērā, ka īstas konkurences starp kandidātiem nav, vēlēšanas Ziemeļkorejā kļuvušas par sava veida politisko rituālu, kas ļauj varasiestādēm apgalvot, ka tās bauda plašu tautas atbalstu, un veicināt lojalitāti Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmam.

Vēlēšanas ir arī iespēja pārbaudīt, vai kāds no reģistrētajiem iedzīvotājiem neiztrūkst.

Salīdzinot ar vēlēšanām 2015.gadā, vēlētāju aktivitāte šogad palielinājusies par 0,01%.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA svētdien vēstīja, ka tikai ziemeļkorejieši, kas neatrodas valstī, nav piedalījušies vēlēšanās. Aģentūra norādīja, ka pat slimie un vecie cilvēki nobalsojuši mobilajās vēlēšanu urnās.

13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 604,6 tūkstoši vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojis gandrīz 571 tūkstotis vēlētāju jeb 36,87% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 ir mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā - pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās šajā laikā bija nobalsojuši kopumā 42,29% vēlētāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Līdz sestdienai balsi glabāšanā nodeva 2,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien ir atvērti no plkst.7 līdz 20.

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Amerikas Savienotajās Valstīs 6.novembrī notika Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, dēvētas arī par uzticības referendumu prezidentam Donaldam Trampam.

ASV vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli notiek divus gadus pēc prezidenta vēlēšanām - prezidenta pilnvaru termiņa vidū.

Ierasti šajās vidustermiņa vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi diezgan zema un ārvalstu mediji ziņo, ka vidēji balsojumā piedalās vien nedaudz vairāk kā 40% vēlētāju. Lai aktivitāti vairotu, balsošanas iecirkņi tika ierīkoti ļaudīm izdevīgās un ērtās vietās.

Pamatojoties uz daļējiem vēlēšanu rezultātiem, ārvalstu mediji jau izteikuši prognozes, ka ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.

Dīvaināko vēlēšanu iecirkņu fotogrāfijas skatiet galerijā!